Dienas Momenti un citas aizķērušās lietas

Sākšu ar saviem dienas momentiem, kuri šodien atkal bija vairāki -
1) No rīta redzēju ļoti skaistu saullēktu, jo debesīs nebija nevian mākonīša, un rudens saule iznira no Ontario ezera austrumu krasta. Krāsu varāciju neaprakstāma...centīšos kādreiz noķert kādu mirkli ar šiem skaistajiem rīta saullēktiem, ko gandrīz katru rītu redzu :)

2) Gandrīz visa diena bija pasakaina, saulīte sildīja mūs, un bija tik patīkami būt svaigā gaisā , un rīta pusē staigāt pa rasainu mauriņu un sejā no zalītes atstarojas saulīte... :)

3) Tikai dažus metrus virs galvas pārlaidās Kanādas zosu kāsis :)

4) Vienā dārzā dabūjām paēst svaigus bumbierus un ābolus. Tad sajutos kā mājās. :)

5) Lielākā dienas daļa tika pavadīta countrysidā, kopjot LIELO Piļu mauriņus. Šodien bija varenskaists rajons, ar maktenlielām un skaistām mājām. :)

Un tagad par citām lietām... tekstu aizņēmos no viena cita autora ( Kristapa, bet ne alnīša)
Man ir līdzīgi novērojumi, un domas.

Dažādu tautību imigranti Kanādājau sen vairs nav pārsteigums. Īpaši spilgti pasaules elpu var sajust Toronto, kur, manuprāt, apmetušies pārstāvji no visām pasaules malām. Otavā situācija ir mazliet citāda – vismaz mani novērojumi liecina, ka te joprojām lielā vairākumā dominē eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji, daudziem no kuriem bailes un apjukumu rada straujā Āzijas pārstāvju ienākšana viņu sabiedrībā.

Žan Marks uzsver, ka viņam neesot nekādu aizspriedumu pret citu rasu un tautību pārstāvjiem, taču bažas rada fakts, ka lielākā daļa jauno emigrantu uz Kanādu pārnes arī savas kultūras īpatnības, nerēķinoties ar vietējo tradīcijām un vēlmēm.

“Cilvēktiesību vārdā viņiem ir atļauts daudz kas no tā, kas nav atļauts mums! Un tā jau ir diskriminācija!” uzsver Žan Marks. Kā piemēru viņš min sikhu bārdas un turbānus – sikhu vīrietis var strādāt par autobusa šoferi vai policistu un nēsāt savu tradicionālo turbānu un bārdu, bet vietējais baltais kanādietis nedrīkst dienestā atrasties neskuvies un ar formastērpam neatbilstošu galvassegu.

Tiesa, ārējais izskats ir mazākais ļaunums. Žan Marks ir nopietni noraizējies par to, ka iebraucēji panākuši gadsimtiem senu tradīciju maiņu tikai tāpēc, ka tās nav pieņemamas viņiem. “Kādreiz katrā slimnīcā pie gultas bija krusts, taču musulmaņu ietekmē krustu vairs nav un speciāli viņu vajadzībām valsts iestādēs izveidotas lūgšanas telpas, kur pielūgt Allāhu,” norāda Žan Marks, piebilstot, ka kristiešu vajadzībām lūgšanas telpu neesot.

Vēl lielāku šašutumu kanādietis, kura franču izcelsmes priekšteči šajā zemē ieradās pirms 300 gadiem, pauž par faktu, ka ziemassvētku eglīti (Christmas tree) viņa bērni skolā vairs par tādu nevar saukt, bet tās jaunais nosaukums ir “brīvdienu koks” (Holiday tree).

“Viss ko mēs esam veidojuši, sargājuši un cienījuši pamazām tiek sagrauts, un mistisku cilvēktiesību vārdā manas cilvēktiesības tiek ierobežotas,” uzsver Žan Marks.

Gaidu arī Jūsu dienas Momentus :)

Turās...