Showing posts with label daba. Show all posts
Showing posts with label daba. Show all posts

Mazā Latvieša Lielais Ceļojums pāri kļavu lapas zemei!

Eposs četros cēlienos.

Autors - Pozitīvais, tas kurš Mārtiņš Ādmīdiņš.


Acis vel spid ka luksafori, kamer cela somas atrod vietu auto bagažnieka un ta aizmugure.
Dodamies brauciena uz austrumiem, jo gribam redzet kur tad saule lec.
Šaja piedzivoja ir vienojušies tris cela biedri - Es, Alnitis un Izabella (28 gadi, francuziete, melna, pavare, smejas ka jamaikas gids).

No rita list un nemiligs laiks Vankuvera - mate daba vienkarši ari raud, ka mes aizbraucam. Un tad starp makoniem pavid saulite un novel labu cela veju - un vel tik pasaka - tiksimies kaut kad velak.

Kilometriem ritot, sirds sak straujak pukstet - klust pavisam nemieriga. Ta ka man nesanaca izdarit varondarbu (ar V2 pari trejdeviniem kalniem), man loti gribejas redzet visu dzive, ko biju redzejis safilmetaja video lenta. Priecinš jau liels redzot baltas kalnu galotnes, aizas, kanjonus, udenskritumus, upes, kravas vilcienus utt. Un Alnitis ik pa britinam -
pasaka - tie lielaki tikai vel priekša.
Vēlā pecpusdiena esam tikuši pie tiem istajiem Rokiju kalniem, un tad no laimes var pat apraudaties. Tu neesi nekas uz mates dabas fona. Te var brinities dienam ilgi, ka kaut kas tads ticis radits. Kalni ir... vardos neaprakstami. Ja ir iespeja, tad tie katram pašam jaredz.
Tumsai iestajoties, tuvojamies kalnu beigam, bet tie paši pedejie kilometri kalnos bija samera ekstremi, jo auto gaismas nav gluži piemerotas nakts braucieniem...
Palikušas apmeram 15 minutes lidz Calgary, kur sarunatas nakts majas, kaut kas atgadas. Nometam miera, un tagad cenšamies petit, kas pa vainu. Nu ? Riepa nolaidusi gaisu. Fak. Samera atri sanaca nonemt piestiprinatos ritenus, izkramet bagažnieku, un dabut ara riepu ar donkratu. Sakam jau posties uz riepas mainišanu, ka pamanam, ka donkrats saplisis. Tiešam? Par laimi Izabella ir autokluba biedrs. Pec nepilnas stundas jau rezerves riepa ir virsu un varam ripot uz tuvako servisu.
Nacas atteikt nakts majas, jo nebija zinams, kad ieradisimies pilseta. Vienos nakti ieripojam Calgary, atrodam tuvako
bezvadu interenta vietni, un meklejam auto riepas mainas punktus.
Ejam uz snaudu, lai riit laiciigi visu var izdariit un turpinaat celju. Iemigam pie filmas Fantastic Mr. Fox.
Celamies lidz ar pirmo rita saules staru... Atrodam savu servisu. Nacas gan pagaidit lidz tas atversies, bet vismaz riepas nomainitas, un mes varam ripot tālāk.
Saulīte rotā devesis un zemi, un laiciņš ir diezgan patīkams šādam ceļojumam. Otrā dienā esam nolēmuši braukt cik tālu tiksim pa dienas gaismu, un tad izlemsim, ko darīt tālāk.
Nedaudz vairāk 100 km no Rokijiem, tos var vēl diezgan skaidri redzēt. Un tad tik brīnies, kāda kalnu siena tev paliek aiz muguras. Tas ir varens dabas brīnums.
Turpinājām ceļu un es vien brīnijos, par šīs valsts kontrastaino dabu. Tā ir apbrīnojama - no kalniem uz prērijām, no ezeriem uz pakalniem, no Atlantijas okeāna līdz Klusajam okeānam, no silta klimata līdz mūžīgajam sasalumam. Kā paši kanādieši saka vienā no reklāmām (tulkojums priekš jums latviski) - "Mēs zinam, ka mums ir labākais "pagalms" pasaulē" un vēl otrais (šo gan nespēju pārtūlkot uz latvisko valodiņu) - "We have more awsomeness per person than any other nation".
Pa dienu mēs vēl uzspējām piestāt divās vietās, kur Alnītis un Breds arī pabija. Pirmais bija bārs/viesu māja, kurā abi draudziņi pavadīja pāris dienas, jo tai vietai ir lielisks šarms. Lai gan paša ciemā dzīvo tikai 35 iedzīvotāji, šo bāru zina visa Saskačuan province. Kad iznāks filma, par šo varoņdarbu, tad arī sapratīsiet, kāpēc tā :)
Otrās dienas vakarā izdomājām, ka mēs tomēr labāk gribam pēc iespējas ātrāk nokļūt mājās, un nolēmām braukt cauri naktij.
Nakts vidū iebraucām pamatīgā miglā, tā ka knapi redzi savu degungalu. Nācas samazināt motora apgriezienus, lai droši tiktu cauri šai barjerai.
Kad jau atkal parādījās pirmie gaismas stari, mēs pārbraucām pāri zonai, kur mums pēdējo reizi nācās pagriezt plkst uz atpakaļu, šajā ceļojumā. Kopumā mēs šķērsojām 3 laika zonas, un zaudējām vēl papildus stundu, jo kanādieši pagriež laika rādi vienu nedēļu ātrāk kā Eiropā.
Trešā diena ceļā sākās jau Ontario teritorijā, kas ir mūsu teritorija, un mēs jau sākam sajust Kanādas mājas tuvumu. Alnītis tik stāsta visu ceļu par piedzīvojumiem katrā vietā, un mūs tie katru reizi pārsteidz. Cik dažāda ir šī valsts, tik dažādi ir cilvēki šai zemē.
Visu dienu braucām un apstājāmies tikai nedaudz, lai izstaipītos un kaut ko iekostu. Vakaram tuvojoties iebraucām mazā miestā - Thessalon, kas bija viena no skaistākajām mazajām pilsētēlēm šajā valstī. Mēs jau te bijām, kad vēl visi trīs mināmies uz rietumiem, tad nu nolēmām iegriezties vēlreiz. Devāmies paēst uz mazo kafeijnīcu, ko jau bijām ietestējuši pirms pusgada.
Ieejam iekšā un gandrīz jau esam pie "mūsu" galdiņa, kad mums pasaka, ka viņi taisot ciet iestādi... eh, nokaram galvas un dodamies atpakaļ pie auto. Līdzko esam izgājuši ārpusē, iestādes īpašnieks mūs sauc, lai nākam atpakaļ, viņi mūs tomēr apkalpošot. Mēs visi smaidīgi dodamies iekšā un uzpildam savus puņčus :)
Ārā saulīte jau pazudusi aiz kokiem, iestājusies tumsa, kamēr vakariņojām. Un mums priekšā vēl 600 km līdz mājām. Man ar Alnīti, tāda jocīga sajūta, kad atgriežoties šajā Kanādas daļā. Liekas jocīgi, pēc visa piedzīvotā atgriezties kaut kur. Iespējams, ka vēl jocigāk būs atgriezties īstajās mājās - Latvijā. Tad jau redzēs kādas būs emocijas tad.
Pēdējie kilometri jau paskrien ātri, jo jau jutam siltas gultas.
Ieradāmies melnas nakts vidū. Un apzinīgi būdami nemodinājām radiņus, un gājām gulēt uz buduāru. Mūsu mazājai avantūrai un mazajam pārbraucienam pār pusvalsti ir pienācis gals.
Esmu tagad guvis nelielu iespaidu par Kanādas dabu un valsti kopumā.
Ja arī nesanāks pagarināt darba atļauju, varu teikt, ka vismaz esmu redzējis šo pasaules nostūri.

Laimīgas beigas :)

Šefa - virsaiša taka

Pārblucējums no Ditas -
autortiesības - grunte.blogspot.com



Svētdien ar puišiem - Edzi, Mārtiņu un Alnīti aizlaidām Vistleras virzienā, pirms Skvamišas ir The Chief, normāls klints masīvs. Diemžēl saulaino nedēļu svētdien bija nomainījis lietucis un migla, bet ne jau mums tas būs traucēklis....



Jāsaka, ka kāpiens ir viduvējas grūtības pakāpes, taču ar dažām īpaši sarežģītām vietiņām. Trases laiks mums bija trīs stundas, uzkāpām līdz divām augstākajām virsotnēm, lietainais laiks, protams, nedaudz apgrūtināja kāpienu, jo bija jābūt īpaši piesardzīgiem, lai nepaslīdētu uz klints vai koku saknēm, celmiem un akmeņiem.



Iespaidīgs ir viss - augšā kāpiens, jo kreisajā pusē no mums pavērās fantastisks ūdenskritums, kreisajā pusē stāva un augsta klints siena un pa vidu mēs - rāpjoties pa daļēji off-road taku, kurā tikai vietām ir stāvas kāpnes, bet pārējā laikā ir jālēkā no akmens uz akmeņa. Te nav vietas sūdzībām par dubļainām kājām, rokām un/vai drēbēm, tas viss pie lietas piederas :)



Pēdējais posms pirms virsotnes bija īpaši jautrs, jo tas ir kāpiens klintī un "taka" gar klints malu, kurā iekaltas ķēdes, gar kurām turoties var drošāk pārvietoties. Vēderus ievelkot jātiek cauri klints "tunelim", jāuzmanās no citu tūristu atstātajām mīnām (ja saprotat par ko es runāju un tas noteikti nebija kāds meža lācis) un tad stāvs rāpiens pa speciāli ierīkotām trepēm un esam pirmajā virsotnē.



Par iespaidīgu nosaukt skatu no augšas ir tas pats, kas pateikt NEKO - tas ir vārdos neaprakstāms skats un sajūta. Mēs maziņie, virsotnē, pa vidu pārējiem, vēl augstākiem kalniem un vēl dziļākām kraujām. Lai cik arī centos fotogrāfēt, to iemūžināt nav iespējams, tas ir katram, kas to vēlas, pašam jāredz dzīvē. Pa gabalu sasaucāmies ar zemāko, pirmo virsotni un kādu kungu uz tās.





Šajā brīdī visi atdzīvojāmies un vēl jo nebūtiskāks likās lietiņš, sak' lai tak līst, jo patīkami atveldzē no stāvā kāpiena.

OKAY ejam uz nākamo, vēl augstāko.

Protams, protams, ārkārtīgi uzmanīgi gar klints maliņu:


Virsotnē ieturējām mazo maltīti un tajā brīdī gan bija žēl, ka nav saulītes, lai pasēdētu klints malā, pasildītos un pabaudītu skatu. Visi laimīgi, izmirkuši un priecīgi par pievarēto :) Kung-fu Mārtiņš un man kārtējā lēciena bilde kolekcijai.




Lejā kāpām pa otru pusi klintij, trase krasi atšķīrās no augšupceļa, temps arī bija ātrāks :) Nieka trīs stundiņas un darīts, pie reizes aizbraucām līdz Skvamišai, kur vietējais Taco Bell (šī nav apmaksāta reklāma) piepildīja mūsu tukšos vēderus un bija pienācis laiks mājupceļam.

Dienas noslēgumam arī nebija ne vainas - pāris pokera partijas, blekdžeks, pāris aliņi un Oskara ceremonija. Tagad tikai jānoskatās Hurt Locker un Shutter Island.

Savukārt pieļauju, ka Alnītis un Mārtiņš zina vienu ļoti labu iemeslu, lai tomēr paliktu Beautiful British Columbia, ne?! - Mamma DABA

p.s. Un lai visiem labāka noskaņa vēlu JUMS šo dziesmu

Notikumu apskats


Tik ilgi nav bijis jaunu rasktu, tikai "muļķīgu" video :D
Visiem droši vien gribās zināt, kas tad noticies, kāpēc nerakstu utt. Nezinu īsti, kas pa vainu, bet vnk kaut kā baigi neprasās rakstīt :D Parāk aktīva sociāla dzīve mūsu mājās. :) Jo kā nekā esam 7 mājas iemītnieki.
Tā kā visu pilnībā neatceros, kas, kad un kapēc ir noticis, mēģināšu uzskaitīt lietas, kas tad notikušas pa šo laika sprīdi.
  • 3 nedēļas pirms Z-svētkiem devāmies meklēt eglīti, un ari atradām. Lai Jums būtu nojausma, cik "kupla" un "skaista" tā bija, tad salīdzinājumam - Kādas meitenes, tādas eglītes - Te grūti atrast, ko cirst :D. Bet kopumā Eglītes meklējums bija jautrs :D ;
  • Pēdējā brīdī atradu lielisku Z-svētku namiņu kalnos. Tur arī devāmies svinēt - 4 latvieši, divi Saudijas (Saudu Arābijas ) pārstāvji, un viens kanādietis. Dabūjām nedaudz sniegu, mīnus 10 grādus, un arī piedzīvojumus. Lēnām top video, kā tas viss tika pavadīts. Drīzumā būs uz ekrāniem;
  • Jaunais gads nestāv līdzi visiem iepriekš aizvadītajiem gadiem. Pilsētā uz ielām pat šampja pudeli nedrīkstēja attaisīt, jo redz likums tāds ir (to policijas pārstāvji teica). Nu lūk, gads tika pavadīts un sagaidīts jautri, bet ne tik labi kā iepriekšējos gados. Un Pat daudzmiljonu pilsētā Vankūverā nebija salūts. Laikam taupa naudu priekš Olimpiādes.
  • Gads sākt uz sportiskas/atpūtas/nedaudz iedzeršanas nots;
  • Esmu iegādājies un arī apmeklēju sporta zāli. Jo decembrī biju uzbriedis pa 5kg, tagad atkal esmu ticis vaļā no tiem liekajiem kg :)
  • Darbs ofisā katru dienu arvien vairāk riebumu dara. Jo visi, kurus tur pazīstu ir tik samāksloti, ka pat slikti metas. Pats jau arī lenām tāds palieku. Labi, ka rītdiena tur ir pēdējā darba diena. Un jau tad tuvākajās dienās sāksies darbs Olimpiādē.
  • Vēl par darbu spētu daudz pērties, bet ko nu gan tur. Viss jau gandrīz aiz muguras un jāskatās tik uz priekšu nevis atpakaļ.
  • Ļoooooooti ilgojas atpakaļ uz LV, kaut vai uz vienu nedēļu, bet dikteni gribās Jūs visus dzīvajā redzēt ;)
  • Kaļam nākotnes plānus - labājā pusē vari nobalsot par savu varintu, ko iesaki man :)
  • Viens no mājiniekiem (Ahmeds) (vareni labs, izpalīdzīgs, draudzīgs, gudrs džeks) aizbraucis arī līdz februāra beigām uz mājām. Nepilnu divu mēnešu laikā bijām diezgan pieraduši pie mūsu Arāba.
  • Esam iegādājušies biljarda galdu, kuru katru dienu, tad arī rībinam. Trenēju savas prasmes šajā sporta veidā arī.
  • Devāmies arī iepazīt apkārtējo dabu, ko var redzēt jaunākajā galerijā, labajā pusē.
Šai reizei arī viss.
Un apsolos, ka līdz nakamajam ierakstam nebūs tik ilgi jāgaida. Kā arī centīšos Jums dod ziņas no Olimisko spēļu aizkulisēm :)
Sveiciens mana bloga klausiitaajiem (t.i. lasiitaajiem).
Ir jau pagaajis jau kaads briitinsh kopsh peedeejo reizi kaut ko garaaku te uzdrukaaju. Beidzot ir iekraajies staastaamais prieksh Jums. Taatad par visu peec kaartas -

Sestdienas naktii tika sagaidiiti abi Tour De Canada velosipeedisti. Tas viss izveertaas sameeraa interesanti.

Sestdienas peecpusdienaa man bija darbs veikalaa. Pirms taa vee gribeeju noiireet uz vienu dienu velosipeedu, lai vareetu sagaidiit Kanaadas apceljotaajus iebraucam Rietumu galapunktaa. Bet prieksh manis tas bija nereaali, jo visas tuvaakaas vietas jau sezonu beigushas, un taas, kas veel straadaaja, nespeeju uz taam tikt ierobezhotajaa laika periodaa pirms darba. Nu neko, lenaam saaku gudrot variantus kaa tikt pie kaajminamaa aparaata.
Tad ierados savaa pirmajaa darba dienaa. Bija ok, jo dabrs bija tikai 4h. Nav te ko daudz staastiit. Veikals/tirdznieciibas rati (tas gluzhi nav veikals bet gan taadi rati kaa Dominaa gaitenjos). Un te tos sauc par kioskiem. Veikals saucas -U Should Be working, kas tirgo dazhendazhaadas ieriices, kuras var pievienot pie datora USB porta. Esmu noskatiijis paaris lietas, ko labpraat veeleetos sev iegaaties un citiem uzdaavinaat.
Darba laikaa sazinaajos ar maajasbiedreni Evitu, kurai draugs ir divratu piekriteejs. Galu galaa veiksme uzsmaidiija un tika sarunaats ekologjiskais agregaats. Peec darba tad nu arii devos pakalj velomobiilim. Baigais miinus visai shai dienai un vakaram - lija sameera daudz un neapstaajas nemaz. Riteni sadabuujis sapeidzjereejos ar sportistiem, lai noskaidrotu, cik man ilgi jaagaida, un vinju taa briizha platuma un garuma graadus. Protams, ka viss tik aatri nenotiek, jebshu vinjiem gruutiibas peedeejos kilometros.
Ap plkst. seshiem sazinamies un shie ir apmeeram 60 km no manas izveeleetaas tikshanaas vietas.
Ap plkst. devinjiem vinji ir apmeeram 30km no paredzeetaas vietas.
Bredam atkal bija mega kjibele, aizmugureejaa riepa vinju pieviila, centaas saakumaa pumpeet nomainiit, nevareeja, tad vinji izdomaaja ik pa briidim pumpeet to, un beigaas jau izdomaaja vairs nepumpeet un peedeejos 30 km Breds ar iztukshiiti brauca.

Es turpinaaju gaidiit. Bet Juus domaasiet, kur to dariiju. Saduujis riteni
mekleeju kadu baaru, kur skatiities vieteejo Canucs speeli. Apmeeram izdeviigaa
lokaacijas vietaa prieksh manis, lai sagaidiitu briivdomaataajus, un netaalu no
vietas, kur velosipeedu dabuuju, bija kaads baars, kas bija blakus kaadam
krievu
hostelim un autoostai.
Te sapazinos ar paaris Native people ( Iezemieshiem - Indiaanjiem). Diezgan
interesanti cilveeki. Pastaastiija par vietaam, kuras buutu jaaredz ieksh BC.
Pastaastiija par vietu, kuru redzeejushi ir tikai 5 baltie cilveeki, un es to
arii vareetu redzeet, iepazinos ar vinju un, kad ierodos tajaa vietaa man
jaarunaa ar vinja Virsaiti, un vinsh muus aizvediishot uz apsleepto paradiizi.
:)
Iedzeeraam kopaa veel paaris alus kausus un iepazinos veel ar citiem
cilveekiem.
Vareetu teikt, ka vakars taapat jau bija izdevies, bet bija jaadodas taalaak -
satikt K un B.
Plkst. ir nedaudz peec pusnakts. Staavu un gaidu celjotaajus norunaatajaa
vietaa. Paaris min pasalu un dzirdu taalumaa diivainas balsis un skanjas, peec
laika tiem vajadzeetu buut iistajiem. Peec mirklja ieraugu divus smagi
apkraameejushos,izlijushus vaajpraatiigos, kuri ir noceljoushi vairaak kaa 5000
km. Tie ir Vinji.
Nespeeju tam noticeet, vinji to paveica. Domaaju, ka neviens liidz galam
neticeeja, ka Alniits ar Bredu to spees paveikt divataa, pat es ik pa briidim
shaubiijos.
Satikaamies un minaamies leenaam uz maajaam. Vinjiem lija visu dienu,vakaru un
nakti. Bet maajpuceljaa, apstaajoties pie - Welcome to Vancouver, ziimes,
lietus paarstaaja liit. :)
Taadi bija piedziivojumi sagaidot Alniiti un Bredu.

Veel pie jaunumiem - esmu dabujis jaunu darbu. Darbs ir London Drugs galvenajaa
ofisaa. Neesmu te ne trauku mazgaataajs ne griidu tiiriitaajs. Darbs ar
dokumentiem gan ar datoru, gan bez. Ja saliidzina darbu ofisaa CAN un LV, peec
savas pieredzes. Te ir nedaudz vieglaak, jo kaut vai darbs ir visu laiku, ko
dariit, bet neviens te neiespringst ar deadlainiem. Dazhreiz pat pasaka, lai
velku darbu garumaa :D
Cik pagaidaam taa pieredze te ir, veel par piebilst, ljoti punktuaali par darba
laikiem, vari ierasties agraak, bet ne veelaak. Un tu vari iziet no ofisa
teishi tad kad beidzaas darbs. Kaut vai esi kaada projekta viduu, plkst. 4os
visi uz maajaam. Apmeeram taa. Protams, tas nav uz visiem bet apmeeram uz 90 %
darbinieku taa ir.

Alniits un Breds pirmajaa nedeeljaa piepelniijas zvanot zvaninjus pie veikaliem
un vaacot ziedojumus prieksh Salvation Army. Paaris h dienaa, bet vismaz kaut
kas.
Nedeeljas beigaas Breds jau dabuuja darbu Canadian Tire, kaa supervisor Hardware
nodaljaa. Prieks par to.
Cerams, taa pat buus arii Alniitim, ka shonedeelj buus jau darbs rokaa.

Tik varu veel piemineet, ka nosaukums noskreejiens ir jo - shonedeelj un ieprieksheejo nedeelju man ir uuber grafiks, jo pa dienu straadaaju ofisaa, un vakraaa dodos uz savu sargu pienaakumu apmaaciibu, jo driizumaa buushu sertificeets apsargs. Mans sho divu nedeelju grafiks - celjos 6.30 un maajaas naaku 22.30 guleet eju 1.30... vispaar neesmu saguris :D

Man ir veel daudz kas sagraajies sakamaa bet tas jau driizumaa naakamajaa reizee, ar sho tiek remdeets issalkums peec jaunaam rindkopaam peec manis.

One big happy family

Nezinu, ar ko lai īsti sāk šo ierakstu, jo notikumu un domu, ar ko gribas padalīties šoreiz daudz.
Centīšos pasniegt to visu nesaraustītā tekstā, bet nesolu.
Vispār, kopš esmu ieradies Vankūverā, veikt ierakstus šiet palicis grūtāk...

Kamēr vēl prātā, atbilde Jakušonokam un citiem, kuri nezin, kas ir CouchSerfings. Cilvēki piedāvā savu viessistabas dīvānu par brīvu citiem ceļotājiem utt... Uzmetiet aci paši.

(Bildē no kreisās - Evita,Kristīne,Edgars,Dita,Šons,Es,Francūzis)
Nedaudz par cilvēciņiem, kas man apkārt. Evita un Kristīne ir laipnās meitenes, kuras man šeit dod pajumti. Edgars ar Ditu - letiņi, kuri arī pavisam nesen ieradušies Kanādā. Šons-kanādietis/īrnieks.
Tad nu lūk, šonedēļ pie meitenēm bija ieradušies divi jaunieši no Calgary, kuri patiesībā ir vēl no tālākām zemēm. Viens no Jaunzēlandes un otrs no Francijas. Tad nu lūk, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena tika pavadīta vairāk vai mazāk kopā ar šiem jauniešiem. Bija ļoti labi pavadīts laiks ar šiem jaunišiem.
Sanāca diezgan labi atlaist bizes pāris dienas.
Pabiju klubā. Un likās, ka bija labāks par Toronto redzēto.
Uzkāpām kalnā, kas bija vnk fanstastika. Grūti aprakstīt. Skatieties bildes paši.
Piedzīvoju netrūkst, un dzīvīte/dzīvība te kusā. Pat šodien tāds sagurums. Domājams, ka nebija iespēja vēl labāk aizvadīt pirmo nedēļu šeit :) Paldies par to visiem mājas biedriem.

Uznāca neliela ziņkārība, un noskaidroju, cik tad lielā attālumā atrodos no mājām. Nemaz tik traki nav, ja lido pāri Ziemeļu puslodei. Tātad, šobrīd no dzimtenes atrdo 7781 km attālumā, kas ir tikai par 1000km vairāk kā no Toronto :D

Neiesaku nevienam iet uz filmu Christmas Carol. Diezgan liels sviests... Filma nav paredzēta ne īsti bērniem, ne pieaugušajiem.
Vēl tika noskatīta filma - Couples Retreat. Filma ar potenciālu, kas netika izmantots pilnībā.
Alnīts ar Bredu ir jau Calgary. Un tuvāko dienu laika domā izbraukt no tās, lai dotos pāri kalniem...ar riteņiem.

Pagaidām, vairāk neko nespēju no sevis izspiest ... tad nu cerams, kādu dienu būs uznācis lielais rakstīšanas bums, tad arī mākslinieciski visu aprakstīšu...

Dēls: Atceries, ka Tu man teici, ka jāsaka taisnība??
Tēvs: Jā!
Dēls: Nu es pazaudēju meiteni!
Tēvs: Kā?
Dēls: Viņa uzprasīja, vai man ir Mersis, es atbildēju, ka nav, tad prasīja vai man ir miljons kontā, es teicu, ka nav, tad prasīja vai man ir trīsstāvīga villa, es atkal atbildēju, ka nav.
Tēvs: Labi dēls, pārdosim tavu Bentliju un nopirksim Mersi, atvērsim tev kontu un es tev ieskaitīšu tajā miljonu, bet lai es kaut kādas mauķeles dēļ jauktu savai villai ceturto stāvu nost?? Nekad!


Iepazīstu Vankūveru un apkārtni


Esmu jau pāris dienas padzīvojis Pasaules otrā malā = Vankūverā.
Mēģināšu uzburt jums to bildi, kādu es te redzu. Lai gan te jau man priekšā daudz letiņu, kuri arī apraksta savu pieredzi savos publiskajos manuskriptos.

Vankūvera=Rainkūvera.
Sākumā pats domāju, vai tiešām ir iespējams vienā vietā tik daudz līt. Bet redz, tas šai vietai piederās. Uzliek tādu kā šarmu nelielu. Un tad kad ir saulaina diena, tad tā ir jāizbauda. Sākumā vēl bija grūti atgūties un pierast pie Vankūveras. Viss tika salīdzināts ar Toronto. Lēnām sāku atrast no tā, bet tāpat man paies neliels laiciņš līdz pieredīšu pie šis lielpilsētas.
Bieži vien šeit baltais cilvēks jūtās kā minoritāte, jo visur ir šķībacainie, tiešām VISUR. Bet arī šim lielajam mīnusam, nāk līdzi bonus. Tas ir super lētie viņu ēdieni. Suši tiek ēsti gandrīz katru dienu. Kā gan lai to nedarītu, ja 24 gadaliņi suši maksā 6$. Vienkārši nevar neēst, jo viņiem ir ļoti garšīga zupiņa un paši suši ar pazūd nemanot.
Vienu dienu bijām izskrējuši uz vienu no parkiem, kas ir pie kalniem. Un šeit man ir jāsaka, tas ir to vērts un liekas, ka tu tur atrodies citā pasaulē. Dabas skaistums neaprakstāms. Tur var iet un sēdēt un stundām ilgi. Laiks tur paskrien nemanot :) (labajā pusē ir jaunās bildes, dažas).
No pilsētas pavareas skats uz kalniem ar sniegotām galotnēm, un pagaidām, katru dienu šī vieta patīk ar vien vairāk :)
Es vēl turpinu meklēt darbu, un esmu diezgan optimistiski noskaņots. Tad jau redzēs, ko man
šoreiz liktens piespēlēs ...
Sociālā dzīve te kūsā. Jo meitenes nodarbojas ar CouchSerfingu, un tad cilvēku ir visapkārt, un tas ir interesanti.



Jaukiņi, labiņi... turās