Svētdien ar puišiem - Edzi, Mārtiņu un Alnīti aizlaidām Vistleras virzienā, pirms Skvamišas ir The Chief, normāls klints masīvs. Diemžēl saulaino nedēļu svētdien bija nomainījis lietucis un migla, bet ne jau mums tas būs traucēklis....
Jāsaka, ka kāpiens ir viduvējas grūtības pakāpes, taču ar dažām īpaši sarežģītām vietiņām. Trases laiks mums bija trīs stundas, uzkāpām līdz divām augstākajām virsotnēm, lietainais laiks, protams, nedaudz apgrūtināja kāpienu, jo bija jābūt īpaši piesardzīgiem, lai nepaslīdētu uz klints vai koku saknēm, celmiem un akmeņiem.
Iespaidīgs ir viss - augšā kāpiens, jo kreisajā pusē no mums pavērās fantastisks ūdenskritums, kreisajā pusē stāva un augsta klints siena un pa vidu mēs - rāpjoties pa daļēji off-road taku, kurā tikai vietām ir stāvas kāpnes, bet pārējā laikā ir jālēkā no akmens uz akmeņa. Te nav vietas sūdzībām par dubļainām kājām, rokām un/vai drēbēm, tas viss pie lietas piederas :)
Pēdējais posms pirms virsotnes bija īpaši jautrs, jo tas ir kāpiens klintī un "taka" gar klints malu, kurā iekaltas ķēdes, gar kurām turoties var drošāk pārvietoties. Vēderus ievelkot jātiek cauri klints "tunelim", jāuzmanās no citu tūristu atstātajām mīnām (ja saprotat par ko es runāju un tas noteikti nebija kāds meža lācis) un tad stāvs rāpiens pa speciāli ierīkotām trepēm un esam pirmajā virsotnē.
Par iespaidīgu nosaukt skatu no augšas ir tas pats, kas pateikt NEKO - tas ir vārdos neaprakstāms skats un sajūta. Mēs maziņie, virsotnē, pa vidu pārējiem, vēl augstākiem kalniem un vēl dziļākām kraujām. Lai cik arī centos fotogrāfēt, to iemūžināt nav iespējams, tas ir katram, kas to vēlas, pašam jāredz dzīvē. Pa gabalu sasaucāmies ar zemāko, pirmo virsotni un kādu kungu uz tās.
Šajā brīdī visi atdzīvojāmies un vēl jo nebūtiskāks likās lietiņš, sak' lai tak līst, jo patīkami atveldzē no stāvā kāpiena.
OKAY ejam uz nākamo, vēl augstāko.
Protams, protams, ārkārtīgi uzmanīgi gar klints maliņu:
Virsotnē ieturējām mazo maltīti un tajā brīdī gan bija žēl, ka nav saulītes, lai pasēdētu klints malā, pasildītos un pabaudītu skatu. Visi laimīgi, izmirkuši un priecīgi par pievarēto :) Kung-fu Mārtiņš un man kārtējā lēciena bilde kolekcijai.
Lejā kāpām pa otru pusi klintij, trase krasi atšķīrās no augšupceļa, temps arī bija ātrāks :) Nieka trīs stundiņas un darīts, pie reizes aizbraucām līdz Skvamišai, kur vietējais Taco Bell (šī nav apmaksāta reklāma) piepildīja mūsu tukšos vēderus un bija pienācis laiks mājupceļam.
Dienas noslēgumam arī nebija ne vainas - pāris pokera partijas, blekdžeks, pāris aliņi un Oskara ceremonija. Tagad tikai jānoskatās Hurt Locker un Shutter Island.
Savukārt pieļauju, ka Alnītis un Mārtiņš zina vienu ļoti labu iemeslu, lai tomēr paliktu Beautiful British Columbia, ne?! - Mamma DABA
p.s. Un lai visiem labāka noskaņa vēlu JUMS šo dziesmu
No comments:
Post a Comment