Showing posts with label dienas moments. Show all posts
Showing posts with label dienas moments. Show all posts

Sezonas noslēgums "Zālīšu" vīra amatā


Šodien tika piebeigts darbs kā Weed Man, jo sezona noslēdzās un visi darbi apdarīti. Laiks iet atpūtā uz pāris mēnešiem. Priekšnieks vēl noteica, ja gribot tad pavasarī varot atgriezties, man vieta atradīšoties. Prieks to dzirdēt.

Viena mēneša laikā daba ir ļoti mainījusies, un tagad tā ir gatava garajām ziemas naktīm. Vien tik pa kādai lappai dažos kokos palikusi. Zeme pilna sakritušu lapu neiedomājamākās krāsās un formās. Vēl kā vakkardienu atceros, kad sāku šo darbu un vēl lapas bija zaļas.

Esmu te ļoti iemīlējis rudeni, neskatoties uz dažām lietainām un vējainām dienām.

Mums te ir sācies cūku gripas bums, un visi sautraucas, stāv garās rindās lai iegūtu anti sivēna gripas poti.

Sāku dienu atskaiti līdz braukšanai uz Mežonīgajiem Rietumiem.

Šīs dienas dziesma -

simtais ieraksts blogā.


Tik daudz jau ko esmu te sarakstījis, ka pat ir jau 100.
Gribēju padalīties ar Jums, pareizāk sakot, informēt Jūs par saviem šīs dienas piedzīvojumiem.
Kamēr vēl šodien emocijas ir -
Tagad man ir mācība, maizītes vienmēr jāgatavo iepriekšējā vakarā, lai arī kā negribētos, bet tas ir jādara, jo - var nokavēt autobusu, jo - uz maizītēm steigā netiek uzlikti visi gardumi, jo - vakarā taisot tiek ielikta lielāka mīlestība šajā procesā.
Parasti jau to darīju pareizajā laikā, bet šad tad gribējās arī paslinkot un tad no rīta ķer un grābj ko var. Not the best idea.
No rīta minoties, ipodā kaut kā katra otra dziesma pagadījās latviešu, tas deva diezgn labu mundrumu un pozitīvas emocijas, un kad uznāca šī dziesma -


Uh... tirpas un skudriņas pārsrkrēja parī man :) Un pats minoties dziedāju līdzi un galīgi neintresēja ko citi domā :D Galvenais, ka pašam labi !

Šī bija dikten gara darba diena, jo kā jau Jums zināms, es ceļos 6os no rīta. Šodien mājās pārrados 19.30. Tā nu 13,5 h gara darba diena :) Cēlos un braucu uz darbu, kad ārā bija tumšs, un atgriezos mājās, kad ārā bija tumšs.
Tas gadījās tapēc, ka šodien bija jāapstrādā ļoti lieli privātīpašumi. Pa visu dienu kopumā bija 160000 kvadrātpēdu, kas ir = 1,5 hektārs. Aptuveni rēķinot sanāk, ka tika nostaigāti ap 30 km tikai strādājot + 40km ar riteni. Varētu teikt, vareni labs fiziskais treniņš. Tagad vakarā sāku just nogurumu kājās.

Darba dienas nobeigumā noķēru lielisku krāsu gammu, debesi rozā ar sarkanu sajaukumā un koki vēl skaistākās krāsās. Žēl, ka nebiaj fotoaparats, bet atmiņas man paliks.

Atbraucot mājās pusstundu nosēdēju siltā vannā relaksējoties un iedzerot aukstu miestiņu.

Turās :)

99 ieraksti manā blogā

Iedvesmojoties no Alda ( kas dzīvojas pa Vankūveru), esmu nolēmis publicēt stastistiku par blogu un piedzīvojumiem šeit un mums apkārt.
Sākšu tīri ar sausiem faktiem -
  • Blogs ir apmeklēts 7229 reizes
  • Vidēji ir 40 apmeklējumi dienā
  • Jūs esiet blogā kopumā klikšķinājuši 21 649 reizes
  • Vidēji blogā pavadījuši 1 minūti un 43 sekundes
  • Kopumā esiet 1381 unikālo lietotāju
  • Blogs aplemklēts no 41 dažādām valstīm
  • 69.40% izmantojuši linkus no citām web lapām ( draugiem utt.)
  • 9.42% izmantojuši googli vai kādu citu meklēšanas līdzekli
  • 21.18% no jums jau zina bloga adresi no galvas
Bet tagad pastāstīšu, ko esmu sadarījis, paveicisi, piedzīvojis un citas lietas varbūt.

12.oktobrī mums te bija Pateicības diena, un 31.oktobrī būs Halovīni. Bet MUMS latviešiem ir Mārtiņdiena. Tātad nedaudz vairāk info - Pateicības diena ir tā kā ražas novākšanas svētki, tikai Kanādā tā nedaudz pa ātru 12.oktobris, bet kaimiņzemē (AS un V) ir 28.novembrī un svētku doma tā pati, tiek svinēta ražas novākšana. Un tad pāris nedēļas vēlāk nāk visu svēto diena jeb kā angliski saka - Halloween.
Ja jau visi te svin patiecības dienu, un šī diena ir oficiālā brīvdiena, tad Latvijā vajadzētu arī ieviest Mārtiņdienu kā oficiālo brīvdienu, jo tā ir arī ražas novākšanas svētku diena un arī staigā apkārt ar maskām utt. Tātad mums ir divu dienu apvienojums vienā, un es domāju, uzskatu, ka mūsējā Mārtiņdiena ir daudz foršāka par Halloween, jo ir senas tradīcijas, un Latvijā visu svēto dienu tradīcijas vēl nav un cerams, ka nebūs, un latvieši īsti neizprot šo ārzemnieku svinību dienu.
Lai gan, kad biju maziņš man īsti Mārtiņbērni nepatika, jo vai nu krita uz nerviem, vai arī bija nedaudz bailīte, bet kaut kas tur bija ar nepatikšanu. Tagad, esot tālu no savas zemītes, tikai spēju novērtēt latviešu tradīcijas un mantojumu.
Un es Jums tur palikušajiem saku, novērtējiet to, kas Jums ir, jo par naudu nevar nopirkt visu. Naudas laime ir īslaicīga.
Variet ieklausīties cilvēkos, kas viņus dara laimīgus, un pārsvarā tās ir vērtības, ko nevar nopirk par naudu -


Vienu dienu pabiju pagalmā, kas pilns ar Mārtiņrozēm, un tad diena bija izdevusies.

Pāris dienas atpakaļ es pabeidzu lasīt jauno Dena Brauna grāmatu - Lost Symbol. Viegla un izklaidējoša, intreģējoša, aizraujoša lasāmviela.

Šodien bija viens no skaistākajiem saullēktiem. Bet kopumā katras dienas saules mošanās laiks ir brīnumains un debesis ir tādās krāsās, kam nav vārdu. Jāprot novērtēt katrs moments, kas dots :)

Nezinu, ko lai vēl šodien te saraksta. Laikam šai reizei tas viss - Arevuār...

Turās

Nedēļa

Lietas, domas, intereses, emocijas, pārdomas, sajūtas un citas lietas , cerams, būs šajā ierakstā. Un, iespējams, ka nekā no tā te nebūs...
Lasiet un jūs uzzināsiet!

Atkal esmu dzirdējis vaidas un citas tāda veida lietas, ka netiek rakstīts biežāk... nu nezinu nezinu, man jau liekas, ka viss tiek stāstīts tik bieži, cik iespējams, vairāk jau jums nestāstīšu par katru ikdienas sīkumu. Un - man te notiek vienvirziena komunikācija, gribu garas, īsas, labas, sliktas, smieklīgas, bēdīgas un visāda cita veida vēstules no JUMS.
Savādāk es te esmu sabijis jau vairāk kā 5 mēnešus un tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tie draugi, kas mani informējuši... :(
Domāju, ka man ir vairāk to draugu. :)
Paldies tiem, kas mani atcerās ;)

Tātad, kas notiek ar mani un man apkārt... vēl jo projām strādāju par un iekš Weed Man. Esmu sapazinies ar gandrīz visiem kolēģiem. Būtu jau pastāstījis par katru no viņiem, bet man tik raiti nerosās tā valodiņa cilvēku atspoguļošanā. Katrā ziņā, ir interesanti, bet viens no viņiem mēdz būt nogurdinošs un ļoti lēns :D Viens (vārdā Braiens) atgādina kombināciju - Kaspars B./Ģirts D./Jēpis. Vareni smieklīgs un interesants džeks.
Darbs man patīk, jo ir ārpus telpām, teikt veiktas fiziskas aktivitātes, iespēja redzēt daudzus skaistus pagalmus un bieži vien māte daba davā skaistas dienas un skatus.
Un mēneša beigās būs darba tusiņš :)

Jaunumu sekcijā - esmu iegadājies vienvirziena avio biļeti uz rietumu krastu ( Vankūveru) . Palikušas tikai kādas 22 dienas un tad jau redzēšu beidzot saulīti norietam aiz LIELA ūdeņa (klusā okeāna). Dodos tur 9.novembrī :)
Vēl - Alnītis ar Bredu ir veikuši jau daudz vairāk kā pusceļu un pēc pēdējām ziņām pāris dienas atpakaļ viņi ir Brendon (Manitomba - provincē). Laika apstākļi uz doto momentu viņus īpaši nesaudzē - mīnusa grādi un šad tad sniegs, cik nopratu, tad tikai pretvējš pagaidām ir rimies. Un tie abi brīvdomātāji nakšņo arī teltī pāris naktis... Bet viņi izbauda katru nomīto milimetru. Esmu tikai lepns par viņiem, ka tie tik tālu jau ir.

Dienas momentu nodaļā - katra diena, katras dienas rīts, katrs saullēkts, katra dienas sekunde ir kā moments, kas ir atmiņas vērts. Un šajā nedēļā māte daba ir lutinājusi ar skaistām dienām, bet tās bijušas aukstas gan... pa dienu tikai daži grādi virs nulllllles. Un naktis ūdeni pārveido cietā masā.
Varu te tik pieminēt dažas lietas, kas sastāda manus dienas momentus - kastaņu smaržu, mārtiņrozes, āboli, krītošas kļavas lapas un citi momenti :)

Šodien konsatēju, ka varētu sastādīt sarakstu ar lietām pēc kurām es ilgojos, bet tas būu pārāk garš. Pavadītie gadi LV devuši daudz paradumus un pieradumus, pēc kuriem jaunajā dzīvē sanāk ilgoties.

Gribēju vēl pastāstīt par to kā Kanādas valdība domā, kā iziet no recesijas. Viņiem ir sastādīts saucamais - Canada's Action Plan, kas domāts, lai palīdzētu trūcīgajiem, pensionāriem, ģimenēm ( gandrīz ikvienam). Recesija šeit nozīmē - štatu samazināšanu, un nelielu privilēģiju noņemšanu valsts iestādēs stradājošajiem, un tās ir tādas privilēģijas, pa kurām vēl LV paldies dievam nav vē iedomājusies. Galvenais ir - lai pēc iespējas vairak un ātrāk cilvēku dabūtu/atgūtu darbu, ienestu atkal nodokļu naudiņu atpakaļ valstij. Kanādieši būvē ceļus, veido maznozīmīgas darba vietas, galvenais, lai cilvēkiem būtu darbs. Kā sacīt jāsaka, ar manu skatu - Kanādas valdībai ir plāns, savukārt Latvijas valdība domā, ka viņiem ir plāns. Tas tik tāds subjektīvs redzējums.

Šovakar biju uz filmu - Where the wild things are. Nebija nekāda dziļā filma, bet tāpat lika paskatīties uz dzīvi ar bērna acīm, un deva man šādas tādas pārdomas. Interasnta filmiņa, bet ne tā pati labākā. Viegla vakara izklaide ar lielu devu fantāzijas.

Nezinu kapēc, bet esmu nolēmis šeit un tagad publiski atvainoties un lūgt piedošanu visiem, kurus esmu aizskāris, sāpinājis, vai kādā citā veidā sarūgtinājis. Tagad grūti pateikt, kāds bijis tā brīža iemesls, bet tas katrā ziņā nav bijis attaisnojams. Karam taču dzīvē jādara labas lietas. Un ja ir iespēja, tad jācenšas laboties :) Vēlreiz atvainojos VISIEM, tagad zinu, ka tā nebija mana labākā rīcība. Lūdzu piedodiet.
Es centīšos laboties.

Ceru, ka Jums bija interesanta lasāmviela ;)

P.s. būtu vareni interesanti, ja kādi no maniem draugiem rīko tusiņu , varētu ar mani saskaipot un uztaisiit web tusiņu ar mani arī :) mūsdienu tehnoloģijas taču ir attīstījušās tik tālu, ka varam satusēt virtuāli :D

Turās...

Ievelc elpu un nesteidzies

Diena gāja mierīgi bez nekādiem emociju pacēlumiem un kritumiem. Diena parastā, kā sacīt jāsaka.
Vakarpusē, kad jau pieķēros klāt blogam, nebija pilnīgi nekā ko pastāstīt.
Bet tā taču nevar būt, ka nav dienas momenta.
Sāku skatīties bildes no dzimtā krasta un fonā uzlikās lirskas dziesmiņas un sadomāju, ka jāizloka kājas pastaigā uz ezeru.
Pa ceļam arī noķēru sajūtas un emocijas.

Dienas moments - pāris minūtes vēroju briedi ( īsto nevis Alnīti) dzeram ūdeni no strautiņa. Viņš vēroja mani un es viņu. Eh...daba :)

Konstatēju, ka neesmu arī radīts tik lielai metrapolei kā Toronto. Man tomēr patīk lauki, un katru darba dienu ko pavadu tā saucamajā countrysaidā, jūtos laimīgs.

Turās...

P.s. Lūdzu sāciet pievērst uzmanību savām ikdienas gaitām un ķeriet mirkļus, un rakstiet savus dienas momentus :)

Sajūtas


Šoreiz izjūtas un emocijas, ko man sniedza Dienas Momenti -
Tas bija no paša rīta, tikko sāka gaišs palikt. Šodien pilnīgi visi darbinieku rītu sāka stundu agrāk (6.30) un tad visi devāmies uz privāto zirgu audzētavu. Tur visiem kopā bija jāpārbrauc pāri vairāk 1'000'000 kvadrātpēdām. Tur patiešām bija brīnišķīgi, pat lietus to visu padarīja tikai burvīgāku.
Šij pelēkai dienai pat bija neliels šarms. No rīta, viss burtiski pelāks, vari redzēt labi ja kādus 500 metrus. Un lietus kombinācija ar miglu - smidzinātājlietus - dabai deva tik patīkamu burvību.
Un tād nu dienas momenti -
1) Braucot uz zirgu audzētavu, netālu no tās, paverās tād nedaudz plašāks skats un kalnaināks, un pelēkā migla veido reljeu kopā ar kokiem un sniedz tād mistiku. Elpa aizrāvās.

2) Apkopjot zālāju, vienā vietā sajutos kā pie Salacas - ieleja un pa vidu neliels strautiņš, un otrā pusē koku labas visās iespējamās krāsās. Eh, likās ka būtu tiešām Salacgrīvā :)

Un kurš teica, ka šādas dienas ir draņķīgas, muļķības, jāmāk tikai saskatīt labās un skaistās lietas :) !?

Paldies.

Turās...

P.s. vēl jo projām gaidu arī jūsu dienu momentus

P.s.s. un vēl, Padies tai personai, kura pateica ko nozīmē sarežģītais ķīmiskais savienojums :)

Dienas Momenti un citas aizķērušās lietas


Sākšu ar saviem dienas momentiem, kuri šodien atkal bija vairāki -
1) No rīta redzēju ļoti skaistu saullēktu, jo debesīs nebija nevian mākonīša, un rudens saule iznira no Ontario ezera austrumu krasta. Krāsu varāciju neaprakstāma...centīšos kādreiz noķert kādu mirkli ar šiem skaistajiem rīta saullēktiem, ko gandrīz katru rītu redzu :)

2) Gandrīz visa diena bija pasakaina, saulīte sildīja mūs, un bija tik patīkami būt svaigā gaisā , un rīta pusē staigāt pa rasainu mauriņu un sejā no zalītes atstarojas saulīte... :)

3) Tikai dažus metrus virs galvas pārlaidās Kanādas zosu kāsis :)

4) Vienā dārzā dabūjām paēst svaigus bumbierus un ābolus. Tad sajutos kā mājās. :)

5) Lielākā dienas daļa tika pavadīta countrysidā, kopjot LIELO Piļu mauriņus. Šodien bija varenskaists rajons, ar maktenlielām un skaistām mājām. :)

Un tagad par citām lietām... tekstu aizņēmos no viena cita autora ( Kristapa, bet ne alnīša)
Man ir līdzīgi novērojumi, un domas.

Dažādu tautību imigranti Kanādājau sen vairs nav pārsteigums. Īpaši spilgti pasaules elpu var sajust Toronto, kur, manuprāt, apmetušies pārstāvji no visām pasaules malām. Otavā situācija ir mazliet citāda – vismaz mani novērojumi liecina, ka te joprojām lielā vairākumā dominē eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji, daudziem no kuriem bailes un apjukumu rada straujā Āzijas pārstāvju ienākšana viņu sabiedrībā.

Žan Marks uzsver, ka viņam neesot nekādu aizspriedumu pret citu rasu un tautību pārstāvjiem, taču bažas rada fakts, ka lielākā daļa jauno emigrantu uz Kanādu pārnes arī savas kultūras īpatnības, nerēķinoties ar vietējo tradīcijām un vēlmēm.

“Cilvēktiesību vārdā viņiem ir atļauts daudz kas no tā, kas nav atļauts mums! Un tā jau ir diskriminācija!” uzsver Žan Marks. Kā piemēru viņš min sikhu bārdas un turbānus – sikhu vīrietis var strādāt par autobusa šoferi vai policistu un nēsāt savu tradicionālo turbānu un bārdu, bet vietējais baltais kanādietis nedrīkst dienestā atrasties neskuvies un ar formastērpam neatbilstošu galvassegu.

Tiesa, ārējais izskats ir mazākais ļaunums. Žan Marks ir nopietni noraizējies par to, ka iebraucēji panākuši gadsimtiem senu tradīciju maiņu tikai tāpēc, ka tās nav pieņemamas viņiem. “Kādreiz katrā slimnīcā pie gultas bija krusts, taču musulmaņu ietekmē krustu vairs nav un speciāli viņu vajadzībām valsts iestādēs izveidotas lūgšanas telpas, kur pielūgt Allāhu,” norāda Žan Marks, piebilstot, ka kristiešu vajadzībām lūgšanas telpu neesot.

Vēl lielāku šašutumu kanādietis, kura franču izcelsmes priekšteči šajā zemē ieradās pirms 300 gadiem, pauž par faktu, ka ziemassvētku eglīti (Christmas tree) viņa bērni skolā vairs par tādu nevar saukt, bet tās jaunais nosaukums ir “brīvdienu koks” (Holiday tree).

“Viss ko mēs esam veidojuši, sargājuši un cienījuši pamazām tiek sagrauts, un mistisku cilvēktiesību vārdā manas cilvēktiesības tiek ierobežotas,” uzsver Žan Marks.
Gaidu arī Jūsu dienas Momentus :)

Turās...

domas un iedomas


Turpmāko oktobri mēnesi ir paredzēts celties ap sešiem no rīta, katru rītu izņemot svētdienas, jo tās ir manas darba dienas :) Nav jau tā, ka baigi patiktu, tik agri celties, bet visam ir plusi un mīnusi. Ja šis darbs atrastos kaut vai tikai 15 minūšu minējienā no mājām, tas būtu perfekti, bet tad nedabūtu katru rītu un pēcpusdienu patrenēties riteņbraukšanā. Kā jau teicu, ir gan pozitīvā gan negatīvā šajā darbā.

Pāris vārdos kā iet darbā - nekā sarežģītā nav, pagiadām trāpijušies labi darba kolēģi, un cerams, ka arī turpmāk viss būs ok.

Esmu nolēmis ieviest jaunu Rubriku savā blokā - DIENAS MOMENTS
Tajā būs īsi aprakstīts, kas man bija attiecīgās dienas mirklis.
Trešdienas MOMENTS -
braucam no viena objekta uz otru un ar Jeremy runājām, ka šodien tik riebīgs laiks ( lietus visu laiku un stirps vējš) , un ka būtu labi , ja saulīte uzspīdētu, abi pasmejam, ka šodien to mums neredzēt. Bet tad pēc 10 min mākoņi pašķiras un saulīte mums uzspīd :)

Un tā kā ši ir pirmā diena, kad ir Dienas Moments, tad man vēl bija arī otrais MOMENTS -
viens objekts mums bija baznīca.
Tad nu pē padarītā darba arī iegāju un pasēdēju Kanādas romas katoļu baznīcā pāris minūtes un parrunājos ar TO vīriņu TUR augšā.

Vēl vēlos lai VISI lasītāju, komentāros ieliek savu attiigās dienas momentu :)

Pēc darba mājās lasu jauno Dena Brauna grāmatu un tad vienu dienu uzgāju tādu te vārdu -
cyclotrimethylenetrinitramine
Lai arī ko tas nozīmē. CIk sapratu no konteksta, kaut kas ar sprāgstvielām saistīts.

Dzīve kustās uz priekšu.

P.s. ja kādam intersē, tad Alnītis ar Bredu ir Winipegā ( pusceļš).