One big happy family

Nezinu, ar ko lai īsti sāk šo ierakstu, jo notikumu un domu, ar ko gribas padalīties šoreiz daudz.
Centīšos pasniegt to visu nesaraustītā tekstā, bet nesolu.
Vispār, kopš esmu ieradies Vankūverā, veikt ierakstus šiet palicis grūtāk...

Kamēr vēl prātā, atbilde Jakušonokam un citiem, kuri nezin, kas ir CouchSerfings. Cilvēki piedāvā savu viessistabas dīvānu par brīvu citiem ceļotājiem utt... Uzmetiet aci paši.

(Bildē no kreisās - Evita,Kristīne,Edgars,Dita,Šons,Es,Francūzis)

Nedaudz par cilvēciņiem, kas man apkārt. Evita un Kristīne ir laipnās meitenes, kuras man šeit dod pajumti. Edgars ar Ditu - letiņi, kuri arī pavisam nesen ieradušies Kanādā. Šons-kanādietis/īrnieks.
Tad nu lūk, šonedēļ pie meitenēm bija ieradušies divi jaunieši no Calgary, kuri patiesībā ir vēl no tālākām zemēm. Viens no Jaunzēlandes un otrs no Francijas. Tad nu lūk, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena tika pavadīta vairāk vai mazāk kopā ar šiem jauniešiem. Bija ļoti labi pavadīts laiks ar šiem jaunišiem.
Sanāca diezgan labi atlaist bizes pāris dienas.
Pabiju klubā. Un likās, ka bija labāks par Toronto redzēto.
Uzkāpām kalnā, kas bija vnk fanstastika. Grūti aprakstīt. Skatieties bildes paši.
Piedzīvoju netrūkst, un dzīvīte/dzīvība te kusā. Pat šodien tāds sagurums. Domājams, ka nebija iespēja vēl labāk aizvadīt pirmo nedēļu šeit :) Paldies par to visiem mājas biedriem.

Uznāca neliela ziņkārība, un noskaidroju, cik tad lielā attālumā atrodos no mājām. Nemaz tik traki nav, ja lido pāri Ziemeļu puslodei. Tātad, šobrīd no dzimtenes atrdo 7781 km attālumā, kas ir tikai par 1000km vairāk kā no Toronto :D

Neiesaku nevienam iet uz filmu Christmas Carol. Diezgan liels sviests... Filma nav paredzēta ne īsti bērniem, ne pieaugušajiem.
Vēl tika noskatīta filma - Couples Retreat. Filma ar potenciālu, kas netika izmantots pilnībā.
Alnīts ar Bredu ir jau Calgary. Un tuvāko dienu laika domā izbraukt no tās, lai dotos pāri kalniem...ar riteņiem.

Pagaidām, vairāk neko nespēju no sevis izspiest ... tad nu cerams, kādu dienu būs uznācis lielais rakstīšanas bums, tad arī mākslinieciski visu aprakstīšu...

Dēls: Atceries, ka Tu man teici, ka jāsaka taisnība??
Tēvs: Jā!
Dēls: Nu es pazaudēju meiteni!
Tēvs: Kā?
Dēls: Viņa uzprasīja, vai man ir Mersis, es atbildēju, ka nav, tad prasīja vai man ir miljons kontā, es teicu, ka nav, tad prasīja vai man ir trīsstāvīga villa, es atkal atbildēju, ka nav.
Tēvs: Labi dēls, pārdosim tavu Bentliju un nopirksim Mersi, atvērsim tev kontu un es tev ieskaitīšu tajā miljonu, bet lai es kaut kādas mauķeles dēļ jauktu savai villai ceturto stāvu nost?? Nekad!

Iepazīstu Vankūveru un apkārtni

Esmu jau pāris dienas padzīvojis Pasaules otrā malā = Vankūverā.
Mēģināšu uzburt jums to bildi, kādu es te redzu. Lai gan te jau man priekšā daudz letiņu, kuri arī apraksta savu pieredzi savos publiskajos manuskriptos.

Vankūvera=Rainkūvera.
Sākumā pats domāju, vai tiešām ir iespējams vienā vietā tik daudz līt. Bet redz, tas šai vietai piederās. Uzliek tādu kā šarmu nelielu. Un tad kad ir saulaina diena, tad tā ir jāizbauda. Sākumā vēl bija grūti atgūties un pierast pie Vankūveras. Viss tika salīdzināts ar Toronto. Lēnām sāku atrast no tā, bet tāpat man paies neliels laiciņš līdz pieredīšu pie šis lielpilsētas.
Bieži vien šeit baltais cilvēks jūtās kā minoritāte, jo visur ir šķībacainie, tiešām VISUR. Bet arī šim lielajam mīnusam, nāk līdzi bonus. Tas ir super lētie viņu ēdieni. Suši tiek ēsti gandrīz katru dienu. Kā gan lai to nedarītu, ja 24 gadaliņi suši maksā 6$. Vienkārši nevar neēst, jo viņiem ir ļoti garšīga zupiņa un paši suši ar pazūd nemanot.
Vienu dienu bijām izskrējuši uz vienu no parkiem, kas ir pie kalniem. Un šeit man ir jāsaka, tas ir to vērts un liekas, ka tu tur atrodies citā pasaulē. Dabas skaistums neaprakstāms. Tur var iet un sēdēt un stundām ilgi. Laiks tur paskrien nemanot :) (labajā pusē ir jaunās bildes, dažas).
No pilsētas pavareas skats uz kalniem ar sniegotām galotnēm, un pagaidām, katru dienu šī vieta patīk ar vien vairāk :)
Es vēl turpinu meklēt darbu, un esmu diezgan optimistiski noskaņots. Tad jau redzēs, ko man
šoreiz liktens piespēlēs ...
Sociālā dzīve te kūsā. Jo meitenes nodarbojas ar CouchSerfingu, un tad cilvēku ir visapkārt, un tas ir interesanti.



Jaukiņi, labiņi... turās

Pirmās sajūtas,mirkļi un emocijas Vankūverā

Nekā daudz nebūs šeit, ko stāstīt, bet ....
Esmu ieradies vietā, kas ir vēl tālāk no dzimtenes krastiem. Kas tad īsti notika un kā to uztvēru pirmajā pusdienā.

Kad lidmašīnas šasija pieskārās zemei, tad apjautu, eu - es esmu otrā pasaules malā, esmu Vankūverā. Un bija grūti aptvert, ka esmu te ieradies :D
Esmu pateicīgs meitenēm, ka devušas man nakts mājas ;)
Kā sacīt jāsaka, šeit tiešām daudz līst un tad atkal skaidrs laiks un tā visu laiku :D
Bet ir ok...
Vārda diena arī tika atzīmēta un viss lieliski pagaidām :)


Autobusā: - Jūsu biļete? -Mana biļete! -Parādiet jūsu biļeti! -Nopērciet pats un skataties! -Kas jūs slims esat? -Kas jūs ārsts esat?

Briinos, ka draugiem.lv nepiedava : iemet draugam ar Gaili; samiljo Gailiti; Cepts Gailis uz profila bildes utt ...

Time to say goodbye = laiks atvadīties

Tā nu ir pienākusi diena, kad es pamatu šo viesmīlīgo Pasaules daļu, un dodos uz nākamo vietu. Esmu šeit aizvadījis pus gadu. Katru reizi jau gribas atskatīties atpakaļ un novērtēt šo dzīves posmu, cik tas bijis noderīgs, lietderīgs, kas sasniegts, kas ne, kas bija plānots, kas no tā izdarīts un kas ne.
Tad, kad te ierados, bija vissdažādākie sapņi un plāni. Zinu, ka vienu lietu, kas man pašam bija jāizdara, to es paveicu. Bet katrā ziņā, te aizvadīte mēneši bijuši gana interesanti, pietiekami piedzīvots, satikti interesanti cilvēki, kas devuši savādāku skatu uz dzīvi. Esmu sapratis, ka ļoti daudzi cilvēki savā dzīvē dzenas tikai pēc naudas, ir augstprātīgi ( daži to nemaz nesaprot ) un tādi ir arī LV, ne tikai te. Katrs savu dzīvi dzīvo pēc saviem ieskatiem, un otrs cilvēks nedrīkst nopelt otru vai smiet par to, ja viņš dzīvo pēc citiem dzīves standartiem. Katram indivīdam ir savs laimes slieksnis. Vienam tas ir platekrāna plasmas TV, liela māja, skaists auto un tukša dvēsele, citam - atvērta sirds, spēja novērtēt katru mirkli, ko dzīve spēj dot. Ikviens cenšas sasniegt savus ideālus, un galvenais ir neļaut citiem izjaukt Tavus. (Nevēršos šeit pret bagātajiem vai nabajiem, bet pret tiem, kuri ir augstprātīgi pret citiem, un smej par citiem. )
Ko šie seši mēneši ir devuši vai atņēmuši no manas dzīves. Katrā ziņā šis laiks ir devis man iespēju redzēt vienu pasaules daļiņu un piedzīvot šīs vietas kultūru. Saredzēt to, ko vēl vēlos sasniegt savā dzīvē, kur vēl pabūt, un ko vēl piedzīvot.
Apzinos, ka neesmu vēl gatavs mesties mierā. Manī vēl ir pārāk daudz dzīvības. Tik gribas ar kādu dalīties tajā visā. Esmu sapratis, ka uz katra soļa ir kāda apburoša vieta, skats, objekts, bet pati skaistākā vieta ir MĀJAS ( manā gadījumā pilsēta - Salacgrīva ). Vienmēr liekas, ka citur zāle zaļāka. Galvenais ir to saprast pēc iespējas laicīgāk. Dzīvē jau vajag censties tvert pēc iespējas vairāk un katrs mirklis ir tā vērts, jo nezinam cik katrs no mums ilgi vēl dzīvos.
Vajag šad tad arī tāpat vien ļauties mirklim. Jo ja vienmēr darīsi visu ar apdomu, tava dzīve var gadīties gaužām garlaicīga. Bet visam jāzin arī mērs.
Šo pusgadu es vērtēju SEV, kā laiku, kad apzinājos lielāko daļu savas dzīves vērtības, centieni atrast sevi ( esmu uz pareizā ceļa), izbaudīt jaunību, cik vēl tā ir dota, atrast nākotnes iespējas. Man pašam liekas, ka tomēr būšu ieguvis vairāk nekā zaudējis.
Priekšā man vēl pus gads, lai vēl izmantotu šīs Kļavas lapas zemes darba iespējas. Turpmākos trīs mēnešus esmu nolēmis pavadīt Vankūverā. Domāju, ka tur pavadītais laiks būs lieliski aizvadīts. Dos iespēju man arī izaugt. Zinu, ka nebūs nekādu nožēlu.
Alnīts ar Bredu. Viņi vairs ir tikai 300 km attālumā no Calgary. Viņi vienkārši ir apbrīnojami. Lai gan tas viņiem prasīja vairāk laika, kā plānots, bet pasakiet man vēl kādu savu paziņu, kas ir paveikuši kaut ko tik iespaidīgu. Lai gan viņi abi daudz atpūšas pa ceļam un izklaidējas, tas tikai pie viņiem piederās. Viņi jau ir veikuši gandrīz 4000 km. Vieni teiks, tas nav nopietni, un tas ir tikai laika izniekojums, citi teiks pretējo. Viņi būs redzējuši KANĀDU un izdzīvojuši to. Kā man viņi šad tad raksta - viņi sastop visneiedomājamākos cilvēkus, viņi guļ teltīs mīnus grādos, viņi vienkārši ir BRĪVDOMĀTĀJI. Man pat skauž nedaudz, ka tomēr nespēju turpināt ceļu ar viņiem.

Pēdējā nedēļas nogalē vēl satikos ar šeit iepazītajiem kanādiešiem, un bija patīkami, ka samērā īsā laikā varēja iegūt samērā labas paziņas. Visi novēlēja - good luck, and hope to see you again. Ir ir cerība te vēl atgriesties.
Tā kā līdz šim nebij paspējis aiziet uz klubu iekš Toronto. Tad piektdien bija nolemts šo tradīciju lauzt. Kopā ar Jāni devāmies uz tādu kā vietējo Essential ( Guverment ). Galvenā atziņa - klubs pamatīgi iesūkāja, lai gan bijām pareizājā kondīcijā, vienalga, klubs pasūdīgs. Pašā sākumā skanēja oki mūzika, pēc tam back to - nezinu uz kuriem gadiem, bet nu vispār mūzika galīgi garām.
Tātad guvu Toronto naktsklubu pieredzi, lai gan viena, vienalga, nekas īpašs. Vakara gaitā satikām brāļus igauņus. Viņi patiesībā nav brāļī, bet igauņi ir brāļi latviešiem :) . Lai gan abi dzimuši Kanādā, viņu akcents - super :D .
Vēl bija šādi tādi mazi notikumi, bet tas lai paliek citai reizei.

Kā nu sacīt jāsaka... Time to say goodbye... Dont cry for me Toronto... Here i come Vancouver :)

Turās mīlīši...

Pāris Ziemeļamerikas reklāmas

Šīs reklāmas ir no vienas bankas kapmaņas, kura šobrīd te risinās -