Kravāt somas ir nedaudz nomācoši, jo vēl esi tālumā, kur ir bijušas tavas mājās pēdējos 16 mēnešus, bet ar domām jau gribas būt mājās. Ar katru dienu, kad nāk tuvāk izlidošana, gribas arī palikt te. Esam iedzīvojušies. Brauksim beidzot mājās, sāksim kaut ko no sākuma, kaut ko turpināsim. Mēs dodamies atpakaļ - bet diez vai, kaut kas būs pa vecam. 16 mēneši ir pietiekoši ilgs laika periods, lai lietas mainītos uz mums nepierasto pusi.
Atgriezīmies redzēsim, kā būs.
Kā gāja Kanādā - ?
Labi. Katra pieredze ir laba pieredze. Ieguvām jaunus draugus, iemācījāmies jaunas lietas, izbaudījām dabu, iepazinām nedaudz Ziemeļamerikas iedzīvotaja ikdienas gaitas...
Tie nav ne citāti, ne kāda cita cilvēka sacītais, bet tas ir - divas rindkopas, kas bija paredzētas publicēts dienu pirms aizbraukšanas no Kanādas. Kādēļ tas nenotika, jo raksts nebija pabeigts.
12. maijā aprit divi gadi, kopš dzīve nedaudz sagriezās un tai devām jaunu elpu. Centīšos turpināt kādu domu, uzsākt jaunu un varbūt pat apgāzt kādu veco savu domu graudu.
Tālāk tad turpinu ar savu domu lidojumu, kas ir šobrīd, veicot pašinterviju :D -
Kur ir labāk?
Nav viennozīmīgas atbildes. Daudziem liekas, ka vislabāk ir tur, kur neesi TU, bet kur gribi būt. Tā tiešām nav. Ir jāmāk saskatīt, tas kas ir acu priekšā. Vajag tās atvērt. Acis nu man ir krietni plašāk atvērtas, kā bija pirms pāris gadiem.
Cešoties atbildēt uz jautājumu, kur man ir labāk - LV vai CAN ? ar šo jautājuma atbildi jau nodarbojos 8 mēnešus. Un katru reizi, kad to cenšos atbildēt, kaut vai tikai sev, NEVARU.
Kā vienmēr saku visiem - ir savi plusi, un ir savi mīnusi.
Kāpēc esmu Latvijā ?
Atgriezos dzimtenē vairāku iemeslu un apstākļu sakritības kopuma dēļ. Bija nepabeigta augstākā izglītība, negribējās palikt vienam bez kompaniona, agrāk vai vēlāk, tāpat gribējās atpakaļ mājās. Un daudz dažādu citu sīko mazo detaļinu ietekmēja ātrāku atgriešanos dzimtenē.
Vai tik izdarīta pareizā izvēlē atgriežoties?
Nezinu kā būtu bijis, ja būtu palicis aizokeānā, bet noteikti esmu apmierināts ar izdarīto izvēli. Nav bijis pats vieglākais laiks dzīvē, bet nesūdzos. Ja pasmaida, un iet, un dara, tad taču ir vareni labi tepat :). Galvenais, nedrīkst čīkstēt, skatīties ziņas, un gaustas, ka ir slikti. Mums tepat LV viss ir tik pozītīvs, tikai jāmāk saskatīt :)
Kas tālāk ?
Ir vairāki iespējamie nākotnes plānu attīstības scenāriji, un kurš no tiem piepildīsies, atkarīgs no manis. Šobrīd ir ļoti liela dzīves dilema - nevaru līdz galam saprast - KUR īstenot savus nākotnes plānus. Te tad nu varētu stāstīt visus savus patreiz iedomātos variantus, bet šoreiz, lai šie varianti paliek pie manis, un kad būšu izlēmis, tad pastāstīšu, kādas bija citas iespējas :).
Man vēl ir daudz iekrājies sakāmā un rakstāmā. Un par to jau nedaudz vēlāk :)
Shis buus vairaak noveerojumu ieraksts. Lietas, kas man sheit liekas krietni savaadaakas kaa dzimtenee, un pa kuraam pasmejos, bet biezhi naakas taas pienjemt. Veel pastaastiishu domas , ko aizmirsu ieprieksh aprakstiit. Tad nu kjershos klat lielajam noveerojumu sarakstam. Liela dalja no tiem radushies manaa BST ( Basic Security Training) laikaa. Kanadaa skaitaas attiistiibas zinjaa diezgan augstu un vispaar skaitaas uuber krutas vieta. Nevaru jau teikt, ka man te nepatiik, jo viss, kas te notiek ar mani, ir jauna dziives pieredze un dziives redzeejuma paplashinaajums. Veertiibu noteikshana utt. Un nu luuk, ko esmu ieveerojis – kanaadieshiem ir paaraak daudz tiesiibu ( krietni vairaak kaa Latvijas pilsonim), un lielaakaa dalja zina savas tiesiibas utt., un/bet ir iedomiigi par to. Daudzi censhas izmantot savas tiesiibas visur, kur vien speej, pat ja tas ir pretrunaa ar vispaarpienjemtajaam cilveeciskajaam normaam. Bet visas shiis tiesiibas un speejas, un viss cits, nespeej kanaadieshu padariit drosmiigaakus. Taatad ja esi te dzimis baltais, tad vinji te ir diezgan piesardziigi un pat vareetu teikt sameeraa bailiigi. Ja vinji pasaka, ka tur nav droshi iet utt. Ja saliidzini ar kaadu riigas mikrorajonu, tad man jaasaka – Tur par zirgam jaasmejaas. Nezinu kas vinjiem iisti te liek baidiites, bet kaut kaads drebonis vieteejiem ir.
Kanaadieshiem biezhi vien nesaprot otru cilveeku, tas ir, vinji ir bezjuutigi, un vinjiem truukst cilveeciigo juutu. Diezgan veesi savaa starpaa. Saakumaa liekas, ka vinji jauki, laipni utt, bet taa visa ir maska. Vareetu jau piekrist, liela dalja te ir maaksliigie cilveeki. Bet ne jau visi. Ir arii labie un forshie. Esmu daljeeji nonaacis dziives krustcelees, jo esmu tagad taadaa poziicijaa, ka vareetu taisiit karjeru shajaa krastaa, bet es akal veel negribu mesties tajaa visa iekshaa, jo paraak daudz veel dziiviibas manii kusaa. Un veel esmu jauns un briivs, un nepreceets. Nezinu, ko iesaakt, jo shobriid man ir izdaliiitas diezgan labas kaartis. Vai esmu gatavs izstaaties, vai man te palikt veel kaadu gadu. It kaa gribas dodies veel kaut kur uz priekshu, bet esmu taadaa vecumaa, ka vajadzeetu jau saakt domaat par naakotni, vai arii tas viss ir tikai sabiedriibas priekshtati un uzliktie standarti kuriem jaaseko, un ja to nedara, tad esi atkriteejs un uz tevi skataas kaa uz kjerto. Shobriid man te ir iespeeju attiistiities un nodroshinaat sev te dziivi. Lielais jautaajums vai es to tieshaam gribu. Zinu, tikai vienu, ka vecumdienas pavadiishu Latvijaa, Salacgriivaa :) Viens no iemesliem, kas attur – gribas buut kopaa ar draugiem, ar kuriem biju liidz devos prom no dzimtenes, ar gjimeni, lai gan tagad esam vairaaki latvieshi kopaa, tai skaitaa ir braaleens arii. Kaut kaa pietruukst. Jo sheit, jau jaunus draugus/pazinjas, vari ieguut, bet tas nav tas, kas beerniibas/jauniibas/studentu draugi. Sheit draugi nav tik cieshi kaa Eiropaa. Dziive muusu maajaas kuusaat kusaa, bet tas nav tas pats, kas buut kopaa ar visiem saveejiem. Ir jau interesanti iepaziisties ar jauniem cilveekiem un ieguut sev jaunus draugus/pazinjas, uzzinaat par vinju kulturu utt. Bet vienmeer jau prasaas peec cieshaakas saites. Manupraat, visu, kas tev ir/bijis, var noveerteet tikai tad,kad esi shkirts no taam uz kaadu laiku. Varbuut visas shiis domas un emocijas ir tapeec, ka esmu ljoti noguris peec divaam smagaam nedeeljaam. Ja buus laiks atvilkt elpu un atpuusties, varbuut, oma uzlabosies, bet vienmeer jau uznaak taadi gruziigi periodi, un tas jau tikai normaali. Zinu, ka riit jau jutiishos labaak. Tagad nedaudz mazaak nopietni un viss kas cits. Paziistu vienu kjiinieti, kursh churaajot ( pisuaaraa) speej vienlaiciigi lasoot otraa rokaa esosho aviizi :D N eesmu nekad sapratis, kapeec viirieshi, kad churaa pisuaaraa, vienmeer uz briitinju paskataas uz augshu, it kaa veerotu kaadi te griesti, vai arii tajaa briidi mees komuniceejam ar Dievu !? :D
Tad kad saaku straadaat ofisaa, man bija piekljuve netam, bet taapat daudzas saites bija blokjeetas – piem. – epasti ( gmail, hotmail, inbox.lv u.c.), web lapas (facebook, un pat druagiem.lv) blogi u.c. saites. Bet bija pieejams, google, tvnet. Bet vakardien, man internetu nogrieza pilniibaa…Dam… pirmo reizi, straadaaju pie datora un nespeeju nekaadi nosiest savu briivo laiku…dam :D Cerams, ka draugs ciparinsh var pastaastiit, kaa uzlauzt sho droshiibas sisteemu, vai arii brachka, vai kaads cits interneta gjeenijs :) gaidu detalizeetu aprakstu kaa tikt atpakalj pie neta!!! Jautaajums Jums, daargie lasiitaaji – Vai ir pareizi aizraadiit cilveekam, ka nedriikst kaut ko dariit, bet pats to tikmeer dara, un it sevishkji, ja tas, kursh tevi maaca dziivot ir tavs priekshnieks !? Man gandriiz ir beidzies arii droshiibas sarga apmaaciiba, un varu teikt, ka Vankuuvera olimpisko speelju laikaa buus droshaakaa vieta pasaulee. Kopumaa esot 7 aizsardziibas/droshiibas liimenji, un cilveeki redzees tikai vienu, muus, kas paarbaudiis vai vinji speelju vietaas neienes dzeerienus, asus objektus utt. Un kaa teica, Vankuuvera buus noveerota no zemes dzileem/uudens dziileem liidz kosomosam. Taa kaa nedariet neko muljkjiigu, jo mees nevilcinaasimies un viss tiks dariits, lai droshiiba buutu number ONE :)
Aizmirsu Jums ieprieksh pastaastiit , ka mums te novembrii lija 25 dienas no 30. un Liidz ar Decembra saakumu, laicinsh mainiijaas un graadinji nokritaas zem nulles gan dienaa, gan naktii. Tagad gaidam pirmo sniegu uz zemes, jo sola to jau mums te 2as nedeeljas, ka buushot kuru katru dienu, bet kaa nav taa nav. Vieniigi visapkaart ir baltas sniegu galotnes. Un ir beidzot shodien tomeer uzkrita pirmaas baltaas sniega paarslinjas. Mans pirmais Kanaadas sniedzinsh :)
Peedeejo 240h (10 diennakshu ) laikaa esmu guleejis 50h … varbuut nemaz tik traki neliekas, bet pameegjiniet pashi videeji guleet 5h celties pus 7os maajaas naakt pus 23os un taa 10 dienas no vietas, un veel pa vidam balliite. Visam rezultaataa = esmu afigena izpumpeejies, darbaa paaris reizes arii “paknaabaaju”. Bet paldies dievam tas viss beidzas piektdienaa ...Cerams :D
Alniitis veel meklee darbu, bet man ir fiilings, ka nu jau kuru katru briidi vinjam tas buus rokaa J Gan jau palaimeesies. Breds darbu dabuuja jau pagaajusho sestdien. Vinjam tieshaam ljoti palaimeejaas ieguustot to darbu. Vinsh straadaas Canadian Tire veikalaa, kaa supervisors vienai no nodaljaam.
Mums no pirmaa decembra jauns maajas biedrs – Ahmeds. Chalis no Sauda Araabijas. Un tad mums tagad ir austrumu kulturas iepaziishana, un vinjs atkal iepaziisti Rietumu un latvieshu kulturu. Ljoti draudziigs un laipns. Visu ko uzzinam. Ir interesanti. It sevishkji par daudzaam nianseem, par ko mums ( Rietumu pasaulei) ir aizspriedumi, saistiiba ar teroristiem, religjiju un cilveekiem vinju zemees.
NU man gan sanaaca garais domu raksts, bet ja jau bija sakraajies, tad jau vajadzeeja arii izlikt sirdi kaut kur :) Turaas…
Viena nedēļa ja aiz muguras un otra jau vidū. Pagaidām, te laiks skrien ūber ātri. Un vēl jo projām valodiņa nereisas bloga ierakstiem. Nezinu, kāpēc te tā ir...varbūt vēl neziņa par darbiem un citām lietām. Esmu uzstādijs mērķi dabūt līdz pirmdienas plkst 3 dienā darbu. Jo tad būs pagājušas tieši 2as nedēļas kopš spēru kāju Vankūverā. Pagaidām meklēju tādu darbu, ko gribētos darīt, nevis piespiedu kārtā. Bet ja nesanāks, ko gribas, iešu tur kur ņems. Valsts svētki mums te nemaz neko īsti neizteica, lai gan sirdī esmu Latvijas patriots ( kurš pametis LV :D ), te tālumā pietrūkst kaut kā, lai svinētu šos svētkus. Esmu pārāk tālu no mājām laikam. Vēl jo projām aktīvi turpinu darba meklējumus un tad jau redzēs, kas sanāks. Pagaidām ir divas izvēles. Jāapsver katras vietas plusi un mīnusi. Baigi priecājos, ka Starbucks kafetērijās ir bezmaksas bezvadu internets, un arī drīkst sēdēt neko nepērkot. Neviens ārā nesviedīs :) Un vēl..pa ļooooti ilgiem laikiem pabiju diezgan modernā sporta klubā - Steve Nash Sports Club. Tagad laikam sākšu sevi uzturēt formā :)
Un diena skaitās laikam izdevusies, jo esmu dabūjis darbu... tik vēl nezinu, kad sākšu un īsti kur :D
Nezinu, ar ko lai īsti sāk šo ierakstu, jo notikumu un domu, ar ko gribas padalīties šoreiz daudz. Centīšos pasniegt to visu nesaraustītā tekstā, bet nesolu. Vispār, kopš esmu ieradies Vankūverā, veikt ierakstus šiet palicis grūtāk...
(Bildē no kreisās - Evita,Kristīne,Edgars,Dita,Šons,Es,Francūzis)
Nedaudz par cilvēciņiem, kas man apkārt. Evita un Kristīne ir laipnās meitenes, kuras man šeit dod pajumti. Edgars ar Ditu - letiņi, kuri arī pavisam nesen ieradušies Kanādā. Šons-kanādietis/īrnieks. Tad nu lūk, šonedēļ pie meitenēm bija ieradušies divi jaunieši no Calgary, kuri patiesībā ir vēl no tālākām zemēm. Viens no Jaunzēlandes un otrs no Francijas. Tad nu lūk, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena tika pavadīta vairāk vai mazāk kopā ar šiem jauniešiem. Bija ļoti labi pavadīts laiks ar šiem jaunišiem. Sanāca diezgan labi atlaist bizes pāris dienas. Pabiju klubā. Un likās, ka bija labāks par Toronto redzēto. Uzkāpām kalnā, kas bija vnk fanstastika. Grūti aprakstīt. Skatieties bildes paši. Piedzīvoju netrūkst, un dzīvīte/dzīvība te kusā. Pat šodien tāds sagurums. Domājams, ka nebija iespēja vēl labāk aizvadīt pirmo nedēļu šeit :) Paldies par to visiem mājas biedriem.
Uznāca neliela ziņkārība, un noskaidroju, cik tad lielā attālumā atrodos no mājām. Nemaz tik traki nav, ja lido pāri Ziemeļu puslodei. Tātad, šobrīd no dzimtenes atrdo 7781 km attālumā, kas ir tikai par 1000km vairāk kā no Toronto :D
Neiesaku nevienam iet uz filmu Christmas Carol. Diezgan liels sviests... Filma nav paredzēta ne īsti bērniem, ne pieaugušajiem. Vēl tika noskatīta filma - Couples Retreat. Filma ar potenciālu, kas netika izmantots pilnībā. Alnīts ar Bredu ir jau Calgary. Un tuvāko dienu laika domā izbraukt no tās, lai dotos pāri kalniem...ar riteņiem.
Pagaidām, vairāk neko nespēju no sevis izspiest ... tad nu cerams, kādu dienu būs uznācis lielais rakstīšanas bums, tad arī mākslinieciski visu aprakstīšu...
Dēls: Atceries, ka Tu man teici, ka jāsaka taisnība?? Tēvs: Jā! Dēls: Nu es pazaudēju meiteni! Tēvs: Kā? Dēls: Viņa uzprasīja, vai man ir Mersis, es atbildēju, ka nav, tad prasīja vai man ir miljons kontā, es teicu, ka nav, tad prasīja vai man ir trīsstāvīga villa, es atkal atbildēju, ka nav. Tēvs: Labi dēls, pārdosim tavu Bentliju un nopirksim Mersi, atvērsim tev kontu un es tev ieskaitīšu tajā miljonu, bet lai es kaut kādas mauķeles dēļ jauktu savai villai ceturto stāvu nost?? Nekad!
Ja jau visi tad es ar :D Es ar vēlētos izteikt savas domas par Mazsalacas "Meteroītu". Man kā deļējam reklāmistam, šī akcija patika, varbūt komunikācija nebija pietiekoši augstā līmenī, bet katrā ziņā, neviens par krīzi vairs nerunā, un tagad latviešiem ir savs "Meteorīts". Nesaprotu, ko te valdība un daudzi citi perās, Jums taču būtu jāpriecājas, it sevišķi šādos laikos, kas jūsu pusē valda. Vismaz kaut kas cits un interesans notiek :)
Izskatās, ka Lietuva zināja, ka Latvijai tuvojas meteorīts :D Tagad Jums visiem jāsaturās, ka nenotiek lata devalvācija :D ---
VIĻŅA, JUN 09, BNS - Iespēja, ka Latvija devalvēs latu, ir tikpat liela kā varbūtība, ka tuvumā varētu nokrist meteorīts, uzskata Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus.
RĪGA, OKT 25, BNS - Mazsalacas novadā svētdien, iespējams, nokritis meteorīts, radot desmit metrus dziļu bedri, aģentūrai BNS pavēstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere.
UN vēl izskan versija, ka - «Repšem papildspēki atlidojuši».
Iedvesmojoties no Alda ( kas dzīvojas pa Vankūveru), esmu nolēmis publicēt stastistiku par blogu un piedzīvojumiem šeit un mums apkārt. Sākšu tīri ar sausiem faktiem -
Blogs ir apmeklēts 7229 reizes
Vidēji ir 40 apmeklējumi dienā
Jūs esiet blogā kopumā klikšķinājuši 21 649 reizes
Vidēji blogā pavadījuši 1 minūti un 43 sekundes
Kopumā esiet 1381 unikālo lietotāju
Blogs aplemklēts no 41 dažādām valstīm
69.40% izmantojuši linkus no citām web lapām ( draugiem utt.)
9.42% izmantojuši googli vai kādu citu meklēšanas līdzekli
21.18% no jums jau zina bloga adresi no galvas
Bet tagad pastāstīšu, ko esmu sadarījis, paveicisi, piedzīvojis un citas lietas varbūt.
12.oktobrī mums te bija Pateicības diena, un 31.oktobrī būs Halovīni. Bet MUMS latviešiem ir Mārtiņdiena. Tātad nedaudz vairāk info - Pateicības diena ir tā kā ražas novākšanas svētki, tikai Kanādā tā nedaudz pa ātru 12.oktobris, bet kaimiņzemē (AS un V) ir 28.novembrī un svētku doma tā pati, tiek svinēta ražas novākšana. Un tad pāris nedēļas vēlāk nāk visu svēto diena jeb kā angliski saka - Halloween. Ja jau visi te svin patiecības dienu, un šī diena ir oficiālā brīvdiena, tad Latvijā vajadzētu arī ieviest Mārtiņdienu kā oficiālo brīvdienu, jo tā ir arī ražas novākšanas svētku diena un arī staigā apkārt ar maskām utt. Tātad mums ir divu dienu apvienojums vienā, un es domāju, uzskatu, ka mūsējā Mārtiņdiena ir daudz foršāka par Halloween, jo ir senas tradīcijas, un Latvijā visu svēto dienu tradīcijas vēl nav un cerams, ka nebūs, un latvieši īsti neizprot šo ārzemnieku svinību dienu. Lai gan, kad biju maziņš man īsti Mārtiņbērni nepatika, jo vai nu krita uz nerviem, vai arī bija nedaudz bailīte, bet kaut kas tur bija ar nepatikšanu. Tagad, esot tālu no savas zemītes, tikai spēju novērtēt latviešu tradīcijas un mantojumu. Un es Jums tur palikušajiem saku, novērtējiet to, kas Jums ir, jo par naudu nevar nopirkt visu. Naudas laime ir īslaicīga. Variet ieklausīties cilvēkos, kas viņus dara laimīgus, un pārsvarā tās ir vērtības, ko nevar nopirk par naudu -
Vienu dienu pabiju pagalmā, kas pilns ar Mārtiņrozēm, un tad diena bija izdevusies.
Pāris dienas atpakaļ es pabeidzu lasīt jauno Dena Brauna grāmatu - Lost Symbol. Viegla un izklaidējoša, intreģējoša, aizraujoša lasāmviela.
Šodien bija viens no skaistākajiem saullēktiem. Bet kopumā katras dienas saules mošanās laiks ir brīnumains un debesis ir tādās krāsās, kam nav vārdu. Jāprot novērtēt katrs moments, kas dots :)
Nezinu, ko lai vēl šodien te saraksta. Laikam šai reizei tas viss - Arevuār...
Lietas, domas, intereses, emocijas, pārdomas, sajūtas un citas lietas , cerams, būs šajā ierakstā. Un, iespējams, ka nekā no tā te nebūs... Lasiet un jūs uzzināsiet!
Atkal esmu dzirdējis vaidas un citas tāda veida lietas, ka netiek rakstīts biežāk... nu nezinu nezinu, man jau liekas, ka viss tiek stāstīts tik bieži, cik iespējams, vairāk jau jums nestāstīšu par katru ikdienas sīkumu. Un - man te notiek vienvirziena komunikācija, gribu garas, īsas, labas, sliktas, smieklīgas, bēdīgas un visāda cita veida vēstules no JUMS. Savādāk es te esmu sabijis jau vairāk kā 5 mēnešus un tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tie draugi, kas mani informējuši... :( Domāju, ka man ir vairāk to draugu. :) Paldies tiem, kas mani atcerās ;)
Tātad, kas notiek ar mani un man apkārt... vēl jo projām strādāju par un iekš Weed Man. Esmu sapazinies ar gandrīz visiem kolēģiem. Būtu jau pastāstījis par katru no viņiem, bet man tik raiti nerosās tā valodiņa cilvēku atspoguļošanā. Katrā ziņā, ir interesanti, bet viens no viņiem mēdz būt nogurdinošs un ļoti lēns :D Viens (vārdā Braiens) atgādina kombināciju - Kaspars B./Ģirts D./Jēpis. Vareni smieklīgs un interesants džeks. Darbs man patīk, jo ir ārpus telpām, teikt veiktas fiziskas aktivitātes, iespēja redzēt daudzus skaistus pagalmus un bieži vien māte daba davā skaistas dienas un skatus. Un mēneša beigās būs darba tusiņš :)
Jaunumu sekcijā - esmu iegadājies vienvirziena avio biļeti uz rietumu krastu ( Vankūveru) . Palikušas tikai kādas 22 dienas un tad jau redzēšu beidzot saulīti norietam aiz LIELA ūdeņa (klusā okeāna). Dodos tur 9.novembrī :) Vēl - Alnītis ar Bredu ir veikuši jau daudz vairāk kā pusceļu un pēc pēdējām ziņām pāris dienas atpakaļ viņi ir Brendon (Manitomba - provincē). Laika apstākļi uz doto momentu viņus īpaši nesaudzē - mīnusa grādi un šad tad sniegs, cik nopratu, tad tikai pretvējš pagaidām ir rimies. Un tie abi brīvdomātāji nakšņo arī teltī pāris naktis... Bet viņi izbauda katru nomīto milimetru. Esmu tikai lepns par viņiem, ka tie tik tālu jau ir.
Dienas momentu nodaļā - katra diena, katras dienas rīts, katrs saullēkts, katra dienas sekunde ir kā moments, kas ir atmiņas vērts. Un šajā nedēļā māte daba ir lutinājusi ar skaistām dienām, bet tās bijušas aukstas gan... pa dienu tikai daži grādi virs nulllllles. Un naktis ūdeni pārveido cietā masā. Varu te tik pieminēt dažas lietas, kas sastāda manus dienas momentus - kastaņu smaržu, mārtiņrozes, āboli, krītošas kļavas lapas un citi momenti :)
Šodien konsatēju, ka varētu sastādīt sarakstu ar lietām pēc kurām es ilgojos, bet tas būu pārāk garš. Pavadītie gadi LV devuši daudz paradumus un pieradumus, pēc kuriem jaunajā dzīvē sanāk ilgoties.
Gribēju vēl pastāstīt par to kā Kanādas valdība domā, kā iziet no recesijas. Viņiem ir sastādīts saucamais - Canada's Action Plan, kas domāts, lai palīdzētu trūcīgajiem, pensionāriem, ģimenēm ( gandrīz ikvienam). Recesija šeit nozīmē - štatu samazināšanu, un nelielu privilēģiju noņemšanu valsts iestādēs stradājošajiem, un tās ir tādas privilēģijas, pa kurām vēl LV paldies dievam nav vē iedomājusies. Galvenais ir - lai pēc iespējas vairak un ātrāk cilvēku dabūtu/atgūtu darbu, ienestu atkal nodokļu naudiņu atpakaļ valstij. Kanādieši būvē ceļus, veido maznozīmīgas darba vietas, galvenais, lai cilvēkiem būtu darbs. Kā sacīt jāsaka, ar manu skatu - Kanādas valdībai ir plāns, savukārt Latvijas valdība domā, ka viņiem ir plāns. Tas tik tāds subjektīvs redzējums.
Šovakar biju uz filmu - Where the wild things are. Nebija nekāda dziļā filma, bet tāpat lika paskatīties uz dzīvi ar bērna acīm, un deva man šādas tādas pārdomas. Interasnta filmiņa, bet ne tā pati labākā. Viegla vakara izklaide ar lielu devu fantāzijas.
Nezinu kapēc, bet esmu nolēmis šeit un tagad publiski atvainoties un lūgt piedošanu visiem, kurus esmu aizskāris, sāpinājis, vai kādā citā veidā sarūgtinājis. Tagad grūti pateikt, kāds bijis tā brīža iemesls, bet tas katrā ziņā nav bijis attaisnojams. Karam taču dzīvē jādara labas lietas. Un ja ir iespēja, tad jācenšas laboties :) Vēlreiz atvainojos VISIEM, tagad zinu, ka tā nebija mana labākā rīcība. Lūdzu piedodiet. Es centīšos laboties.
Ceru, ka Jums bija interesanta lasāmviela ;)
P.s. būtu vareni interesanti, ja kādi no maniem draugiem rīko tusiņu , varētu ar mani saskaipot un uztaisiit web tusiņu ar mani arī :) mūsdienu tehnoloģijas taču ir attīstījušās tik tālu, ka varam satusēt virtuāli :D
Vesela nedeelja aizvadiita, neviens ieraksts netika veikts, lai gan meegjinaaju dazhreiz kaut ko uzrakstiit, bet kaut kaa vienmeer pietruuka. Ceru, ka daargie lasiitaaji man piedos. Meegjinaashu iisumaa pastaastiit kaa nedeelja aizvadiita. Kaadi notikumi veidoja sho nedeelju. Un kas tika piedziivots un citas lietas. Pirmdiena abiem bija parasta darba diena. Nekas iipash.Vieniigi peec paaris dienu atpuushanaas iisti negribeejaas atgriezties pie darbiem. Bet nu paarvareejaam sho gruutiibu. Ierodoties darbaa no Breda noskaidrojaam, ka mums ar Alniiti ir izveidojusies laba reputaacija vieteejo jaunieshu viduu... jo paradiijaam latvieshu populaaraako pusi. Mees nedariijaam kaunu latvieshiem un sev. Juus variet ar mums lepoties. Jo kaa jau ziniet, dienu pirms aizbraukshanas uz ASV bija neliela atpuuta Breda maajaa. Otrdiena man bija darba diena un Alniitim bija briivs. Vinsh tieshaam kaartiigi atpuutaas :D . ALniitis izguleejaas liidz 12, paskatiijaas TV, paseerfoja internetaa, paeeda, un tad jau es biju maajaas no savas mainjas. Diena ne ar ko neizceelaas. Vieniigi latvieshi mani sazvaniija jaunie latvieshu imigranti, jo man vinjiem jaatdod vinju SIN karte, kas bija atnaakushas pa pastu. Treshdienas riita pusee es devos uz Toronto, lai satiktu iepriekshminetos letinjus. Turpceljaa vilcienaa satiku kontroli, un pat kanaadieshu kontrole ir laipna. Man, protams, viss bija kaartiiba, bet laipno kontroli vajadzeetu ieviest arii Latvijaa, jo vajag tachu taadu gan riigas satiksmes gan citiem servisiem. Pirms satikshanas veel paspeeju ieskriet kanaadieshu CSDD, un noskaidroju, kas man jaadara, lai ieguutu tiesiibas. Cerams, ka liidz vasaras beigaam taas ieguushu, viss manaas rokaas. Nav nekas sarezhgjiits. Satiku letinjus, pastaigaajaamies, papljaapaajaam, apskatiijaam vinju vienu no potenciaalajaam pagaidu miitnes vietaam. Izgaajaam cauri Chinatownai, viss ljoti leets, bet smirdiigs rajons. Tad devaamies iegaadaaties biljetes uz koncertu. Ja mees netiekam uz Positivus, tad mums kaut ko liidziigu ar vajag. Mees Juulija beigaas dosimies uz COLDPLAY. Vietas nav pashas labaakaas, un arii ne pashas sliktaakaas. Bet mees busim areenaa un sajutiisim fiilingu. Tas padariis muusu dziivi kraasainaaku. Un vispaar, esam noskatiijushi vairaakus potenciaalos koncertus. Atbraucis atpakalj no centra, devos uz darbu, un Alniitis arii, shodien reizee straadaasim, bet es vieniigi biju Garden centraa, Alniitis pa iekshpusi. Nebija tik traki. Un dienai aizvadiita. Ceturdiena darbs man saakaas agri jau 7.30 bija jaabuut darbaa. Alnitim atkal iekrita vakara mainja. Man tomeer labaak patiik riita mainjas, laikam, nevar iisti saprast. Bet sliecos vairaak pa labu riita mainjaam. Darba diena man pagaaja aatri un bez aizkjershanaas. Bija taada viegla un vareeja daudz atpuusties un neispringt. Bet aaraa bija nenormaali karsts, un man tika taa "laime" arii pastraadaat garden centraa. Man liidz ar sho nosleedzaas shii darba nedeeja. Mums darba nedeeljas saakaas ar Svetdienu, jo algas tiek taa apreekjinaatas, un tad jaa esam pielaagojushies tam. Piektdiena mums abiem bija briiva. Taa bija saulaina un skaita 10.juulija diena ,un mums shai dienai bija padomaa iipash papildinaajums. Sazinaajaamies ar Bredu un devaamies uz Bruno. Nu taa bija tik filminja. Domaaju, ka Teetim patiktu, mammai nee, Airai arii nee, Armandam gan patiktu. Bet varbuut kljuudos. Bet nu jaa. Filma vairaak viirieshu dzimumam, un jaunieshiem. Negribu sabojaat jums paarsteigumu skatoties filmu. Tas tik kaut kas. Smieties var visu laiku. Peecusdienaa, peec filmas, Breds atlaida pie mums nopeldeeties, un relakseeties ar patiikamajiem dzeerieniem. Paarvaacaamies uz buduaaru, mums pievienojaas Breda braalis Kevins, nedaudz jaunaaks, ar pashu Bredu. Uzspeeleejaam pokeru. Breds speelee liidziigi kaa Roliitis pirmajaa reizee. Vakars iegaaja naktii, skatiijaamies TV, speeleejaam pokeru, relakseejaamies un smeejaamies. Sanaaca taa paveelu aiziet guleet ap 3iem. Sestdiena saakaas ar ljoti niknu negaisu, kas arii muus pamodinaaja, kaa arii shodienAlniitim bija jaastraadaa. Un radaas nelies paarpratums ar vinja darba laiku. Alniitis bija un es arii paarliecinaats, ka vinjam mainja saakaas 11, lai gan patiesiibaa, taa saakaas 9.30. Tad nu bija neliels miseeklis, un par laimi, vinsh nedabuuja nekaadas probleemas. Viss bija oki doki. Es visu dienu paliidzeeju Kareenai, jo Sveetdienaa vinjai, te buus BBQ ar darba koleegju gjimeneem. Paliidzeeju sakaartot, satiiriit pagalmu, iepirkties un citas lietas. Kad Alniitis paaradaas no darba, leenaam saakaam taisiities uz darba koleegja Patrika 21. dzimashanas dienas baljuku. Ieradaamies pirmie, bet peec paaris minuuteem visi citi arii saaka ierasties. Saakumaa, viss bija taads - nekas iipash. Veelaak cilveeki atraisiijaas, un palika interesantaak, iepazinaamies ar daudziem jaunieshiem. Ieguvaam kontaktus un labi pavadiijaam laiku. Braucot maajaas, atkal izmetaam liikumu gar ezeru un paseedeejaam un paveerojaam zvaigznes, es gandriiz aizmigu. Maajaas bijaam veelu. Sveetdiena atnaaca aatri peec sestdienas, un man paldies dievam nebija jaaceljaas ljoti agri, tikai nedaudz agri, jo man darbaa jaabuut no 1iem. Nav tik traki. Labi, ka pie maajas ir baseins. Vareeja no riita tajaa pachilot. Un tad tikai doties uz darbu. Pirms pameta maajas, paliidzeejaam radiem sagatavoties vinja baljukam. Darbaa straadaaju kopaa ar Bredu. Paarunaajaam ieprieksheejaas nakts notikumus un smeejamies. Bija ljoti viegla darba diena. Maajaas ierados veel pirms BBW bija beidzies. Te bija arii Drew, un tad ar vinju veel arii papljaapaaju, un sarunaajaam vakaraa veel doties uz kino. Viss pagaaja aatri, jo ar Alntiiti izgudrojaam paaris jaunus sporta veidus - uudens futbols, un mans iecieniitais - uudens friisbijs, tas te ir jautrs. uudens Futbolam vajag diezgan izturiigu organismu. Shoreiz aizgaajaam uz filmu - I love You Beth Cooper. Patiikami paarsteidza filma. Viegla, izklaideejosha, un jautra. Nebija tas lielaakais Holivudas dranjkjis. Bija paaris labas atzinjas. Ar + ziimi veerteejama filma. Needelja aizvadiita. Veerteejiet juus. Bet mums shii bija interesanta un patiikama. Nesuudzamies.
Esam aizvadiijushi 60 dienas. Divi meeneshi jau aiz muguras, laiks skrien aatri. Uhh...ja buutu jaaveertee shis laiks, tad, protams, tas te ir kaut kas jauns, un pilniigi savaadaak kaa Latvijaa. Pieredze ir, redzeets un piedziivots kaa te viss grozaas, arii ir. Laikam vieniigais ne tik pozitiivs ir fakts, ka mums veel nevienam nav te meitenes. Bet nu jau ir iekshaa tas fiilings, ka driiz buus. Viss, kas ir piedziivots un justs, ir tikai un vieniigi pozitiiva pieredze. Protams, ka pietruukst tomeer arii maajas un draugi un gimene. Bet mees esam viens otram. Iepaziistam ar vien vairaak vieteejos jaunieshus un katrs ir ar vien savaadaaks. Tik taalu, nesuudzamies. Prieks te buut.
Pa dienu mums abiem bija jaastraadaa. Darbs saakaas agri no riita, man 7.30 un Alniitim 8. Bet bija jaaveic neliela upureeshanaas, jo gribeejam vakaraa svineet Liigo.
Shoreiz darba diena bija ljooti darbiiga. Un taa pagaaja aatri. Peec darbinja steidzaam maajaas un taisiijaamies uz sveetkiem. Mees bijaam noleemushi svineet Liigo, Latvieshu komuunas centraa Toronto. Tika uzmekleets tas un atrasts eertaakais veids liidz nokljuushanai tur. Alniitis leenaam taisiijaas, jo bija sajaucis pulksenja laikus un domaaja, ka mums vilciens attiet peec stundas, lai gan tas bija peec 10 min. Aatri minaam, un knapi uzspeejaam. Taa kaa mums shoreiz liidzi vajadzeeja savus ekologjiskos transporta liidzekljus, tad stacijaa prasiijaam vai driikst njemt liidzi velosipeedus. Mums pasaka, ka nedriikst, jo tagad esot sastreegumstunda. Es prasu - A, cik liels ir sods? Vinja atbild, ka nav soda, bet to vienkaarshi nedriikst. Ja mees buutu kanaadieshi, tad varbuut ieveerotu shoreiz sho likumu, bet mums ljoti vajadzeeja liidzi savus velosipeedus, un paarkaapaam sho likumu. Tiekam liidz latvieshu centram bez probleemaam. Pa celjam vilcienaa klausoties tikai latvieshu dziesmas, uzsita baigo nostalgjiju un ilgas peec saviem latvieshu jaanjiem. Bet nu neko, gan jau veel buus iespeeja. Ejam iekshaa, un konstateejam, ka te paarsvaraa ir tikai vecaa gadagaajuma cilveeki. Ljoti maz jauno, un nedaudz vairaak videjaa gaajuma cilveeki. Beidzot arii iepaziistos ar Jaani Draaznieku, Danutu - vieni no pirmajiem celmlauzhiem. Bija patiikami ar shiem cilveekiem komuniceet. Tad veel iepazinaamies ar tikko atbraukushajiem Aldi un Agitu. Vakara pirmo dalju pavadijaam ar shiem cilveecinjiem. Te speeleeja pati drausmiigaakaa dziiva grupa ever - Haagenskalna muzikanti. Tad jau kad pensionaaru vakars beidzaas, tas ir ap 11iem. Emigrantu latvieshi saaka liigot. Dziedaat un smieties, un nedaudz dejot. Bet tas arii nebiaj ilgi, jo vienos jau beidzaam, jo dazhiem riit darbs un centrs arii sleedzaas ciet. Tad ar Alniiti nodomaajaam neizmantot peedeejo autobusa pakalpjumus, bet gan doties visu celju maajup ar ritenjiem . Muusu marshruts ir redzams kartee. Kopumaa nobraucaam ap 46 km. Un to visu paveicaam apmeeram 1h 50 min. Pa celjam bija 3 pitstopi. Videejais aatrums 25 km/h. Bet bija diezgan interesants celsh. Interesanti paveerot Toronto nakts melnumaa. Piedziivojums bija. Maajaas nokljuvushi izdomaajaam veldzeeties baseinaaa. Tas bija to veerts. Guleet aizgaajaam peec chetriem naktii, taa arii gaismu nesagaidiijushi, jo tad buutu veel stndu ilgaak jaaseezh augshaa. Man naakamajaa dienaa peecpusdienaa ir darbs. No riita pamostoties iipashi bediiga situaacija nebija, biju iedomaajies, ka buus trakaaks.
Eh...shajaas dienaas divaas diezgan daudz lietu piedziivots.Meegjinaashu atcereeties un aprakstiit no taas labaakaas puses.
18. juunijs - Letinju diena
Laiks aaraa suudiigs ( lietains un slapsh, bet nav tik auksts). Riita pusi pa maajaam, bet dienas viduu dodamies aarpus maajaam, un shodien ir ieplaanota tikshanaas ar Letinjiem ieksh Toronto. Pa celjam uz staciju ieskrienu Timaa, lai sanjemtu savu algu par nostraadaato laiku, un alga mani patiikami paarsteidz. Mees jau laiciigi ierodamies, norunaatajaa vietaa. Latveishiem ( Dace - skolas biedrene no AVG, ar draugu Jani, kuri mani blogu apsriezh liidziigi kaa kaadu meksikaanju seriaalu :D) saaak leenaak ar to vietas atrashanu. Papljaapaajam, kaadu laicinju, tad Alniitis notinaas, jo dabuuja ekstra maijnju darbaa. Es tad paaris stundas uzturos sho latvieshu sabiedriibaa, paliidzu ar padomiem, un dalos pirmajos iespaidos, un censhos izpaliidzeet. Tad shitie 2 letinji satiekas ar paareejiem pieciem biedriem (dejotaaji, kas atbraukushi uz Kanaadas latvieshu dziesmu un deju sveetkiem). Visi man pastasta, ko domaa dariit shajaas dienaas, un vinji dosies lieliskaa braucienaa pa ASV austrumu krastu, liidz pa Floridai. Ir jau peecpusdiena un ir sarunaata veel viena tikshanos, ar vienu citu letinju (Aigars). Satiekamies un ejam paseedeet uz kaadu baaru. Pie patiikamaa dzeeriena kausa. Vinsh te arii ir tikai vienu meenesi, un domaa buut pusgadu, jo vinjam nav darba atlaujas, bet ir atbraucis kaa turiists. VInjam arii paveicis, ka ir kur dziivot, un par to nav jaaraizeejas. Sarunaajaam, ka kaadreiz jaietusee kopaa centraa, un ja kas, tad pie vinja varees paarnakshnjot. Sazvanu veelreiz Daci, un vinja aicina nedaudz veel ietuseet ar vinjiem. Kaa gan es varu atteikt. Dodies pie vinjiem uz viesniicu un leenaam saakam atpuusties. Vinji taadi sagurushi saakumaa, bet veelaak gurdums paariet. Laiks iet, un doma jau iet uz kaadu veelo vilcienu, lai dotos maajup, bet vinji ir laipni, un atljauj palikt, jo ir viena briiva vieta. Taa nu sazvanu maajas un pasaku, ka nebuushu, viss ok. Tiek pavadiits labs laiks, un biju jau gandriiz aizmirsis kaa ir atlaist bizes latvieshu stilaa. Es kaa pusei kanaadietis, pirmais saaku knaabaat un dodos guleet, dazhi bija speejiigi liidz saules gaismai tureet. Eh... buus atkal jaatreneejais, nezinaaju, ka tik viegli ir zaudeet shiis speejas. Kameer mani bija shie piedziivojumi Alniitis, shoreiz nespeeja palikt bez saviem piedziivojumiem. Tad kad mees pa dienu atvadiijaamies, visnh steidzaas uz vilcienu, jo vinjam uz darbu jaadodas, un pirmo vilcienu nokaveeja pa 5 secundeem. Labi, ka driiz naaca naakamais, iekaapis tajaa, vinsh aatri aizmiga, un kaa domajiiet, vinsh noguleeja savu staciju? Nee, vinsh ar aizmiegojushajaam aciim izleca vienu pieturu pirms iistaas. Brinumainaa kaartaa vinsh aatri to aptveera, un ieleca autobusaa, kas dodas uz muusu pilseetu. Un galu galaa darbu nokaveeja tikai 15 min. Pie visa bonusaa, vinjam telefons laadeejaas aaraa, un nevareeja pabriidinat menedzeri. Bet kad aizbrauca un izstaastija vinjai sho staastu, tad menedzera piedeva. :D
19.juunijs Pamostos viesniicaa, viss ok. No riita pirmie joki utt. Un taisos uz maajaam. Shodien taksh peecpusdienaa darbs. Gurdums jau neliels ir no riita, bet tas tiek paarvareets. Esmu vilcienaa un celjaa uz maajaam. Aizbraucu uz maajaam, un ar mazais pa briinumu pamodies, lai gan tikai pus 12 raada pulkstens. Sarunaajaam, ka dosimies uz kino pirms mana darba. Shoreiz speciaali tika izveeleeta filma - Year One (pirmais gads). Filmas apskats buus. Filma beidzaas laiciigi, un es veel pat vareeju aizbraukt uz maajaam. Gandriiz jau arii iegaajaam maajaas, bet tad pretaajaas maajas puika ar draugiem speeleeja bumbu, un tad izdomaajaam pievienoties. Bija diezgan jautri uzspeleet basiiti. Es devos uz darbu un tur pavadiiju peecpudienu un vakara saakumu. Iepazinos vairaak ar veel vienu meiteni no darba, kaa arii ar veel nesastaptu darba kolegjiiti. Mums ir neliela shaize - baseina uudens sildiitaajs sapliisis un uudens ir tikai knapi virs 20 graadiem. Tagad nezinam ko iesaaakt Nedeeljas nogalee mums nevienam nav jaastraadaa. Meegjinaasim atpuusties. Turaas
Lasu zinjas, un izskataas, ka Latvijaa viss iet galiigaa pakaljaa. Lasu par valdiibas plaanotajiem samazinaajumiem, iipashi par skolotaajiem, jo man kaa pedagu beernam tas uztrauc, kas notiek ar vecaakiem. Tad nu skatos un esmu shokeets, kaa vispaar kaut kas taads var notikt. Izskataas, ka latvieshi nedomaa ar savaam 100 gudrajaam galvaam. Kad beidzot sapratiis, ka valsts budzhets japlaano no jauna, nevis visu laika jaalaapa vecais. Damm, mana mazaa galvinja gudraaka.
Saliidzinaajumam - sheit no amata atkaapaas e-veseliibas ministrs, jo vinjsh diviem saviem kolegjiem bija izmaksaajis preemijas, laikam taas nepienaacaas, bet liidzko to uzzinaaja visi, taa prom un tiesu process utt. Nav taa kaa LV. Tieshaam zinjas lasot, man baigaa dusma uznaaca.
Taatad par Latvijas un latvieshu atpaziishanu un zinaashanu Kanaadaa.
Saakshu ar svaigaako notikumu - tas dzeks, no kura nopirkaam leduskapi, zinaaja par Latviju diezgan labi - teica, ka latvieshu meitenes ir pashas skaistaakas pasaulee, un tam mees nevareejaam nepiekrist, un tad vinsh pastaastiija, kaa jauniibaa ar savu studiju biedriem gaajis uz latvieshu baaru (arii komuunas centru) iedzert alinju un labi pavadiit laiku. Muusu darba koleegjei kaiminsh ir latvietis - saacis dziivot Kanaadaa, kad bijis 7 gadi, tagad kaadi 20 vareetu buut. Darbaa iekaartoshanas birojaa, jaunieshu atblasta centraa, tur meitene zinaaja arii Latvijas galaspilseeta, jo , kad prasiijaam vai zina, kur ir Latvija, vinja atbildeeja, ka zina, un tad arii nosauca muusu galvaspilseetu. Un vispaar, tad kad pasaku, ka esmu no Latvijas, tad nu jau visi tagad te ir apzinaajushi, kas tas pa zveeru - Latvija, ir.
