Sliktas lietas atgadās - otrā daļa = cīņa pret straumi

Biju izdomājies gana laba argumentus, savu līdzekļu atgūšanai bankā.

Izgulējies un gatavs cīņai ar kanādiešu birokrātiju, mīnos uz tuvējo bankas filliāli. Ieejot bankā mani sagaida smaidīga bankas pārstāve, izstāstu savu bēdu, un viņa tagad pēta, ko viņa var darīt. Apskatās un saka, ka viņa šoreiz nespēs palīdzēt, bet lai dodos uz to bankas filliāli, kurā nogūldīju savu naudas čeku, viņi spēšot palīdzēt, un visam vajadzētu būt ok.
Uzkāpju uz sava dabai draudzīga transporta līdzekļa un minos uz attiecīgo iestādi. Pa ceļam atgadījās ķibele - pārsprāga priekššējā riepa, jo iebraucu bedrē, netīšām. Labi, ka nebiju tālu no mājām, vilku velo uz mājām. Nomainīju sabojāto riepu, un devos uz savu mērķi. Pabraucis pāris simtu metru, kur gadījies kur ne - priekššējā riepa atkal pārsprāga. Tā it kā būtu kā zīme - nav lemts nokļūt galamērķī. Vairāk rezervju riepas nav, naudas jaunai arī nav. Bet toties man ir Entonija ritens, kas tika izmants visu laiku pirms tam. Pārbaudītā vērtība mani nepievīla un aizveda mani, kur vēlējos.
Bankā parrādīju savas žēlabās acis un teica, ka viss ok. Naudu varu dabūt.
Atpakaļceļā pār mani vēl naca lietus ar krusu un pamatīgu vēju.
Un tad sliktās lietas beidzās, vismaz šodienai. Cerams, ka saņēmu pietiekošu devu, un pāris mēnešus nebūs ķibeles :)
Un visas negatīvās lietas likās tik mazas, ka sanāca šodien parunāties ar vairākiem draugiem. Paldies ;)

Esmu gatavs doties uz 4500 km tālo Vankūveru...

Turās....un vēl jau vīkends arī priekšā, kas solās būt interesants :)

Šīs dienas muzikālā izklaide -

Kāda diena Kanādā

Kāpēc tad šī diena ir tik īpaša...
Viss sākās, kad no rīta pamodos un konstatēju, ka kāds ir bez manas atļaujas lasījis vēstules manā epastā. Paldies. Es jau sen gribēju nomainīt paroli šim epastam, tagad beidzot bija iemesls :)
Turpinājums...
Uztaisīju sev brokastis, bet tad aizmirsu izslēgt plīts riņķi uz kura stāv panna. Kad brokastis paēstas, tad sajūtu jocīgu smaku. Kaut kas nav tā. Pannai ir izveidoies pamats piedegums. To tad arī beržu kādu pusstundu. Labi ka sanāca atberzt :)
Dienas turpinājumā ir paredzēts apgriezt matus. Dodos uz bankas automātu izņemt skaidro. Bet šis saka, ka nav tik daudz cik gribu. Tas nevar būt, zinu ka jābūt. Dodos iekšā bankā. Visu izskaidro, un saka ka tikai nākošo otrdien tikšu klāt savai naudai. Vai arī dodies uz bankas filliāli,kur noguldīji naudu. Naudiņu ta gribās,un tad minos uz atticīgo iestādi.
Pa ceļam mani kādas 4 reizes gandrīz nobrauc. Šodien es ievēroju visus ceļa noteikumus, bet ne autovadītāji.
Arī šajā bankā skaidroja, ka tomēr nevarot tikt klāt savai naudai. Tikai otrdien. Nu baigā škrobe.
Todos mājās un štukoju, visus iespējamos argumentus rītdienas sarunai ar banku. Esmu apņēmības pilns tikt pie saviem līdzekļiem ātrāk.
Vienīgais šīs dienas prieciņš - pa ceļam uz majām izdomāju izbraukt caur parku, un tur pēkšņi pāris metru attālumā briežu māte ēd kokam lapas. Pāris minūtes pastāvēju un pavēroju :).

Šīs dienas mūzikas playlistē ir klasiskā mūzika ---- Klausamies un izglītojamies :)

















































Ja noklausījāties visu... apsveicami ;)

Turās...

Sezonas noslēgums "Zālīšu" vīra amatā

Šodien tika piebeigts darbs kā Weed Man, jo sezona noslēdzās un visi darbi apdarīti. Laiks iet atpūtā uz pāris mēnešiem. Priekšnieks vēl noteica, ja gribot tad pavasarī varot atgriezties, man vieta atradīšoties. Prieks to dzirdēt.

Viena mēneša laikā daba ir ļoti mainījusies, un tagad tā ir gatava garajām ziemas naktīm. Vien tik pa kādai lappai dažos kokos palikusi. Zeme pilna sakritušu lapu neiedomājamākās krāsās un formās. Vēl kā vakkardienu atceros, kad sāku šo darbu un vēl lapas bija zaļas.

Esmu te ļoti iemīlējis rudeni, neskatoties uz dažām lietainām un vējainām dienām.

Mums te ir sācies cūku gripas bums, un visi sautraucas, stāv garās rindās lai iegūtu anti sivēna gripas poti.

Sāku dienu atskaiti līdz braukšanai uz Mežonīgajiem Rietumiem.

Šīs dienas dziesma -

Laika mašīna

Par šo rakstu varam pateikties Mārim. Cerams, ka nedusmojies, bet tavs raksts ir vareni labs.

Laika mašīna ir izgudrota jau vairāk nekā 7000 gadus. Un jebkurš no mums var atgriezties pat vairākus miljonus gadus senā vēsturē. Laika mašīnu sauc alkohols.

Pie pirmā alus kausa, vai pirmajiem simts gramiem kā stiprāka mēs atgriežamies 12000 gadus atpakaļ, strādāt vairs netaisamies, barību sagādājam medot, makšķerējot, vai savācot.

Pie 3-5 kausa alus, mums paliek grūtāk sarunāties, jo esam atgriezušies 70.000 gadus vecā pagātnē, valoda vēl ir jauna, mēle nav pieradusi, drusku šļupst. Taču mēs joprojām esam homo sapiens!

Vēl pēc 5 kausiem mūsu valoda vairs tiek izmantota tikai rituālām vajadzībām, tā tikko ir radusies, mēs daudz labāk dziedam nekā runājam. Mēs esam atgriezušies 160 tūkstošus gadus atpakaļ, taču pēc izskata joprojām izskatamies gandrīz tāpat, ja neskaita sejas izteiksmi un apskādēto apģērbu.

Turpinot dzert alu, ko neviens vairs neuzskaita, mēs atgriežamies jau 300, 400 un 500 tūkstošus senā pagātnē. Policisti vairs mūs neuzskata par homo sapiens un saka, ka mēs atrodoties cilvēka cieņu apkaunojošā stāvoklī. Taču tā nav taisnība, mēs esam hominīdi, heidelbergas cilvēki. Ja mēs to varētu pastāstīt, mēs to izdarītu, taču knapi vairs var padziedāt.

Tajā brīdī iedzerot šņabi mēs jau esam aizceļojuši vairāk nekā miljons gadus atpakaļ. Runāt mēs nemākam, dziedāt arī vairs nē. Izdvešam neartikulētas skaņas un spēlējamies ar uguni.

Vēl iedzerot mēs kļūstam par homo erectus, no homo erectus pārvēršamies par homo habilis un tas ir pēdējais laiks, kad mēs vēl spējam izmantot darbarīkus, glāzes krīt no rokām. Dakšiņu var satvert tikai plaukstā. Grūti paliek sevi aizsargāt no dzīvniekiem - suņi un kaķi ir diezgan bīstami pretinieki.

Vēl pēdējais dzēriens un mēs vairs nestaigājam uz divām kājām, bet pārejam uz pirkstiņstaigāšanu.

Vēl drusciņ un mēs jau esam 10 miljonus gadu atpakaļ un neko daudz vairs neatšķiramies no orangutana. Taču ceļojums ar laika mašīnu stipri nogurdina un jādodas vien ir izgulēties. Šķiet, ka senākā pagātnē nonākt mums nav iespējams.

Halowīni un citi dzīvnieki

Kas tad īsti ir "Helovīni". Kam par godu tie tiek svinēti utt.? Cik no Jums zin atbildi ?

Domāju, labākajā gadījumā uz vienas rokas pirkstiem varētu saskaitīt tos cilvēkus. Bet lielākā daļa latviešu jaunieši metas tos svinēt, pat nezinot nozīmi. Es pat domāju, ka daudz vairāk cilvēki zin, kas ir Mārtiņdiena, un kam par godu tā tiek svinēta, bet tai pašā laikā, šie svētki tiek aizmirsti un nesvinēti. Laikam, jau visiem tik interesē Rietumu kultūra. Bet es varu jums pateikt priekšā - mums (latviešiem) ir krietni interesantāka kultūra. Vienmēr jau liekas, ka kaimiņam zālīte zaļāka.
Kā sacīt jāsaka, Martiņdienai ir krietni sliktāka reklāmas kampaņa, pat Mazsalacas "meteorītam", ir krietni labāka kampaņa.

Tad nu tā kā te nesvin Mārtiņdienu, nu vismaz vēl ne, jo tad, kad stāstu par "svētā" Mārtiņdienas svinībām, visiem ausis sarosās, un liekas interesanti mums tie svētki, jo prasa lielāku radošo pieeju ( paši taisam kostīmus, nevis pērkam veikalos, dziedam Mārtiņdienas tautasdziesmas, ēdam zirņus un purkšķinam un citas lietas), man nācās svinēt svētkus ar ķeltu izcelsmi - Halovīnus. Bet mēs to darījām - Latvian style. Un ja saku šos vārdus - visi te jau zin, ka tas ir kaut kas labs,kas pārspēj vietējo parasto style.

Kā viss notikās, neieslīgšu visās detaļās, bet lielos vilcienos.
Līdzko ārā palika tumšs, sākās skraidīšana pie durvīm. Bērni dažādākajās maskās,smieklīgās un mīlīgās. Gados jaunākajiem ir foršākās maskas :)
Vēlāk devos uz Toronto centru, jo paredzēts bija iet uz kādu no klubiem. Satikos ar diviem dzimtenes pārstāvjiem - Graudzdiņjaunskungu un Aigaru. Bija diezgan patīkami satikt Dženisu (tā izrunā Jānis angliski) un atlaist bizes kopā.
Sākumā paredzēts iesildīties kādā krodziņā, un tas izrādījās ilgākais bāra meklējums mūžā. Apmēram kādas 40 minūtes meklējām, un atradām, tādu vidēja līmeņa iestādi :D. Pa ceļam arī netīšām iegājām Geju bārā.
Vakars bija ieplānots kā īsais - jo man 1.30 pēdējais transports uz mājām. Turpinam sist klaču un sildīties un nolemjam, ka taisam vakaru pa garo ( tā kā LV) līdz pirmajam transportam. Ar to tad vakars tik pa īstam sākās.
Līdzko siltums bija organismā, tad var doties atkal ārpusē. Gājām beidzot uz klubu. Nekas konkrēts padomā nebija. Un tad apsitāmies pamatīgi - visi klubi pārbāzti un rindas neizmērojami garas. Izdomājām iet uz citu centra pusi, kur cerējām ka nebūs rindas. Mūsu ceļojums beidzas pa ceļam esošajā latviešu bārā - Einštein. Tur pavadījām pāris stundas, iepazināmies ar Austrāļu jauniešu pāri, un dīvainu Ukraini.
Tad kad bārs ciet, ap 3iem, un zelta alus iztukšots, nolemjam meklēt After hour klubu. Visiem siltums asīnis līmenī, ka nezinam īsti, kur meklēt tādu klubu :D Tad Ukrainis piedāvā pasūtīt aliņu, viņam esot paziņa, kas var piegādāt. Tas viss izvēršās lielā piedzīvojumā ar plusiem un mīnusiem. Ārā tāds pavēs priekš manis. Aliņš sadabūts, bet ārā tāpat paliek vēsāks.
Sameklējām kādu siltāku vietu - burgeru karalī. Tur arī man šķiet nedaudz atlūzu, jo manī kaut kā nav vairāk tā latviešu izturība, kāda bija agrāk. Un tad ar pirmo transportu septiņos uz mājām.
Halovīni aizvadīti interesantā gaisotnē.

Paldies par Kompāniju, džeki!!!

Turās...


Klausamies šodien šo dziesmiņu