Kravāt somas ir nedaudz nomācoši, jo vēl esi tālumā, kur ir bijušas tavas mājās pēdējos 16 mēnešus, bet ar domām jau gribas būt mājās. Ar katru dienu, kad nāk tuvāk izlidošana, gribas arī palikt te. Esam iedzīvojušies. Brauksim beidzot mājās, sāksim kaut ko no sākuma, kaut ko turpināsim. Mēs dodamies atpakaļ - bet diez vai, kaut kas būs pa vecam. 16 mēneši ir pietiekoši ilgs laika periods, lai lietas mainītos uz mums nepierasto pusi.
Atgriezīmies redzēsim, kā būs.
Kā gāja Kanādā - ?
Labi. Katra pieredze ir laba pieredze. Ieguvām jaunus draugus, iemācījāmies jaunas lietas, izbaudījām dabu, iepazinām nedaudz Ziemeļamerikas iedzīvotaja ikdienas gaitas...
Tie nav ne citāti, ne kāda cita cilvēka sacītais, bet tas ir - divas rindkopas, kas bija paredzētas publicēts dienu pirms aizbraukšanas no Kanādas. Kādēļ tas nenotika, jo raksts nebija pabeigts.
12. maijā aprit divi gadi, kopš dzīve nedaudz sagriezās un tai devām jaunu elpu. Centīšos turpināt kādu domu, uzsākt jaunu un varbūt pat apgāzt kādu veco savu domu graudu.
Tālāk tad turpinu ar savu domu lidojumu, kas ir šobrīd, veicot pašinterviju :D -
Kur ir labāk?
Nav viennozīmīgas atbildes. Daudziem liekas, ka vislabāk ir tur, kur neesi TU, bet kur gribi būt. Tā tiešām nav. Ir jāmāk saskatīt, tas kas ir acu priekšā. Vajag tās atvērt. Acis nu man ir krietni plašāk atvērtas, kā bija pirms pāris gadiem.
Cešoties atbildēt uz jautājumu, kur man ir labāk - LV vai CAN ? ar šo jautājuma atbildi jau nodarbojos 8 mēnešus. Un katru reizi, kad to cenšos atbildēt, kaut vai tikai sev, NEVARU.
Kā vienmēr saku visiem - ir savi plusi, un ir savi mīnusi.
Kāpēc esmu Latvijā ?
Atgriezos dzimtenē vairāku iemeslu un apstākļu sakritības kopuma dēļ. Bija nepabeigta augstākā izglītība, negribējās palikt vienam bez kompaniona, agrāk vai vēlāk, tāpat gribējās atpakaļ mājās. Un daudz dažādu citu sīko mazo detaļinu ietekmēja ātrāku atgriešanos dzimtenē.
Vai tik izdarīta pareizā izvēlē atgriežoties?
Nezinu kā būtu bijis, ja būtu palicis aizokeānā, bet noteikti esmu apmierināts ar izdarīto izvēli. Nav bijis pats vieglākais laiks dzīvē, bet nesūdzos. Ja pasmaida, un iet, un dara, tad taču ir vareni labi tepat :). Galvenais, nedrīkst čīkstēt, skatīties ziņas, un gaustas, ka ir slikti. Mums tepat LV viss ir tik pozītīvs, tikai jāmāk saskatīt :)
Kas tālāk ?
Ir vairāki iespējamie nākotnes plānu attīstības scenāriji, un kurš no tiem piepildīsies, atkarīgs no manis. Šobrīd ir ļoti liela dzīves dilema - nevaru līdz galam saprast - KUR īstenot savus nākotnes plānus. Te tad nu varētu stāstīt visus savus patreiz iedomātos variantus, bet šoreiz, lai šie varianti paliek pie manis, un kad būšu izlēmis, tad pastāstīšu, kādas bija citas iespējas :).
Man vēl ir daudz iekrājies sakāmā un rakstāmā. Un par to jau nedaudz vēlāk :)
nesūdzos 
