Tik ilgi nav bijis jaunu rasktu, tikai "muļķīgu" video :D
Visiem droši vien gribās zināt, kas tad noticies, kāpēc nerakstu utt. Nezinu īsti, kas pa vainu, bet vnk kaut kā baigi neprasās rakstīt :D Parāk aktīva sociāla dzīve mūsu mājās. :) Jo kā nekā esam 7 mājas iemītnieki.
Tā kā visu pilnībā neatceros, kas, kad un kapēc ir noticis, mēģināšu uzskaitīt lietas, kas tad notikušas pa šo laika sprīdi.
3 nedēļas pirms Z-svētkiem devāmies meklēt eglīti, un ari atradām. Lai Jums būtu nojausma, cik "kupla" un "skaista" tā bija, tad salīdzinājumam - Kādas meitenes, tādas eglītes - Te grūti atrast, ko cirst :D. Bet kopumā Eglītes meklējums bija jautrs :D ;
Pēdējā brīdī atradu lielisku Z-svētku namiņu kalnos. Tur arī devāmies svinēt - 4 latvieši, divi Saudijas (Saudu Arābijas ) pārstāvji, un viens kanādietis. Dabūjām nedaudz sniegu, mīnus 10 grādus, un arī piedzīvojumus. Lēnām top video, kā tas viss tika pavadīts. Drīzumā būs uz ekrāniem;
Jaunais gads nestāv līdzi visiem iepriekš aizvadītajiem gadiem. Pilsētā uz ielām pat šampja pudeli nedrīkstēja attaisīt, jo redz likums tāds ir (to policijas pārstāvji teica). Nu lūk, gads tika pavadīts un sagaidīts jautri, bet ne tik labi kā iepriekšējos gados. Un Pat daudzmiljonu pilsētā Vankūverā nebija salūts. Laikam taupa naudu priekš Olimpiādes.
Gads sākt uz sportiskas/atpūtas/nedaudz iedzeršanas nots;
Esmu iegādājies un arī apmeklēju sporta zāli. Jo decembrī biju uzbriedis pa 5kg, tagad atkal esmu ticis vaļā no tiem liekajiem kg :)
Darbs ofisā katru dienu arvien vairāk riebumu dara. Jo visi, kurus tur pazīstu ir tik samāksloti, ka pat slikti metas. Pats jau arī lenām tāds palieku. Labi, ka rītdiena tur ir pēdējā darba diena. Un jau tad tuvākajās dienās sāksies darbs Olimpiādē.
Vēl par darbu spētu daudz pērties, bet ko nu gan tur. Viss jau gandrīz aiz muguras un jāskatās tik uz priekšu nevis atpakaļ.
Ļoooooooti ilgojas atpakaļ uz LV, kaut vai uz vienu nedēļu, bet dikteni gribās Jūs visus dzīvajā redzēt ;)
Kaļam nākotnes plānus - labājā pusē vari nobalsot par savu varintu, ko iesaki man :)
Viens no mājiniekiem (Ahmeds) (vareni labs, izpalīdzīgs, draudzīgs, gudrs džeks) aizbraucis arī līdz februāra beigām uz mājām. Nepilnu divu mēnešu laikā bijām diezgan pieraduši pie mūsu Arāba.
Esam iegādājušies biljarda galdu, kuru katru dienu, tad arī rībinam. Trenēju savas prasmes šajā sporta veidā arī.
Devāmies arī iepazīt apkārtējo dabu, ko var redzēt jaunākajā galerijā, labajā pusē.
Šai reizei arī viss.
Un apsolos, ka līdz nakamajam ierakstam nebūs tik ilgi jāgaida. Kā arī centīšos Jums dod ziņas no Olimisko spēļu aizkulisēm :)
Shis buus vairaak noveerojumu ieraksts. Lietas, kas man sheit liekas krietni savaadaakas kaa dzimtenee, un pa kuraam pasmejos, bet biezhi naakas taas pienjemt. Veel pastaastiishu domas , ko aizmirsu ieprieksh aprakstiit. Tad nu kjershos klat lielajam noveerojumu sarakstam. Liela dalja no tiem radushies manaa BST ( Basic Security Training) laikaa. Kanadaa skaitaas attiistiibas zinjaa diezgan augstu un vispaar skaitaas uuber krutas vieta. Nevaru jau teikt, ka man te nepatiik, jo viss, kas te notiek ar mani, ir jauna dziives pieredze un dziives redzeejuma paplashinaajums. Veertiibu noteikshana utt. Un nu luuk, ko esmu ieveerojis – kanaadieshiem ir paaraak daudz tiesiibu ( krietni vairaak kaa Latvijas pilsonim), un lielaakaa dalja zina savas tiesiibas utt., un/bet ir iedomiigi par to. Daudzi censhas izmantot savas tiesiibas visur, kur vien speej, pat ja tas ir pretrunaa ar vispaarpienjemtajaam cilveeciskajaam normaam. Bet visas shiis tiesiibas un speejas, un viss cits, nespeej kanaadieshu padariit drosmiigaakus. Taatad ja esi te dzimis baltais, tad vinji te ir diezgan piesardziigi un pat vareetu teikt sameeraa bailiigi. Ja vinji pasaka, ka tur nav droshi iet utt. Ja saliidzini ar kaadu riigas mikrorajonu, tad man jaasaka – Tur par zirgam jaasmejaas. Nezinu kas vinjiem iisti te liek baidiites, bet kaut kaads drebonis vieteejiem ir.
Kanaadieshiem biezhi vien nesaprot otru cilveeku, tas ir, vinji ir bezjuutigi, un vinjiem truukst cilveeciigo juutu. Diezgan veesi savaa starpaa. Saakumaa liekas, ka vinji jauki, laipni utt, bet taa visa ir maska. Vareetu jau piekrist, liela dalja te ir maaksliigie cilveeki. Bet ne jau visi. Ir arii labie un forshie. Esmu daljeeji nonaacis dziives krustcelees, jo esmu tagad taadaa poziicijaa, ka vareetu taisiit karjeru shajaa krastaa, bet es akal veel negribu mesties tajaa visa iekshaa, jo paraak daudz veel dziiviibas manii kusaa. Un veel esmu jauns un briivs, un nepreceets. Nezinu, ko iesaakt, jo shobriid man ir izdaliiitas diezgan labas kaartis. Vai esmu gatavs izstaaties, vai man te palikt veel kaadu gadu. It kaa gribas dodies veel kaut kur uz priekshu, bet esmu taadaa vecumaa, ka vajadzeetu jau saakt domaat par naakotni, vai arii tas viss ir tikai sabiedriibas priekshtati un uzliktie standarti kuriem jaaseko, un ja to nedara, tad esi atkriteejs un uz tevi skataas kaa uz kjerto. Shobriid man te ir iespeeju attiistiities un nodroshinaat sev te dziivi. Lielais jautaajums vai es to tieshaam gribu. Zinu, tikai vienu, ka vecumdienas pavadiishu Latvijaa, Salacgriivaa :) Viens no iemesliem, kas attur – gribas buut kopaa ar draugiem, ar kuriem biju liidz devos prom no dzimtenes, ar gjimeni, lai gan tagad esam vairaaki latvieshi kopaa, tai skaitaa ir braaleens arii. Kaut kaa pietruukst. Jo sheit, jau jaunus draugus/pazinjas, vari ieguut, bet tas nav tas, kas beerniibas/jauniibas/studentu draugi. Sheit draugi nav tik cieshi kaa Eiropaa. Dziive muusu maajaas kuusaat kusaa, bet tas nav tas pats, kas buut kopaa ar visiem saveejiem. Ir jau interesanti iepaziisties ar jauniem cilveekiem un ieguut sev jaunus draugus/pazinjas, uzzinaat par vinju kulturu utt. Bet vienmeer jau prasaas peec cieshaakas saites. Manupraat, visu, kas tev ir/bijis, var noveerteet tikai tad,kad esi shkirts no taam uz kaadu laiku. Varbuut visas shiis domas un emocijas ir tapeec, ka esmu ljoti noguris peec divaam smagaam nedeeljaam. Ja buus laiks atvilkt elpu un atpuusties, varbuut, oma uzlabosies, bet vienmeer jau uznaak taadi gruziigi periodi, un tas jau tikai normaali. Zinu, ka riit jau jutiishos labaak. Tagad nedaudz mazaak nopietni un viss kas cits. Paziistu vienu kjiinieti, kursh churaajot ( pisuaaraa) speej vienlaiciigi lasoot otraa rokaa esosho aviizi :D N eesmu nekad sapratis, kapeec viirieshi, kad churaa pisuaaraa, vienmeer uz briitinju paskataas uz augshu, it kaa veerotu kaadi te griesti, vai arii tajaa briidi mees komuniceejam ar Dievu !? :D
Tad kad saaku straadaat ofisaa, man bija piekljuve netam, bet taapat daudzas saites bija blokjeetas – piem. – epasti ( gmail, hotmail, inbox.lv u.c.), web lapas (facebook, un pat druagiem.lv) blogi u.c. saites. Bet bija pieejams, google, tvnet. Bet vakardien, man internetu nogrieza pilniibaa…Dam… pirmo reizi, straadaaju pie datora un nespeeju nekaadi nosiest savu briivo laiku…dam :D Cerams, ka draugs ciparinsh var pastaastiit, kaa uzlauzt sho droshiibas sisteemu, vai arii brachka, vai kaads cits interneta gjeenijs :) gaidu detalizeetu aprakstu kaa tikt atpakalj pie neta!!! Jautaajums Jums, daargie lasiitaaji – Vai ir pareizi aizraadiit cilveekam, ka nedriikst kaut ko dariit, bet pats to tikmeer dara, un it sevishkji, ja tas, kursh tevi maaca dziivot ir tavs priekshnieks !? Man gandriiz ir beidzies arii droshiibas sarga apmaaciiba, un varu teikt, ka Vankuuvera olimpisko speelju laikaa buus droshaakaa vieta pasaulee. Kopumaa esot 7 aizsardziibas/droshiibas liimenji, un cilveeki redzees tikai vienu, muus, kas paarbaudiis vai vinji speelju vietaas neienes dzeerienus, asus objektus utt. Un kaa teica, Vankuuvera buus noveerota no zemes dzileem/uudens dziileem liidz kosomosam. Taa kaa nedariet neko muljkjiigu, jo mees nevilcinaasimies un viss tiks dariits, lai droshiiba buutu number ONE :)
Aizmirsu Jums ieprieksh pastaastiit , ka mums te novembrii lija 25 dienas no 30. un Liidz ar Decembra saakumu, laicinsh mainiijaas un graadinji nokritaas zem nulles gan dienaa, gan naktii. Tagad gaidam pirmo sniegu uz zemes, jo sola to jau mums te 2as nedeeljas, ka buushot kuru katru dienu, bet kaa nav taa nav. Vieniigi visapkaart ir baltas sniegu galotnes. Un ir beidzot shodien tomeer uzkrita pirmaas baltaas sniega paarslinjas. Mans pirmais Kanaadas sniedzinsh :)
Peedeejo 240h (10 diennakshu ) laikaa esmu guleejis 50h … varbuut nemaz tik traki neliekas, bet pameegjiniet pashi videeji guleet 5h celties pus 7os maajaas naakt pus 23os un taa 10 dienas no vietas, un veel pa vidam balliite. Visam rezultaataa = esmu afigena izpumpeejies, darbaa paaris reizes arii “paknaabaaju”. Bet paldies dievam tas viss beidzas piektdienaa ...Cerams :D
Alniitis veel meklee darbu, bet man ir fiilings, ka nu jau kuru katru briidi vinjam tas buus rokaa J Gan jau palaimeesies. Breds darbu dabuuja jau pagaajusho sestdien. Vinjam tieshaam ljoti palaimeejaas ieguustot to darbu. Vinsh straadaas Canadian Tire veikalaa, kaa supervisors vienai no nodaljaam.
Mums no pirmaa decembra jauns maajas biedrs – Ahmeds. Chalis no Sauda Araabijas. Un tad mums tagad ir austrumu kulturas iepaziishana, un vinjs atkal iepaziisti Rietumu un latvieshu kulturu. Ljoti draudziigs un laipns. Visu ko uzzinam. Ir interesanti. It sevishkji par daudzaam nianseem, par ko mums ( Rietumu pasaulei) ir aizspriedumi, saistiiba ar teroristiem, religjiju un cilveekiem vinju zemees.
NU man gan sanaaca garais domu raksts, bet ja jau bija sakraajies, tad jau vajadzeeja arii izlikt sirdi kaut kur :) Turaas…
Sveiciens mana bloga klausiitaajiem (t.i. lasiitaajiem). Ir jau pagaajis jau kaads briitinsh kopsh peedeejo reizi kaut ko garaaku te uzdrukaaju. Beidzot ir iekraajies staastaamais prieksh Jums. Taatad par visu peec kaartas -
Sestdienas naktii tika sagaidiiti abi Tour De Canada velosipeedisti. Tas viss izveertaas sameeraa interesanti.
Sestdienas peecpusdienaa man bija darbs veikalaa. Pirms taa vee gribeeju noiireet uz vienu dienu velosipeedu, lai vareetu sagaidiit Kanaadas apceljotaajus iebraucam Rietumu galapunktaa. Bet prieksh manis tas bija nereaali, jo visas tuvaakaas vietas jau sezonu beigushas, un taas, kas veel straadaaja, nespeeju uz taam tikt ierobezhotajaa laika periodaa pirms darba. Nu neko, lenaam saaku gudrot variantus kaa tikt pie kaajminamaa aparaata. Tad ierados savaa pirmajaa darba dienaa. Bija ok, jo dabrs bija tikai 4h. Nav te ko daudz staastiit. Veikals/tirdznieciibas rati (tas gluzhi nav veikals bet gan taadi rati kaa Dominaa gaitenjos). Un te tos sauc par kioskiem. Veikals saucas -U Should Be working, kas tirgo dazhendazhaadas ieriices, kuras var pievienot pie datora USB porta. Esmu noskatiijis paaris lietas, ko labpraat veeleetos sev iegaaties un citiem uzdaavinaat. Darba laikaa sazinaajos ar maajasbiedreni Evitu, kurai draugs ir divratu piekriteejs. Galu galaa veiksme uzsmaidiija un tika sarunaats ekologjiskais agregaats. Peec darba tad nu arii devos pakalj velomobiilim. Baigais miinus visai shai dienai un vakaram - lija sameera daudz un neapstaajas nemaz. Riteni sadabuujis sapeidzjereejos ar sportistiem, lai noskaidrotu, cik man ilgi jaagaida, un vinju taa briizha platuma un garuma graadus. Protams, ka viss tik aatri nenotiek, jebshu vinjiem gruutiibas peedeejos kilometros. Ap plkst. seshiem sazinamies un shie ir apmeeram 60 km no manas izveeleetaas tikshanaas vietas. Ap plkst. devinjiem vinji ir apmeeram 30km no paredzeetaas vietas. Bredam atkal bija mega kjibele, aizmugureejaa riepa vinju pieviila, centaas saakumaa pumpeet nomainiit, nevareeja, tad vinji izdomaaja ik pa briidim pumpeet to, un beigaas jau izdomaaja vairs nepumpeet un peedeejos 30 km Breds ar iztukshiiti brauca.
Es turpinaaju gaidiit. Bet Juus domaasiet, kur to dariiju. Saduujis riteni mekleeju kadu baaru, kur skatiities vieteejo Canucs speeli. Apmeeram izdeviigaa lokaacijas vietaa prieksh manis, lai sagaidiitu briivdomaataajus, un netaalu no vietas, kur velosipeedu dabuuju, bija kaads baars, kas bija blakus kaadam krievu hostelim un autoostai. Te sapazinos ar paaris Native people ( Iezemieshiem - Indiaanjiem). Diezgan interesanti cilveeki. Pastaastiija par vietaam, kuras buutu jaaredz ieksh BC. Pastaastiija par vietu, kuru redzeejushi ir tikai 5 baltie cilveeki, un es to arii vareetu redzeet, iepazinos ar vinju un, kad ierodos tajaa vietaa man jaarunaa ar vinja Virsaiti, un vinsh muus aizvediishot uz apsleepto paradiizi. :) Iedzeeraam kopaa veel paaris alus kausus un iepazinos veel ar citiem cilveekiem. Vareetu teikt, ka vakars taapat jau bija izdevies, bet bija jaadodas taalaak - satikt K un B. Plkst. ir nedaudz peec pusnakts. Staavu un gaidu celjotaajus norunaatajaa vietaa. Paaris min pasalu un dzirdu taalumaa diivainas balsis un skanjas, peec laika tiem vajadzeetu buut iistajiem. Peec mirklja ieraugu divus smagi apkraameejushos,izlijushus vaajpraatiigos, kuri ir noceljoushi vairaak kaa 5000 km. Tie ir Vinji. Nespeeju tam noticeet, vinji to paveica. Domaaju, ka neviens liidz galam neticeeja, ka Alniits ar Bredu to spees paveikt divataa, pat es ik pa briidim shaubiijos. Satikaamies un minaamies leenaam uz maajaam. Vinjiem lija visu dienu,vakaru un nakti. Bet maajpuceljaa, apstaajoties pie - Welcome to Vancouver, ziimes, lietus paarstaaja liit. :) Taadi bija piedziivojumi sagaidot Alniiti un Bredu.
Veel pie jaunumiem - esmu dabujis jaunu darbu. Darbs ir London Drugs galvenajaa ofisaa. Neesmu te ne trauku mazgaataajs ne griidu tiiriitaajs. Darbs ar dokumentiem gan ar datoru, gan bez. Ja saliidzina darbu ofisaa CAN un LV, peec savas pieredzes. Te ir nedaudz vieglaak, jo kaut vai darbs ir visu laiku, ko dariit, bet neviens te neiespringst ar deadlainiem. Dazhreiz pat pasaka, lai velku darbu garumaa :D Cik pagaidaam taa pieredze te ir, veel par piebilst, ljoti punktuaali par darba laikiem, vari ierasties agraak, bet ne veelaak. Un tu vari iziet no ofisa teishi tad kad beidzaas darbs. Kaut vai esi kaada projekta viduu, plkst. 4os visi uz maajaam. Apmeeram taa. Protams, tas nav uz visiem bet apmeeram uz 90 % darbinieku taa ir.
Alniits un Breds pirmajaa nedeeljaa piepelniijas zvanot zvaninjus pie veikaliem un vaacot ziedojumus prieksh Salvation Army. Paaris h dienaa, bet vismaz kaut kas. Nedeeljas beigaas Breds jau dabuuja darbu Canadian Tire, kaa supervisor Hardware nodaljaa. Prieks par to. Cerams, taa pat buus arii Alniitim, ka shonedeelj buus jau darbs rokaa.
Tik varu veel piemineet, ka nosaukums noskreejiens ir jo - shonedeelj un ieprieksheejo nedeelju man ir uuber grafiks, jo pa dienu straadaaju ofisaa, un vakraaa dodos uz savu sargu pienaakumu apmaaciibu, jo driizumaa buushu sertificeets apsargs. Mans sho divu nedeelju grafiks - celjos 6.30 un maajaas naaku 22.30 guleet eju 1.30... vispaar neesmu saguris :D
Man ir veel daudz kas sagraajies sakamaa bet tas jau driizumaa naakamajaa reizee, ar sho tiek remdeets issalkums peec jaunaam rindkopaam peec manis.
Atkal jau paskrējusi kārtējā darba nedēļa Jums un citem, ne man. Esmu atradis darbu, bet ne gluži to ko gribētu, nācās ņemt to, jo pagaidām citu variantu īsti nebija. Bet turpināšu meklēt kaut ko labāku. Bt par šo tēmu nedaudz vēlāk.
Pabiju pirmajā apmācībā saistībā ar darbu Olimpiskajās spēlēs. Varu teikt – kanādieši tēmē augstu... kā jau katrās olimpiskajās spēlēs – viņi cer un dara visu, lai šīs būtu visu laiku labākās ziemas olimpiskās spēles. Ja viņiem sanāks viss kā uzlikts uz papīra, tad jau tiešām būs skaisti. Un pašam jau ar prieks ka būšu daļa no šī visa. Pašā sākumā mums parādīja ( līdzīgu šim) olimpisko spēļu video rullīti... diezgan jauks, elpu aizraujoš un arī iedvesmojošs... Varēja jau arī vēl nedaudz pieslīpēt, bet es jau tik piekasos :D Bieži vien darba intervijās prasa, kā tu sevi redzi pēc "n" gadiem. Un ja agrāk man kāds būtu teicis, ka būšu tur, kur tagad esmu, un būšu daļa no 2010 Winter Olympics, pretī teiktu - turpini sapņot. Kā sacīt jāsaka - nekad nevar īsti zināt, ko liktens tev piespēlēs.
Mājas biedru ietekmē aizgāju uz Twilight - New Moon. Debīlākā filma, ko savā dzīvē esmu redzējis, tad jau pat labāk skatīties Cieto Riekstu visas daļas katru gadu Z-svētkos. Filma 2,5 h gara, kas tiek nozagtas no tavas dzīves. Tā varēja tikpat labi būt arī stundu divdesmit gara. Tipiski amerikāņu tīņu stilā. Liekas, ka vēl kaut ko stulbāku nevarēja izspiest. Paša debīlisma kangals. Bet šis ir mans viedoklis, jo es jau vispār nēesmu šīs milestības sāgas fans Var redzēt, ka cilvēkiem iztēle strādā, bet diezgan dīvainā rakursā. Oki, beigšu cepties par šo filmu.
Piektdiena mums bija super saulaina un beidzot varēja pilnībā redzēt visus kalnus visās malās... Eh... lieliski skati visapkārt :)
Tātad visiem zinu, ka interesē darbs, ko esmu sadabūjis. Nu tad mēģināšu remdēt jūsu ziņkārību. Darbs būs Shopinga centrā, kioskā - USB (u should be working). Tātad tirgošu dažendāžādākas USB ierīces. Pēc pirma acu uzmetiena stendam likās, ka te ir visādi interesanti gadžeti :) Būs ko papētīt.
Priekšā nedēļas nogale, un cerams, ka Svētdien atripos abi Kanādas apceļotāji.
Esmu dabūjis darbu Olimpiskajās spēlēs. Man par to maksās, samērā labi :) Darbs samērā normāls - Security Supervisor. Viss, tas arī viss... Šovakar esam happy :)
Viena nedēļa ja aiz muguras un otra jau vidū. Pagaidām, te laiks skrien ūber ātri. Un vēl jo projām valodiņa nereisas bloga ierakstiem. Nezinu, kāpēc te tā ir...varbūt vēl neziņa par darbiem un citām lietām. Esmu uzstādijs mērķi dabūt līdz pirmdienas plkst 3 dienā darbu. Jo tad būs pagājušas tieši 2as nedēļas kopš spēru kāju Vankūverā. Pagaidām meklēju tādu darbu, ko gribētos darīt, nevis piespiedu kārtā. Bet ja nesanāks, ko gribas, iešu tur kur ņems. Valsts svētki mums te nemaz neko īsti neizteica, lai gan sirdī esmu Latvijas patriots ( kurš pametis LV :D ), te tālumā pietrūkst kaut kā, lai svinētu šos svētkus. Esmu pārāk tālu no mājām laikam. Vēl jo projām aktīvi turpinu darba meklējumus un tad jau redzēs, kas sanāks. Pagaidām ir divas izvēles. Jāapsver katras vietas plusi un mīnusi. Baigi priecājos, ka Starbucks kafetērijās ir bezmaksas bezvadu internets, un arī drīkst sēdēt neko nepērkot. Neviens ārā nesviedīs :) Un vēl..pa ļooooti ilgiem laikiem pabiju diezgan modernā sporta klubā - Steve Nash Sports Club. Tagad laikam sākšu sevi uzturēt formā :)
Un diena skaitās laikam izdevusies, jo esmu dabūjis darbu... tik vēl nezinu, kad sākšu un īsti kur :D
Šodien tika piebeigts darbs kā Weed Man, jo sezona noslēdzās un visi darbi apdarīti. Laiks iet atpūtā uz pāris mēnešiem. Priekšnieks vēl noteica, ja gribot tad pavasarī varot atgriezties, man vieta atradīšoties. Prieks to dzirdēt.
Viena mēneša laikā daba ir ļoti mainījusies, un tagad tā ir gatava garajām ziemas naktīm. Vien tik pa kādai lappai dažos kokos palikusi. Zeme pilna sakritušu lapu neiedomājamākās krāsās un formās. Vēl kā vakkardienu atceros, kad sāku šo darbu un vēl lapas bija zaļas.
Esmu te ļoti iemīlējis rudeni, neskatoties uz dažām lietainām un vējainām dienām.
Mums te ir sācies cūku gripas bums, un visi sautraucas, stāv garās rindās lai iegūtu anti sivēna gripas poti.
Sāku dienu atskaiti līdz braukšanai uz Mežonīgajiem Rietumiem.
Nedēļas nogali pavadīju AS un Vē. Mūsu tantei - Maigai, palika apaļi 90 gadi. Pateicoties viņai mums šai pus okeānam ir radiņi :) Maigas tante nu nemaz neizskatās uz 90. Ja satiktu pirmo reizi, domātu, ka viņai kādi 75, un ne vairāk. Viņai patīk rosīties, un ir sīkstās latviešu asinis. Domājams, ka varēsim svinēt arī viņas simtgadi :). Čikāgā saradās visa viņu famīlija un es :D. Atkal ievēroju - te ( AS un Vē ir baigi daudz melno ļautiņu, bet Kļavu lapu zemē pilns ar brunājiem un čainīzeriem). Vienu lietu baigi grūti pieņemt, un liekas, ka tas ir arī neliels disrespekts no aziātiem - viņi pie mazākās iespējas centīsies runāt savā mēlē, un skatīsies uz tevi un varbūt pat aprunās. Salīdzinājumam - brūnie ļautiņi tik traki nedarās. Vieni no piekasīgākajiem klientiem arī ir šauracainie cilvēciņi. Bieži vien pat vēros kā tu strādā, lai tik padari savu darbi un iebrauc katrā mazākajā stūrīti ar savu aparātu, un ja nedarīsi pa viņu prātam, būs bļaušana. ( Tas te nav no manas pieredzes, bet gan no kolēģa). Cerams, ka neizklausijās pārāk rasistiski, bet tāda lūk šiet kanādā ir šī kopbilde. Neesmu rasists, varbūt vienkārši ar nelieliem aizspriedumiem :D. Visu laiku, bija tāda nedaudz negatīva nostāja pret to tautību/tīcību, kuri nesā turbānus, bet tad viņi nonāca pozitīvajā sarakstā pateicoties vienam no viņiem, kurš izrādīja vienkāršu ikdienas laipnību, ko negaidīju.
Alnītis ar Bredu vēl jo projām ir Reginā. 5as dienas skatoties Prison Break DVD. Atsūtīja sms ar tekstu, ka viņi ir atvaļinājumā, un īpaši nesteidzas uz priekšu. Neesot kur skriet. Viss esot oki doki. Un ir paredzēts pāri kalniem arī doties ar velosipēdiem... Tagad saprotiet, kāpēc man bija grūti ar viņiem sadarboties :D !?
Šī ir pēdējā darba nedēļa šajā darbā, jo līdz ar oktobri beidzās arī zālīšu/mauriņu apkopšanas sezona. Darbā iestājies fiziskais nogurums, un galvā emocionālais sagurums. Vienīgais gandarījums ir nopelnītais atalgojums :) Tas droši vien skaidrojams ar to, ka jau kādu laiku vāros pats savā sulā. Šai lietai ir paredzēts pielikt punktu šajā nedēļas nogalē :)
Tik daudz jau ko esmu te sarakstījis, ka pat ir jau 100. Gribēju padalīties ar Jums, pareizāk sakot, informēt Jūs par saviem šīs dienas piedzīvojumiem. Kamēr vēl šodien emocijas ir - Tagad man ir mācība, maizītes vienmēr jāgatavo iepriekšējā vakarā, lai arī kā negribētos, bet tas ir jādara, jo - var nokavēt autobusu, jo - uz maizītēm steigā netiek uzlikti visi gardumi, jo - vakarā taisot tiek ielikta lielāka mīlestība šajā procesā. Parasti jau to darīju pareizajā laikā, bet šad tad gribējās arī paslinkot un tad no rīta ķer un grābj ko var. Not the best idea. No rīta minoties, ipodā kaut kā katra otra dziesma pagadījās latviešu, tas deva diezgn labu mundrumu un pozitīvas emocijas, un kad uznāca šī dziesma -
Uh... tirpas un skudriņas pārsrkrēja parī man :) Un pats minoties dziedāju līdzi un galīgi neintresēja ko citi domā :D Galvenais, ka pašam labi !
Šī bija dikten gara darba diena, jo kā jau Jums zināms, es ceļos 6os no rīta. Šodien mājās pārrados 19.30. Tā nu 13,5 h gara darba diena :) Cēlos un braucu uz darbu, kad ārā bija tumšs, un atgriezos mājās, kad ārā bija tumšs. Tas gadījās tapēc, ka šodien bija jāapstrādā ļoti lieli privātīpašumi. Pa visu dienu kopumā bija 160000 kvadrātpēdu, kas ir = 1,5 hektārs. Aptuveni rēķinot sanāk, ka tika nostaigāti ap 30 km tikai strādājot + 40km ar riteni. Varētu teikt, vareni labs fiziskais treniņš. Tagad vakarā sāku just nogurumu kājās.
Darba dienas nobeigumā noķēru lielisku krāsu gammu, debesi rozā ar sarkanu sajaukumā un koki vēl skaistākās krāsās. Žēl, ka nebiaj fotoaparats, bet atmiņas man paliks.
Atbraucot mājās pusstundu nosēdēju siltā vannā relaksējoties un iedzerot aukstu miestiņu.
Lietas, domas, intereses, emocijas, pārdomas, sajūtas un citas lietas , cerams, būs šajā ierakstā. Un, iespējams, ka nekā no tā te nebūs... Lasiet un jūs uzzināsiet!
Atkal esmu dzirdējis vaidas un citas tāda veida lietas, ka netiek rakstīts biežāk... nu nezinu nezinu, man jau liekas, ka viss tiek stāstīts tik bieži, cik iespējams, vairāk jau jums nestāstīšu par katru ikdienas sīkumu. Un - man te notiek vienvirziena komunikācija, gribu garas, īsas, labas, sliktas, smieklīgas, bēdīgas un visāda cita veida vēstules no JUMS. Savādāk es te esmu sabijis jau vairāk kā 5 mēnešus un tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tie draugi, kas mani informējuši... :( Domāju, ka man ir vairāk to draugu. :) Paldies tiem, kas mani atcerās ;)
Tātad, kas notiek ar mani un man apkārt... vēl jo projām strādāju par un iekš Weed Man. Esmu sapazinies ar gandrīz visiem kolēģiem. Būtu jau pastāstījis par katru no viņiem, bet man tik raiti nerosās tā valodiņa cilvēku atspoguļošanā. Katrā ziņā, ir interesanti, bet viens no viņiem mēdz būt nogurdinošs un ļoti lēns :D Viens (vārdā Braiens) atgādina kombināciju - Kaspars B./Ģirts D./Jēpis. Vareni smieklīgs un interesants džeks. Darbs man patīk, jo ir ārpus telpām, teikt veiktas fiziskas aktivitātes, iespēja redzēt daudzus skaistus pagalmus un bieži vien māte daba davā skaistas dienas un skatus. Un mēneša beigās būs darba tusiņš :)
Jaunumu sekcijā - esmu iegadājies vienvirziena avio biļeti uz rietumu krastu ( Vankūveru) . Palikušas tikai kādas 22 dienas un tad jau redzēšu beidzot saulīti norietam aiz LIELA ūdeņa (klusā okeāna). Dodos tur 9.novembrī :) Vēl - Alnītis ar Bredu ir veikuši jau daudz vairāk kā pusceļu un pēc pēdējām ziņām pāris dienas atpakaļ viņi ir Brendon (Manitomba - provincē). Laika apstākļi uz doto momentu viņus īpaši nesaudzē - mīnusa grādi un šad tad sniegs, cik nopratu, tad tikai pretvējš pagaidām ir rimies. Un tie abi brīvdomātāji nakšņo arī teltī pāris naktis... Bet viņi izbauda katru nomīto milimetru. Esmu tikai lepns par viņiem, ka tie tik tālu jau ir.
Dienas momentu nodaļā - katra diena, katras dienas rīts, katrs saullēkts, katra dienas sekunde ir kā moments, kas ir atmiņas vērts. Un šajā nedēļā māte daba ir lutinājusi ar skaistām dienām, bet tās bijušas aukstas gan... pa dienu tikai daži grādi virs nulllllles. Un naktis ūdeni pārveido cietā masā. Varu te tik pieminēt dažas lietas, kas sastāda manus dienas momentus - kastaņu smaržu, mārtiņrozes, āboli, krītošas kļavas lapas un citi momenti :)
Šodien konsatēju, ka varētu sastādīt sarakstu ar lietām pēc kurām es ilgojos, bet tas būu pārāk garš. Pavadītie gadi LV devuši daudz paradumus un pieradumus, pēc kuriem jaunajā dzīvē sanāk ilgoties.
Gribēju vēl pastāstīt par to kā Kanādas valdība domā, kā iziet no recesijas. Viņiem ir sastādīts saucamais - Canada's Action Plan, kas domāts, lai palīdzētu trūcīgajiem, pensionāriem, ģimenēm ( gandrīz ikvienam). Recesija šeit nozīmē - štatu samazināšanu, un nelielu privilēģiju noņemšanu valsts iestādēs stradājošajiem, un tās ir tādas privilēģijas, pa kurām vēl LV paldies dievam nav vē iedomājusies. Galvenais ir - lai pēc iespējas vairak un ātrāk cilvēku dabūtu/atgūtu darbu, ienestu atkal nodokļu naudiņu atpakaļ valstij. Kanādieši būvē ceļus, veido maznozīmīgas darba vietas, galvenais, lai cilvēkiem būtu darbs. Kā sacīt jāsaka, ar manu skatu - Kanādas valdībai ir plāns, savukārt Latvijas valdība domā, ka viņiem ir plāns. Tas tik tāds subjektīvs redzējums.
Šovakar biju uz filmu - Where the wild things are. Nebija nekāda dziļā filma, bet tāpat lika paskatīties uz dzīvi ar bērna acīm, un deva man šādas tādas pārdomas. Interasnta filmiņa, bet ne tā pati labākā. Viegla vakara izklaide ar lielu devu fantāzijas.
Nezinu kapēc, bet esmu nolēmis šeit un tagad publiski atvainoties un lūgt piedošanu visiem, kurus esmu aizskāris, sāpinājis, vai kādā citā veidā sarūgtinājis. Tagad grūti pateikt, kāds bijis tā brīža iemesls, bet tas katrā ziņā nav bijis attaisnojams. Karam taču dzīvē jādara labas lietas. Un ja ir iespēja, tad jācenšas laboties :) Vēlreiz atvainojos VISIEM, tagad zinu, ka tā nebija mana labākā rīcība. Lūdzu piedodiet. Es centīšos laboties.
Ceru, ka Jums bija interesanta lasāmviela ;)
P.s. būtu vareni interesanti, ja kādi no maniem draugiem rīko tusiņu , varētu ar mani saskaipot un uztaisiit web tusiņu ar mani arī :) mūsdienu tehnoloģijas taču ir attīstījušās tik tālu, ka varam satusēt virtuāli :D
Šoreiz izjūtas un emocijas, ko man sniedza Dienas Momenti - Tas bija no paša rīta, tikko sāka gaišs palikt. Šodien pilnīgi visi darbinieku rītu sāka stundu agrāk (6.30) un tad visi devāmies uz privāto zirgu audzētavu. Tur visiem kopā bija jāpārbrauc pāri vairāk 1'000'000 kvadrātpēdām. Tur patiešām bija brīnišķīgi, pat lietus to visu padarīja tikai burvīgāku. Šij pelēkai dienai pat bija neliels šarms. No rīta, viss burtiski pelāks, vari redzēt labi ja kādus 500 metrus. Un lietus kombinācija ar miglu - smidzinātājlietus - dabai deva tik patīkamu burvību. Un tād nu dienas momenti - 1) Braucot uz zirgu audzētavu, netālu no tās, paverās tād nedaudz plašāks skats un kalnaināks, un pelēkā migla veido reljeu kopā ar kokiem un sniedz tād mistiku. Elpa aizrāvās.
2) Apkopjot zālāju, vienā vietā sajutos kā pie Salacas - ieleja un pa vidu neliels strautiņš, un otrā pusē koku labas visās iespējamās krāsās. Eh, likās ka būtu tiešām Salacgrīvā :)
Un kurš teica, ka šādas dienas ir draņķīgas, muļķības, jāmāk tikai saskatīt labās un skaistās lietas :) !?
Paldies.
Turās...
P.s. vēl jo projām gaidu arī jūsu dienu momentus
P.s.s. un vēl, Padies tai personai, kura pateica ko nozīmē sarežģītais ķīmiskais savienojums :)
Sākšu ar saviem dienas momentiem, kuri šodien atkal bija vairāki - 1) No rīta redzēju ļoti skaistu saullēktu, jo debesīs nebija nevian mākonīša, un rudens saule iznira no Ontario ezera austrumu krasta. Krāsu varāciju neaprakstāma...centīšos kādreiz noķert kādu mirkli ar šiem skaistajiem rīta saullēktiem, ko gandrīz katru rītu redzu :)
2) Gandrīz visa diena bija pasakaina, saulīte sildīja mūs, un bija tik patīkami būt svaigā gaisā , un rīta pusē staigāt pa rasainu mauriņu un sejā no zalītes atstarojas saulīte... :)
3) Tikai dažus metrus virs galvas pārlaidās Kanādas zosu kāsis :)
4) Vienā dārzā dabūjām paēst svaigus bumbierus un ābolus. Tad sajutos kā mājās. :)
5) Lielākā dienas daļa tika pavadīta countrysidā, kopjot LIELO Piļu mauriņus. Šodien bija varenskaists rajons, ar maktenlielām un skaistām mājām. :)
Un tagad par citām lietām... tekstu aizņēmos no viena cita autora ( Kristapa, bet ne alnīša) Man ir līdzīgi novērojumi, un domas.
Dažādu tautību imigranti Kanādājau sen vairs nav pārsteigums. Īpaši spilgti pasaules elpu var sajust Toronto, kur, manuprāt, apmetušies pārstāvji no visām pasaules malām. Otavā situācija ir mazliet citāda – vismaz mani novērojumi liecina, ka te joprojām lielā vairākumā dominē eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji, daudziem no kuriem bailes un apjukumu rada straujā Āzijas pārstāvju ienākšana viņu sabiedrībā.
Žan Marks uzsver, ka viņam neesot nekādu aizspriedumu pret citu rasu un tautību pārstāvjiem, taču bažas rada fakts, ka lielākā daļa jauno emigrantu uz Kanādu pārnes arī savas kultūras īpatnības, nerēķinoties ar vietējo tradīcijām un vēlmēm.
“Cilvēktiesību vārdā viņiem ir atļauts daudz kas no tā, kas nav atļauts mums! Un tā jau ir diskriminācija!” uzsver Žan Marks. Kā piemēru viņš min sikhu bārdas un turbānus – sikhu vīrietis var strādāt par autobusa šoferi vai policistu un nēsāt savu tradicionālo turbānu un bārdu, bet vietējais baltais kanādietis nedrīkst dienestā atrasties neskuvies un ar formastērpam neatbilstošu galvassegu.
Tiesa, ārējais izskats ir mazākais ļaunums. Žan Marks ir nopietni noraizējies par to, ka iebraucēji panākuši gadsimtiem senu tradīciju maiņu tikai tāpēc, ka tās nav pieņemamas viņiem. “Kādreiz katrā slimnīcā pie gultas bija krusts, taču musulmaņu ietekmē krustu vairs nav un speciāli viņu vajadzībām valsts iestādēs izveidotas lūgšanas telpas, kur pielūgt Allāhu,” norāda Žan Marks, piebilstot, ka kristiešu vajadzībām lūgšanas telpu neesot.
Vēl lielāku šašutumu kanādietis, kura franču izcelsmes priekšteči šajā zemē ieradās pirms 300 gadiem, pauž par faktu, ka ziemassvētku eglīti (Christmas tree) viņa bērni skolā vairs par tādu nevar saukt, bet tās jaunais nosaukums ir “brīvdienu koks” (Holiday tree).
“Viss ko mēs esam veidojuši, sargājuši un cienījuši pamazām tiek sagrauts, un mistisku cilvēktiesību vārdā manas cilvēktiesības tiek ierobežotas,” uzsver Žan Marks.
Turpmāko oktobri mēnesi ir paredzēts celties ap sešiem no rīta, katru rītu izņemot svētdienas, jo tās ir manas darba dienas :) Nav jau tā, ka baigi patiktu, tik agri celties, bet visam ir plusi un mīnusi. Ja šis darbs atrastos kaut vai tikai 15 minūšu minējienā no mājām, tas būtu perfekti, bet tad nedabūtu katru rītu un pēcpusdienu patrenēties riteņbraukšanā. Kā jau teicu, ir gan pozitīvā gan negatīvā šajā darbā.
Pāris vārdos kā iet darbā - nekā sarežģītā nav, pagiadām trāpijušies labi darba kolēģi, un cerams, ka arī turpmāk viss būs ok.
Esmu nolēmis ieviest jaunu Rubriku savā blokā - DIENAS MOMENTS Tajā būs īsi aprakstīts, kas man bija attiecīgās dienas mirklis. Trešdienas MOMENTS - braucam no viena objekta uz otru un ar Jeremy runājām, ka šodien tik riebīgs laiks ( lietus visu laiku un stirps vējš) , un ka būtu labi , ja saulīte uzspīdētu, abi pasmejam, ka šodien to mums neredzēt. Bet tad pēc 10 min mākoņi pašķiras un saulīte mums uzspīd :)
Un tā kā ši ir pirmā diena, kad ir Dienas Moments, tad man vēl bija arī otrais MOMENTS - viens objekts mums bija baznīca. Tad nu pē padarītā darba arī iegāju un pasēdēju Kanādas romas katoļu baznīcā pāris minūtes un parrunājos ar TO vīriņu TUR augšā.
Vēl vēlos lai VISI lasītāju, komentāros ieliek savu attiigās dienas momentu :)
Pēc darba mājās lasu jauno Dena Brauna grāmatu un tad vienu dienu uzgāju tādu te vārdu - cyclotrimethylenetrinitramine Lai arī ko tas nozīmē. CIk sapratu no konteksta, kaut kas ar sprāgstvielām saistīts.
Dzīve kustās uz priekšu.
P.s. ja kādam intersē, tad Alnītis ar Bredu ir Winipegā ( pusceļš).
Pēc otrdienas nelielās veikmses uzsmaidīja arī trešdienas veiksme. No rīta biju uz darba inteviju, sākuma domāju, ka darba vieta ir zāles pļāvēju kompānija. Bet kad aizgāju uz interviju bija neliels abloms. Kompānija jau bija saistīta ar mauriņu, bet tikai šis uzņēmums nodarbojas ar mauriņa kopšanu - nezāļu iznīcināšanu, mēslošanu utt. Kompānijas nosaukums Weed Man. Labi, ka viņiem bija vajadzīgi cilvēki, un mana nezināšana nebija liela problēma, jo beigās tāpat iespaidu atstāju labu. Neliela aizķeršanās ar šito darbu būs - jācēļas ļoti agri, jo darbā jābūt 7,30, un darbs atkal ir diezgan patālu no mājām - 19km. Sabiedriskajā tas aizņem 1 h , ar riteni 45 minūtes. Nu neko nāksies pieciest to nākamo menēsi jebšu 25 darba dienas, jo būs jāstrādā arī sestdienās. Vēl viena lieta, šis darbs ir stimuls beidzot iegūt pilno kanādiešu autovādītāju apliecību, lai darbā pats varētu braukāt un pelnīt sev maizīti. Jo tad ir lielāki ienākumi un pats sev saimnieks, cik ātrā tempā dari šo darbu. Naudiņa cerams te ienāks laba, jo viss būs kā solīts un kā plānots. Būšu ļoti pateicīgs :) Atbraucu mājās no intervijas un beidzot atpūtos, jo prāts mierīgs, jo šitas bija otrais sarunātais darbs, ja ja nesanāks nekas ar šo, tad ir vēl viens rezervei, bet tas nav tik ienesīgs, bet vēl vieglāks par šo un arī tieši uz neilgi laika posmu, kas man tieši vajadzīgs, darbs bez lielām saistībām. Mājās sāku lasīt jauno Dena Brauna grāmatu - Lost Symbol. Un angliski. Samērā viegla lasāmviela un arī interesanta, nemaz nepamani, kā lpp pēc lpp tiek pāršķirta, tā tevi ierauj.
Ceturdien cēlos dažas minūtes pēc sešiem, lai varētu doties uz darbu un nekavētu. Kā īzrādījās, nebija tas nemaz tik grūti. Protams, nedaudz miegainums ir, bet tik līdz izej ārā no mājām, tā dzestrais gaiss (6 grādi pēc celsija), tevi pamodina labi. Un kad sāc mīties ar riteni, tad vispār acis platas. Minoties konsatatēju, ka esmu zaudējis savu sportisko riteņbraucēja formu. Jo riteņbraukšana sāk atkal palikt grūta. Cerams, ka atgūšu savas riteņbraucēja kājas un arī plaušas :D Darbā ierodos tieši laikā. Iepazīstos ar dažiem kolēģiem. Iedeva man Weed Man formu un gatavs darbam. Maliņā stāvēdams, domāju, pie kā mani pieliks šodien, skanēju ar acīm, un tad iedomājos, ar šito čalīti varētu šodien strādāt. Menedžers prasa, eu Zonan, paņemsi šodien Mārtiņu. Tieši ar viņu ar šodien vēlējos strādāt. Domu spēks nostrādāja :)
Šī darba skolotājs man ir Zonans. Zonans ir serbs, kurš uz Kanādu atmucis pilsoņu kara laikā ( Serija vs. Albānija) kopā ar vecākiem. Te jau viņš ir 10 gadus. Piecus gadus jau strādā šajā kompānijā, un kā pats saka krietni pa ilgu, un ka šis būšot pēdējais gads viņam. Esot vajadzīgs cits darbs, jo tagad esot precēts un bērniņš arī gaidās. Viņš pastāstīja, kā pirmos gadus ļoti pietrūka draugu, grūti sākumā gājis. Bet tad pamazām esot iedzīvojies. Pārrunājām vēl šādas tādas dzīves gaitas. Un konstatējām - eiropiešiem ar saviem draugiem ir krietni ciešākas draudzības saites, nekā kanādiešiem.
Darbs - tas būs jādara turpmākās 7 darba dienas, jebšu līdz nākamai sestdienai. Jābraukā pie iedotajiem klientiem, un uz nezālēm, kur tās ir, jāliek virsū kaut kāds bioloģiskais nezāļu nīdējs. Darbs vienkārš un viegls, pagaidām. Cerams, ka tāds būs arī līz beigām, un arī tad kad sākšu strādāt viens :) Darba diena sākās 7.30 un beidz;as, kad esi apbraukājis visas mājas. Man diezgan paveicās, jo Zonans ir ātrākais Weed Man šajā firmā. Un kopā mēs darbu padarījām vēl ātrāk. Viss jau bija piebeigts pus vienos. 5 stundu darbs kopā. Parasti viņš strādā līdz pus trijiem. Un dienā apmēram sanāk nopelnīt ap 150 naudiņām un vairāk. Tagad baigais stimuls sadabūt savas tiesības un nopelnīt sev nepieciešamo naudiņu, lai dotos uz Vankūveru. Tas laikam arī viss šai reizei...
Atkal jau paskrējusi kārtējā darba nedēļa. Vairākas lietas jau uzspētas, un gribas vēl arī citas izdarīt. Šitā bijusi varen rosīga nedēļa, sakarā ar darba meklējumiem. Tātad nedēļas kopskats un pārdomas.
Lielākā daļa domu un emociju jau aprimušas, kas bija aizgājušā nedēļā, bet tomēr mēģināšu dot nelielu ieskatu savā dzīvē.
Pirmdiena man pagāja viennozīmīgi virtuālajā pasaulē. Visu dienu šķiroju darba sludinājumus un mana elektronoskā pasta kastītē bija uzkarsusi no izejošajām vestulēm ar manu rezumē pielikumā. Lielais darbs vainagojās ar nelielu panākumu - tiku uzaicināts uz darba interviju nakošajā dienā. Protams, ka visu atlikušo dienas daļu arī tika pētīti Kanādas globālā tīmekļa darba piedāvājumi. Bet no citiem atbildes nebija. Nu neko vismaz viens ir, prāts priecīgs šodienai. Vēl pa dienu parunāju ar bračku, tas man arī pastāsta, kas jauns LV un manā miesitņā. Konstatēju, ka tomēr pietrūkst LV dzīves nedaudz, lai arī cik dīvaini tas nebūtu, varbūt tapēc jau ka 3 nedēļas viens pats te ņemos ( it kā tikko tikai būtu atbraucis uz tejieni, tikai jau ar nelielu pieredzi un dažām paziņām).
Otrdien devos uz darba interviju. Jādodas 22km līdz birojam, kas sanāk tieši Mississaugas otrā galā. Ar riteni 50 minūšu minējiens, neliels treninš noder, lai sevi uzturētu formā. Intervija norit gludi, un es tieku uzaicināts uz nākamo kārtu, kas būs vienas dienas garumās, kur man būs jāseko kādam līdzi un jāskatās kā īsti tas te darbs notiek. Tas esot Fund Raising (ziedojumu vākšana) Kanādas sarkanajam krustam. It kā neslikti izklausās, cerams, būs tāpat arī nakamajā dienā.
Pēcpusdienā atkal ar bračku papļapāju un paskatījos pāris TV raidījumus. Neko sakarīgu šajās dienās nesanāk sameistarot. Izeju vien ārpus četrām sienām, lai izlocītu muskuļus un izvēdinātu galvu. Mums te laika apstākļi par nelaimi ir atbilstoši rudenim. Pirms tam visu laiku bija silts un saulains - 23 dienas no vietas nebija lietus un pelēks laiks. Tagad gan, pilns komplekts - vējains, slapš, un vēss. Dienas vēl īsākas paliek, bet nu ar to jāsamierinās.
Trešdiena pienāca ātri, no rīta gaidīju zvanu par jauno darbu, jo man solīja rīta pusē piezvanīt un pateikt cikos un kur jābūt. Plkst 12 jau biju samierinājies, ka mani te "piedirsuši", un atkal biju ieslīdzis darba meklējumos. Bet tad dažas min pirms vieniem man tomēr piezvana un pasaka, ka jābūt pēc stundas ofisā. Tad lielā steigā sataisos un sava metāla zirga mugurā minos uz viņu ofisu. Ierodos dažas minūtes pirms un atvelku elpu.
Mani iepazīsta ar pārējiem jaunajiem kolēģiem un mani supervisor (tas kurš mani apmācīs un no kura man jāmācās). Visi tādi jauni mana vecuma( +/- ). Visi sasēžamies mašīnās un dodamies pa nozīmētajām zonām.
Tātad jaunais darbs ir Door to Door Fund-raising priekš Kanādas sarkanā krusta. Izklausās jau neslikta lieta. Bet te ir tomēr apslēpts bizness. Tātad līdzekļu vākšana ir sekojoša. Cilvēkiem sākumā pielej pilnas ausis ar ātri sagremojamu un emocionālu informāciju un , ja izdodas labs sākums, tad nokļūsti uz viena emocionālā stāvokļa, kur prasi cilvēkam parakstīt "Application" (tā kā līgumu) par ikmēneša ziedojumu 30$ apmērā. Visu laiku jātēlo muļķis un nezinītis, un jāstāsta, ka tu jau naudu neprasi.
Par katru parkastītu aplikāciju TU saņem 60$. Nauda jau neslikta. Ja esi labs vārdotājs un aktieris, parasti vari dabūt 2 līdz 3 dienā. Dažreiz labāk dažreiz sliktāk. Tātad labs bizness. Firma pie kuras tu strādā, arī saņem procentus, no katras tavas aizpildītās aplikācijas.
Pirmājā dienā mans "skolotājs" dabūja 3 parakstus, un tā kā viņam līmenis augstāks, tad arī komisija viņam lielāka.
Man te sanāca savā galvā baigā pretruna. It kā dari labu lietu, un naudiņa neslikta sanāktu, bet prasīt cilvēkiem, kuri jau ziedo citur, kuriem nav tās liekās naudas, kuriem nav darba utt, tomēr ir nepareizi, jo tev jācenšās dabūt līgums no katra, līdz tu jūti, ka tomēr no šī nedabūsi, tad tikai novēli labu atlikušo dienu un turpini zvanīt vai klauvēt pie nākošajām durvīm.
Darba diena beidzās 8os. Tad visi ierodas atpakaļ ofisā un tiek apkopoti rezultāti. Man vēlreiz pārrunas ar ofisa vadītāju un savu skolotāju. Pasaka ka novērošanas dienas performance no manis esot laba un aicina jau nakamajā dienā uz pirmo īsto darba dienu. Pastāstu ka man tomēr vajag vienu dienu apdomai un, ka labāk sāktu 5dien. Viss ok. Bet sarunājam, ja kas ,tad tomēr rītdien zvanu un pasaku, ko domāju.
Minoties uz mājām visu cenšos pārdomāt, salikt visu pa plauktiņiem utt. It ka naudas spiests tomēr izdomāju, ka labāk būtu strādāt. Mājās jau ierodos nedaudz pirms 22 un saguris, paēdu nedaudz un dodos uz čuču muižu.
Nakamāja rītā jebšu ceturdienā, esmu izlēmis tomēr izmēģināt savus spēkus un dotības šajā jomā. Un dodos uz darbu laicīgi, jo šoreiz esmu nolēmis izmēģināt mississaugas sabiedrisko transporta sistēmu. Tā nu sanāk ka ierodos pusstundu pa agru.
Šodien mani iepazīstana ar tekstu, kas jāstāsta cilvēkiem un tad nu trenējos visā šajā mākslā. Tad dodamies atkal ielās. Pirmās mājas mums atsaka, un tad pie vienām durvīm uznāk domas, apziņa un emocijas, ka tomēr tas te nav pareizi, un ka es to te īsti nespēšu. Varbūt, ja man būtu cits "skolotājs", tad varbūt būtu sāvādāk. Varbūt esmu audzināts savādāk, varbūt tomēr neesmu radīts šādam Sales ( pārdošanas) darbam, vai vienkārši man kaut kas pietrūksts, lai darītu šādu darbu. Tas ir - varbūt.
Protams, nostrādāju līdz dienas baigām, jo domāju, ja nu kas kaut tomēr mainās, tad palikšu darbā. Beigās tomēr izdomāju nepalikt.
Piektdien no rīta turpināju meklēt darba iespējas Kānādas sludinājumu lapās. Pēcpusdienā devos uz Toronto pieteikties velokurjera darbam. Lielākās problēmas šajā darbā sagādā nokļūšana Toronto, jo sastrēgumstundās starpilsētu vilcienā nedrīkst ņemt līdzi velosipēdu. Ja sanāks atrisināt šo problēmu, tad darbs rokā.
Atpakaļ ceļā minoties no Toronto, pusceļā man pārsprāga, burtiskā nozīmē pārsprāda aizmugurējā riepa. Ko nu tagad darīt. Esmu iestrēdzis. Līdz sabiedriskajam transportam,kas man der un uz kura var uzlikt arī riteni, ir kādi 5 km. Lēnām stumju riteni un tad man pienāk īsziņa no Treisijas par nākamās dienas ballīti. Es zinādams, ka viņai ir minivens zvanu un prasu, vai ir brīva un vai var izpalīdzēt. Veikmse man uzsmaidīja. Pēc neilgi brīņa viņa mani savāca un aizveda mājās. Pateicos viņai un sarunājām, ka rītdien atkal dodamies uz Hamiltonu atpūsties.
Piektdienas vakaru nosēdēju mājās čilodams buduārā un skatoties TV.
Sestdien neko prātīgu pa dienu nesadarīju, tikai nedaudz sanāca palīdzēt Karēnai paravēt nezāles. Pēc vakariņām Treisija ar savu draugu mani savāca un devāmies uz Hamiltonu. Mums vēl pievienojās Patriks.
Atkal devāmies uz to pašu klubu, jo tajā tiekam par brīvu iekšā, un mūsu Hamiltonas draugiem, tas ļoti iet pie sirds, tāds tā kā vietējas studentu klubs. Pirms kluba iesildījāmies ar Holy Water pie Semas mājā. Esam uz viļņa un dodamies izlocīt muskuļus. Šoreiz kārtīgi iegriezu dejas grīdu. Un pašam arī prieks. Šoreiz kaut kā nemanīju neritminiekus, un mūzika arī labāka, lai gan, ja DJam kaut ko prasīja, tas tik pakratīja galva un sak būs bus pēc 15 min. Pagāja 2h līdz dabūju savu dziesmu :D .
Nakts cēlies izdevies.
Svētdienā biju apsolījies atkal pīrāgus sacept. No rīta sameistaroju mīklu un visu pārējo. Vienīgi šoreiz miklā nu ne par ko negribēja "celties". Vari likt kādā siltumā vien gribi, nu nekā. Galu galā, vakarpusē ar Karēnu nolēmām vēl vienu mīklu uztaisīt. Tā arī niķojās. Beigās tāpat ņēmām otru, pusrūgušu mīklu un meistarojām pāris pīrāgus un kanēļmaizītes. Pirāgi bija ēdāmi, bet kanēļmaizītes bija tik garšīgas, kā vēl nekad.
Pirmdienā un otrdienā vēl jo projām meklēju darbu. Un otrdienā laikam būs man beidzot veiksme uzsmaidījusi darba meklējumos. Neko vēl sīkāk nestāstīšu, kamēr nebūšu 100% drošs.
Par darba tirgu Toronto un tās apkaimē.
Nav jau tā, ka te nav darbu, bet vienkārši cenšos atrast kaut ko tādu, ko iepriekš esmu jau LV darījis, vai arī cenšos dabūt darbu savā studiju jomā. Un ja sanāk runāt face-to-face un paskaidrot savu pieredzi utt. tad darbs gandrīz vai garantēts. Bet sūtot caur eeeepastiem, jāprot sevi ļoti labi pasniegt īsā formā, lai tava kandidatūra izskatītos labi.
Darbu ir tik jāatrod pareizas laiks un pareizā vieta.
Kopš atgriezos neesmu strādājis HomeSensā, jo sākumā bija nelielas nesaprašanās ar Galveno menedžeri, jo viņa domāja, ka es esmu Kristaps un otrādi. Jo Alnītis pedējā darba nedēļa, kad viņa bija atvaļinājumā, nedaudz par daudz slaistījās un nedarīja neko. Tad sanāca, neliels nesmukums. Un izdomāju, beigās atpakaļ uz HomeSensu neiet.
Atceros reiz sakāmo, ko tētis teicis - nekāp vienā un tai pašā upē divreiz. Cerams, ka tas attaisnosies.
Vēl tik gribēju piebilst, jo atcerējos, ka - riteņbraukšanas ceļojumā, kaut kur pa ceļam redzejām, kā onkuls pretī brauc ar ŅIVU :).
Nezinu, kā, lai uzrakstu to, ko Alnītis izdarīja ceturdienas naktī. Alnītis noslēdza darījumu ( Tas ir kānādiešu dialektā un viņu slengā ). Gan jau jums ir nojausma. K.Bērziņa skalā, manuprāt, šī vienozīmīgi bija lejpuslīde. Kristap, padod ziņu, parunāsim :D.
Piektdienas rīts man bija darbs. Dabūju papildus darba stundas, kas man, protams, ir labas ziņas. No rīta bija, ik rīta mītings, kas bieži vien nenotiek, bet pēdējā laikā ar vien biežāk ir šie 10 minūšu mītingi. Parasti dzirdu tikai pirmās 4 minūtes, tad pazūd uzmanība, jo šos mītingus vada boringās menedžeres ( Sāra - veikala galvenā menedžere, un Kurmīts - paperwork menedžere) (labā menedžere ir Lorēna, ar viņu ir jautri strādāt vienā maiņā). Tad nu šajos mītingos, mums parasti pastāsta, kā mūsu veikalam sokas, kādi ir rādītāji un ko vajadzētu uzlabot. Pastāstīja, ka mani beidzot izvilks ārā no noliktavas un apmācīs kā kasieri. Tagad skatos uz to kā uz kaut ko jaunu. Lai gan jau Latvijā pirms pāris gadiem esmu veikalā par pārdevēju strādājis, bet toties Kanādā, tas būs kaut kas jauns. Looking forward to it. Todien nebija tik traka darba diena. Bet vienu varu gan atzīmēt - neciešu to pārmērīgo ārienes izlikšanos. Un arī indiešu, irāniešu, un citu ļautiņu nekārtību, jebšu nespēju kārtīgi strādāt vai arī strādāt pārmērīgi lēnos tempos. Uzskatu, ka mēs eiropieši, kas strādā šajā veikalā, esam krietni čaklāki un labāki. Un mani šajā dienā īpaši nokaitināja viena kolēģe - es viņas vietā sakārtoju viņas departamentu - spoguļus, gleznas un lielos foto rāmjus, pēc izmēriem un citiem parametriem, vēlāk viņa atnes jaunos rāmjus, un visu sačakarē, lielos rāmjus pieliek priekšā mazajiem utt. Viss, ar viņu tagad pēc iespējas mazāk runāšu. Kur var būt tik neaptēsti cilvēki. Vēl par darbu - Tātad reku vari apskatīties, kur mēs īsti strādājam - Home Sense. Laicīgi atgriezos mājās un jau priekšā bija mūsu otrās pakāpes brālens Henrijs ( no Čikāgas). Mums šī nedēļas nogale brīva, lai varētu pavadīt kopā ar Henriju, kas atbraucis ciemos. Vakarā dodamies uz kino. Šoreiz nolēmuši savu redzesloku paplašināt ar Holivudas grāvēju - G.I. JOE Rise of cobra. Nu tad par filmu - Uh... no pirmajām minūtēm, šaušana, sprāgšana, spriedze, seksīgas sievietes, nākotnes ieroči un lidmāšīns un citi aparati. Tāda nedaudz zinātniskā fantastika, bet ar spriedzi visas filmas garumā. Te ir 2 stundu grautiņš. Bet nu džekiem jau tādi patīk. Filmas sižets gan ļoti banāls - ļaunie grib pārņemt pasauli. Bet ja neskatās uz sižetu. Tad filma ir ļoti laba izklaide. Fillma noteikti jāredz uz lielajiem ekrāniem. Uz mājas teļļuka ( ja vien tev tas pa diametrā nav 2 metri ) labāk šo filmu neskatīties. Filmai dodam 7,4 acis. Sestdien devāmies izklaidēties uz Canadas Wonderland. Te tika aizvadītas 7 vai 8 stundas, īsti pat vairs neatceros. Bet tās pagāja ātri. Es te jau biju pabijis ar bračku iekš 2001. gada. Un spēju vēl jo projām atcerēties 2 karuseļus, kas vēl te bija šobaltdien. Izbaudījām pēc iespējas vairāk braucienus un karuseļus, bet paspējām labi, ja vien izbaudīt kādu trešo daļu,b lai gan bijām uz visiem galvenajiem karuseļiem. Tāpat bija par maz un gribas vēl. Cilvēki, kas šo iestādi apmeklē pārsvarā ir indiešie jebšu tumšādainie aziāti, un baltādainie aziāti. Un treša vairākuma grupa - afroamerikāņi. Ir jau arī parastie baltie, bet krietni mazāk kā visi pārējie. Svētdien devāmies uz Toronto centru uz beisbola spēli. Pa ceļam uznāca mega negais... Diena pārtapa naktī. Lija tā ka redz tikai knapi un jābrauc ir uz intuīciju. Zibeņoja tā, ka liekas, ka pats nelabais tur uzdarbojas. Spēle bija lieliska, musējie uzvarēja, un pieķēru sevi pie domas, ka es sāku just līdzi jau Toronto Blue Jayiem... Pēc spēles apmeklējām CN Tower. Man jau btur bija treša reize, bet bija patīkama arī šī reize. UN vairs pat ne mirkli nebaidījos iet pāri stiklai grīdai. Svētdienas vakarā atkal uzāca Da MEGA negaiss. 2 stundas nonstopā zibeņoja rībeņoja pērkons ar zibetiņu. Tādus laika apstākļus vēl nebiju piedzīvojis savā mūžā. Pirmdiena vēl jo projām brīva, kā arī šodien mūs pamet Henrijs, un vakarā dodas atpakaļ uz Čikāgu. No zila gaisa nokrita haltūra pie Šaštinas un Beiruža. Viņai vajadzēja izpalīdzēt ar dažiem darbiem, un mēs jau protams nevārējām atteikt. Papildus dolāri ieripoja kabatā.
