Finish
Viņi ir to paveikuši... Kristaps (Alnītis) un Breds ir to izdarījuši! VIņi ir Vankūverā un mēs atkal esam kopā!!!
Finišs
Šodien ir tā diena, kad Kanādas apceļotāji ieradīsies finišā. Tas ir kaut kas neticams. Viņi ir to gandrīz jau paveikuši, tik pēdējie 150 km, gandrīz tikpat cik pirmajā dienā.
Centīšos viņus sagaidīt pie kādas no Vankūveras zīmēm :)
2010
Atkal jau paskrējusi kārtējā darba nedēļa Jums un citem, ne man. Esmu atradis darbu, bet ne gluži to ko gribētu, nācās ņemt to, jo pagaidām citu variantu īsti nebija. Bet turpināšu meklēt kaut ko labāku. Bt par šo tēmu nedaudz vēlāk.
Pabiju pirmajā apmācībā saistībā ar darbu Olimpiskajās spēlēs. Varu teikt – kanādieši tēmē augstu... kā jau katrās olimpiskajās spēlēs – viņi cer un dara visu, lai šīs būtu visu laiku labākās ziemas olimpiskās spēles. Ja viņiem sanāks viss kā uzlikts uz papīra, tad jau tiešām būs skaisti. Un pašam jau ar prieks ka būšu daļa no šī visa.
Pašā sākumā mums parādīja ( līdzīgu šim) olimpisko spēļu video rullīti... diezgan jauks, elpu aizraujoš un arī iedvesmojošs... Varēja jau arī vēl nedaudz pieslīpēt, bet es jau tik piekasos :D
Bieži vien darba intervijās prasa, kā tu sevi redzi pēc "n" gadiem. Un ja agrāk man kāds būtu teicis, ka būšu tur, kur tagad esmu, un būšu daļa no 2010 Winter Olympics, pretī teiktu - turpini sapņot. Kā sacīt jāsaka - nekad nevar īsti zināt, ko liktens tev piespēlēs.
Mājas biedru ietekmē aizgāju uz Twilight - New Moon. Debīlākā filma, ko savā dzīvē esmu redzējis, tad jau pat labāk skatīties Cieto Riekstu visas daļas katru gadu Z-svētkos. Filma 2,5 h gara, kas tiek nozagtas no tavas dzīves. Tā varēja tikpat labi būt arī stundu divdesmit gara. Tipiski amerikāņu tīņu stilā. Liekas, ka vēl kaut ko stulbāku nevarēja izspiest. Paša debīlisma kangals.
Bet šis ir mans viedoklis, jo es jau vispār nēesmu šīs milestības sāgas fans Var redzēt, ka cilvēkiem iztēle strādā, bet diezgan dīvainā rakursā. Oki, beigšu cepties par šo filmu.
Piektdiena mums bija super saulaina un beidzot varēja pilnībā redzēt visus kalnus visās malās... Eh... lieliski skati visapkārt :)
Tātad visiem zinu, ka interesē darbs, ko esmu sadabūjis. Nu tad mēģināšu remdēt jūsu ziņkārību. Darbs būs Shopinga centrā, kioskā - USB (u should be working). Tātad tirgošu dažendāžādākas USB ierīces. Pēc pirma acu uzmetiena stendam likās, ka te ir visādi interesanti gadžeti :) Būs ko papētīt.
Priekšā nedēļas nogale, un cerams, ka Svētdien atripos abi Kanādas apceļotāji.
Tā lūk man iet.
Pašā sākumā mums parādīja ( līdzīgu šim) olimpisko spēļu video rullīti... diezgan jauks, elpu aizraujoš un arī iedvesmojošs... Varēja jau arī vēl nedaudz pieslīpēt, bet es jau tik piekasos :D
Bieži vien darba intervijās prasa, kā tu sevi redzi pēc "n" gadiem. Un ja agrāk man kāds būtu teicis, ka būšu tur, kur tagad esmu, un būšu daļa no 2010 Winter Olympics, pretī teiktu - turpini sapņot. Kā sacīt jāsaka - nekad nevar īsti zināt, ko liktens tev piespēlēs.
Mājas biedru ietekmē aizgāju uz Twilight - New Moon. Debīlākā filma, ko savā dzīvē esmu redzējis, tad jau pat labāk skatīties Cieto Riekstu visas daļas katru gadu Z-svētkos. Filma 2,5 h gara, kas tiek nozagtas no tavas dzīves. Tā varēja tikpat labi būt arī stundu divdesmit gara. Tipiski amerikāņu tīņu stilā. Liekas, ka vēl kaut ko stulbāku nevarēja izspiest. Paša debīlisma kangals.
Bet šis ir mans viedoklis, jo es jau vispār nēesmu šīs milestības sāgas fans Var redzēt, ka cilvēkiem iztēle strādā, bet diezgan dīvainā rakursā. Oki, beigšu cepties par šo filmu.
Piektdiena mums bija super saulaina un beidzot varēja pilnībā redzēt visus kalnus visās malās... Eh... lieliski skati visapkārt :)
Tātad visiem zinu, ka interesē darbs, ko esmu sadabūjis. Nu tad mēģināšu remdēt jūsu ziņkārību. Darbs būs Shopinga centrā, kioskā - USB (u should be working). Tātad tirgošu dažendāžādākas USB ierīces. Pēc pirma acu uzmetiena stendam likās, ka te ir visādi interesanti gadžeti :) Būs ko papētīt.
Priekšā nedēļas nogale, un cerams, ka Svētdien atripos abi Kanādas apceļotāji.
Tā lūk man iet.
Jūsu dokumentus lūdzu...
Esmu dabūjis darbu Olimpiskajās spēlēs. Man par to maksās, samērā labi :)
Darbs samērā normāls - Security Supervisor. Viss, tas arī viss... Šovakar esam happy :)
Darbs samērā normāls - Security Supervisor. Viss, tas arī viss... Šovakar esam happy :)
Kas te īsti notiek...un arī valsts svētki
Viena nedēļa ja aiz muguras un otra jau vidū. Pagaidām, te laiks skrien ūber ātri. Un vēl jo projām valodiņa nereisas bloga ierakstiem. Nezinu, kāpēc te tā ir...varbūt vēl neziņa par darbiem un citām lietām. Esmu uzstādijs mērķi dabūt līdz pirmdienas plkst 3 dienā darbu. Jo tad būs pagājušas tieši 2as nedēļas kopš spēru kāju Vankūverā.
Pagaidām meklēju tādu darbu, ko gribētos darīt, nevis piespiedu kārtā. Bet ja nesanāks, ko gribas, iešu tur kur ņems.
Valsts svētki mums te nemaz neko īsti neizteica, lai gan sirdī esmu Latvijas patriots ( kurš pametis LV :D ), te tālumā pietrūkst kaut kā, lai svinētu šos svētkus. Esmu pārāk tālu no mājām laikam.
Vēl jo projām aktīvi turpinu darba meklējumus un tad jau redzēs, kas sanāks. Pagaidām ir divas izvēles. Jāapsver katras vietas plusi un mīnusi.
Baigi priecājos, ka Starbucks kafetērijās ir bezmaksas bezvadu internets, un arī drīkst sēdēt neko nepērkot. Neviens ārā nesviedīs :)
Un vēl..pa ļooooti ilgiem laikiem pabiju diezgan modernā sporta klubā - Steve Nash Sports Club. Tagad laikam sākšu sevi uzturēt formā :)
Un diena skaitās laikam izdevusies, jo esmu dabūjis darbu... tik vēl nezinu, kad sākšu un īsti kur :D
Pagaidām meklēju tādu darbu, ko gribētos darīt, nevis piespiedu kārtā. Bet ja nesanāks, ko gribas, iešu tur kur ņems.
Valsts svētki mums te nemaz neko īsti neizteica, lai gan sirdī esmu Latvijas patriots ( kurš pametis LV :D ), te tālumā pietrūkst kaut kā, lai svinētu šos svētkus. Esmu pārāk tālu no mājām laikam.
Vēl jo projām aktīvi turpinu darba meklējumus un tad jau redzēs, kas sanāks. Pagaidām ir divas izvēles. Jāapsver katras vietas plusi un mīnusi.
Baigi priecājos, ka Starbucks kafetērijās ir bezmaksas bezvadu internets, un arī drīkst sēdēt neko nepērkot. Neviens ārā nesviedīs :)
Un vēl..pa ļooooti ilgiem laikiem pabiju diezgan modernā sporta klubā - Steve Nash Sports Club. Tagad laikam sākšu sevi uzturēt formā :)
Un diena skaitās laikam izdevusies, jo esmu dabūjis darbu... tik vēl nezinu, kad sākšu un īsti kur :D
One big happy family
Nezinu, ar ko lai īsti sāk šo ierakstu, jo notikumu un domu, ar ko gribas padalīties šoreiz daudz.Centīšos pasniegt to visu nesaraustītā tekstā, bet nesolu.
Vispār, kopš esmu ieradies Vankūverā, veikt ierakstus šiet palicis grūtāk...
Kamēr vēl prātā, atbilde Jakušonokam un citiem, kuri nezin, kas ir CouchSerfings. Cilvēki piedāvā savu viessistabas dīvānu par brīvu citiem ceļotājiem utt... Uzmetiet aci paši.
(Bildē no kreisās - Evita,Kristīne,Edgars,Dita,Šons,Es,Francūzis)
Tad nu lūk, šonedēļ pie meitenēm bija ieradušies divi jaunieši no Calgary, kuri patiesībā ir vēl no tālākām zemēm. Viens no Jaunzēlandes un otrs no Francijas. Tad nu lūk, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena tika pavadīta vairāk vai mazāk kopā ar šiem jauniešiem. Bija ļoti labi pavadīts laiks ar šiem jaunišiem.
Sanāca diezgan labi atlaist bizes pāris dienas.
Pabiju klubā. Un likās, ka bija labāks par Toronto redzēto.
Uzkāpām kalnā, kas bija vnk fanstastika. Grūti aprakstīt. Skatieties bildes paši.
Piedzīvoju netrūkst, un dzīvīte/dzīvība te kusā. Pat šodien tāds sagurums. Domājams, ka nebija iespēja vēl labāk aizvadīt pirmo nedēļu šeit :) Paldies par to visiem mājas biedriem.
Uznāca neliela ziņkārība, un noskaidroju, cik tad lielā attālumā atrodos no mājām. Nemaz tik traki nav, ja lido pāri Ziemeļu puslodei. Tātad, šobrīd no dzimtenes atrdo 7781 km attālumā, kas ir tikai par 1000km vairāk kā no Toronto :DNeiesaku nevienam iet uz filmu Christmas Carol. Diezgan liels sviests... Filma nav paredzēta ne īsti bērniem, ne pieaugušajiem.
Vēl tika noskatīta filma - Couples Retreat. Filma ar potenciālu, kas netika izmantots pilnībā.
Alnīts ar Bredu ir jau Calgary. Un tuvāko dienu laika domā izbraukt no tās, lai dotos pāri kalniem...ar riteņiem.
Pagaidām, vairāk neko nespēju no sevis izspiest ... tad nu cerams, kādu dienu būs uznācis lielais rakstīšanas bums, tad arī mākslinieciski visu aprakstīšu...
Dēls: Atceries, ka Tu man teici, ka jāsaka taisnība??
Tēvs: Jā!
Dēls: Nu es pazaudēju meiteni!
Tēvs: Kā?
Dēls: Viņa uzprasīja, vai man ir Mersis, es atbildēju, ka nav, tad prasīja vai man ir miljons kontā, es teicu, ka nav, tad prasīja vai man ir trīsstāvīga villa, es atkal atbildēju, ka nav.
Tēvs: Labi dēls, pārdosim tavu Bentliju un nopirksim Mersi, atvērsim tev kontu un es tev ieskaitīšu tajā miljonu, bet lai es kaut kādas mauķeles dēļ jauktu savai villai ceturto stāvu nost?? Nekad!
Iepazīstu Vankūveru un apkārtni
Esmu jau pāris dienas padzīvojis Pasaules otrā malā = Vankūverā.
Mēģināšu uzburt jums to bildi, kādu es te redzu. Lai gan te jau man priekšā daudz letiņu, kuri arī apraksta savu pieredzi savos publiskajos manuskriptos.
Vankūvera=Rainkūvera.
Sākumā pats domāju, vai tiešām ir iespējams vienā vietā tik daudz līt. Bet redz, tas šai vietai piederās. Uzliek tādu kā šarmu nelielu. Un tad kad ir saulaina diena, tad tā ir jāizbauda. Sākumā vēl bija grūti atgūties un pierast pie Vankūveras. Viss tika salīdzināts ar Toronto. Lēnām sāku atrast no tā, bet tāpat man paies neliels laiciņš līdz pieredīšu pie šis lielpilsētas.
Bieži vien šeit baltais cilvēks jūtās kā minoritāte, jo visur ir šķībacainie, tiešām VISUR. Bet arī šim lielajam mīnusam, nāk līdzi bonus. Tas ir super lētie viņu ēdieni. Suši tiek ēsti gandrīz katru dienu. Kā gan lai to nedarītu, ja 24 gadaliņi suši maksā 6$. Vienkārši nevar neēst, jo viņiem ir ļoti garšīga zupiņa un paši suši ar pazūd nemanot.
Vienu dienu bijām izskrējuši uz vienu no parkiem, kas ir pie kalniem. Un šeit man ir jāsaka, tas ir to vērts un liekas, ka tu tur atrodies citā pasaulē. Dabas skaistums neaprakstāms. Tur var iet un sēdēt un stundām ilgi. Laiks tur paskrien nemanot :) (labajā pusē ir jaunās bildes, dažas).
No pilsētas pavareas skats uz kalniem ar sniegotām galotnēm, un pagaidām, katru dienu šī vieta patīk ar vien vairāk :)
Es vēl turpinu meklēt darbu, un esmu diezgan optimistiski noskaņots. Tad jau redzēs, ko man
šoreiz liktens piespēlēs ...
Sociālā dzīve te kūsā. Jo meitenes nodarbojas ar CouchSerfingu, un tad cilvēku ir visapkārt, un tas ir interesanti.
Jaukiņi, labiņi... turās
Mēģināšu uzburt jums to bildi, kādu es te redzu. Lai gan te jau man priekšā daudz letiņu, kuri arī apraksta savu pieredzi savos publiskajos manuskriptos.
Vankūvera=Rainkūvera.
Sākumā pats domāju, vai tiešām ir iespējams vienā vietā tik daudz līt. Bet redz, tas šai vietai piederās. Uzliek tādu kā šarmu nelielu. Un tad kad ir saulaina diena, tad tā ir jāizbauda. Sākumā vēl bija grūti atgūties un pierast pie Vankūveras. Viss tika salīdzināts ar Toronto. Lēnām sāku atrast no tā, bet tāpat man paies neliels laiciņš līdz pieredīšu pie šis lielpilsētas.
Bieži vien šeit baltais cilvēks jūtās kā minoritāte, jo visur ir šķībacainie, tiešām VISUR. Bet arī šim lielajam mīnusam, nāk līdzi bonus. Tas ir super lētie viņu ēdieni. Suši tiek ēsti gandrīz katru dienu. Kā gan lai to nedarītu, ja 24 gadaliņi suši maksā 6$. Vienkārši nevar neēst, jo viņiem ir ļoti garšīga zupiņa un paši suši ar pazūd nemanot.
Vienu dienu bijām izskrējuši uz vienu no parkiem, kas ir pie kalniem. Un šeit man ir jāsaka, tas ir to vērts un liekas, ka tu tur atrodies citā pasaulē. Dabas skaistums neaprakstāms. Tur var iet un sēdēt un stundām ilgi. Laiks tur paskrien nemanot :) (labajā pusē ir jaunās bildes, dažas).
No pilsētas pavareas skats uz kalniem ar sniegotām galotnēm, un pagaidām, katru dienu šī vieta patīk ar vien vairāk :)
Es vēl turpinu meklēt darbu, un esmu diezgan optimistiski noskaņots. Tad jau redzēs, ko man
šoreiz liktens piespēlēs ...
Sociālā dzīve te kūsā. Jo meitenes nodarbojas ar CouchSerfingu, un tad cilvēku ir visapkārt, un tas ir interesanti.
Jaukiņi, labiņi... turās
Pirmās sajūtas,mirkļi un emocijas Vankūverā
Nekā daudz nebūs šeit, ko stāstīt, bet ....
Esmu ieradies vietā, kas ir vēl tālāk no dzimtenes krastiem. Kas tad īsti notika un kā to uztvēru pirmajā pusdienā.
Kad lidmašīnas šasija pieskārās zemei, tad apjautu, eu - es esmu otrā pasaules malā, esmu Vankūverā. Un bija grūti aptvert, ka esmu te ieradies :DEsmu ieradies vietā, kas ir vēl tālāk no dzimtenes krastiem. Kas tad īsti notika un kā to uztvēru pirmajā pusdienā.
Esmu pateicīgs meitenēm, ka devušas man nakts mājas ;)
Kā sacīt jāsaka, šeit tiešām daudz līst un tad atkal skaidrs laiks un tā visu laiku :D
Bet ir ok...
Vārda diena arī tika atzīmēta un viss lieliski pagaidām :)
Autobusā: - Jūsu biļete? -Mana biļete! -Parādiet jūsu biļeti! -Nopērciet pats un skataties! -Kas jūs slims esat? -Kas jūs ārsts esat?
Briinos, ka draugiem.lv nepiedava : iemet draugam ar Gaili; samiljo Gailiti; Cepts Gailis uz profila bildes utt ...
Time to say goodbye = laiks atvadīties
Tā nu ir pienākusi diena, kad es pamatu šo viesmīlīgo Pasaules daļu, un dodos uz nākamo vietu. Esmu šeit aizvadījis pus gadu. Katru reizi jau gribas atskatīties atpakaļ un novērtēt šo dzīves posmu, cik tas bijis noderīgs, lietderīgs, kas sasniegts, kas ne, kas bija plānots, kas no tā izdarīts un kas ne.
Tad, kad te ierados, bija vissdažādākie sapņi un plāni. Zinu, ka vienu lietu, kas man pašam bija jāizdara, to es paveicu. Bet katrā ziņā, te aizvadīte mēneši bijuši gana interesanti, pietiekami piedzīvots, satikti interesanti cilvēki, kas devuši savādāku skatu uz dzīvi. Esmu sapratis, ka ļoti daudzi cilvēki savā dzīvē dzenas tikai pēc naudas, ir augstprātīgi ( daži to nemaz nesaprot ) un tādi ir arī LV, ne tikai te. Katrs savu dzīvi dzīvo pēc saviem ieskatiem, un otrs cilvēks nedrīkst nopelt otru vai smiet par to, ja viņš dzīvo pēc citiem dzīves standartiem. Katram indivīdam ir savs laimes slieksnis. Vienam tas ir platekrāna plasmas TV, liela māja, skaists auto un tukša dvēsele, citam - atvērta sirds, spēja novērtēt katru mirkli, ko dzīve spēj dot. Ikviens cenšas sasniegt savus ideālus, un galvenais ir neļaut citiem izjaukt Tavus. (Nevēršos šeit pret bagātajiem vai nabajiem, bet pret tiem, kuri ir augstprātīgi pret citiem, un smej par citiem. )
Ko šie seši mēneši ir devuši vai atņēmuši no manas dzīves. Katrā ziņā šis laiks ir devis man iespēju redzēt vienu pasaules daļiņu un piedzīvot šīs vietas kultūru. Saredzēt to, ko vēl vēlos sasniegt savā dzīvē, kur vēl pabūt, un ko vēl piedzīvot.
Apzinos, ka neesmu vēl gatavs mesties mierā. Manī vēl ir pārāk daudz dzīvības. Tik gribas ar kādu dalīties tajā visā. Esmu sapratis, ka uz katra soļa ir kāda apburoša vieta, skats, objekts, bet pati skaistākā vieta ir MĀJAS ( manā gadījumā pilsēta - Salacgrīva ). Vienmēr liekas, ka citur zāle zaļāka. Galvenais ir to saprast pēc iespējas laicīgāk. Dzīvē jau vajag censties tvert pēc iespējas vairāk un katrs mirklis ir tā vērts, jo nezinam cik katrs no mums ilgi vēl dzīvos.
Vajag šad tad arī tāpat vien ļauties mirklim. Jo ja vienmēr darīsi visu ar apdomu, tava dzīve var gadīties gaužām garlaicīga. Bet visam jāzin arī mērs.
Šo pusgadu es vērtēju SEV, kā laiku, kad apzinājos lielāko daļu savas dzīves vērtības, centieni atrast sevi ( esmu uz pareizā ceļa), izbaudīt jaunību, cik vēl tā ir dota, atrast nākotnes iespējas. Man pašam liekas, ka tomēr būšu ieguvis vairāk nekā zaudējis.
Priekšā man vēl pus gads, lai vēl izmantotu šīs Kļavas lapas zemes darba iespējas. Turpmākos trīs mēnešus esmu nolēmis pavadīt Vankūverā. Domāju, ka tur pavadītais laiks būs lieliski aizvadīts. Dos iespēju man arī izaugt. Zinu, ka nebūs nekādu nožēlu.
Alnīts ar Bredu. Viņi vairs ir tikai 300 km attālumā no Calgary. Viņi vienkārši ir apbrīnojami. Lai gan tas viņiem prasīja vairāk laika, kā plānots, bet pasakiet man vēl kādu savu paziņu, kas ir paveikuši kaut ko tik iespaidīgu. Lai gan viņi abi daudz atpūšas pa ceļam un izklaidējas, tas tikai pie viņiem piederās. Viņi jau ir veikuši gandrīz 4000 km. Vieni teiks, tas nav nopietni, un tas ir tikai laika izniekojums, citi teiks pretējo. Viņi būs redzējuši KANĀDU un izdzīvojuši to. Kā man viņi šad tad raksta - viņi sastop visneiedomājamākos cilvēkus, viņi guļ teltīs mīnus grādos, viņi vienkārši ir BRĪVDOMĀTĀJI. Man pat skauž nedaudz, ka tomēr nespēju turpināt ceļu ar viņiem.
Pēdējā nedēļas nogalē vēl satikos ar šeit iepazītajiem kanādiešiem, un bija patīkami, ka samērā īsā laikā varēja iegūt samērā labas paziņas. Visi novēlēja - good luck, and hope to see you again. Ir ir cerība te vēl atgriesties.
Tā kā līdz šim nebij paspējis aiziet uz klubu iekš Toronto. Tad piektdien bija nolemts šo tradīciju lauzt. Kopā ar Jāni devāmies uz tādu kā vietējo Essential ( Guverment ). Galvenā atziņa - klubs pamatīgi iesūkāja, lai gan bijām pareizājā kondīcijā, vienalga, klubs pasūdīgs. Pašā sākumā skanēja oki mūzika, pēc tam back to - nezinu uz kuriem gadiem, bet nu vispār mūzika galīgi garām.
Tātad guvu Toronto naktsklubu pieredzi, lai gan viena, vienalga, nekas īpašs. Vakara gaitā satikām brāļus igauņus. Viņi patiesībā nav brāļī, bet igauņi ir brāļi latviešiem :) . Lai gan abi dzimuši Kanādā, viņu akcents - super :D .
Vēl bija šādi tādi mazi notikumi, bet tas lai paliek citai reizei.
Kā nu sacīt jāsaka... Time to say goodbye... Dont cry for me Toronto... Here i come Vancouver :)
Turās mīlīši...
Tad, kad te ierados, bija vissdažādākie sapņi un plāni. Zinu, ka vienu lietu, kas man pašam bija jāizdara, to es paveicu. Bet katrā ziņā, te aizvadīte mēneši bijuši gana interesanti, pietiekami piedzīvots, satikti interesanti cilvēki, kas devuši savādāku skatu uz dzīvi. Esmu sapratis, ka ļoti daudzi cilvēki savā dzīvē dzenas tikai pēc naudas, ir augstprātīgi ( daži to nemaz nesaprot ) un tādi ir arī LV, ne tikai te. Katrs savu dzīvi dzīvo pēc saviem ieskatiem, un otrs cilvēks nedrīkst nopelt otru vai smiet par to, ja viņš dzīvo pēc citiem dzīves standartiem. Katram indivīdam ir savs laimes slieksnis. Vienam tas ir platekrāna plasmas TV, liela māja, skaists auto un tukša dvēsele, citam - atvērta sirds, spēja novērtēt katru mirkli, ko dzīve spēj dot. Ikviens cenšas sasniegt savus ideālus, un galvenais ir neļaut citiem izjaukt Tavus. (Nevēršos šeit pret bagātajiem vai nabajiem, bet pret tiem, kuri ir augstprātīgi pret citiem, un smej par citiem. )
Ko šie seši mēneši ir devuši vai atņēmuši no manas dzīves. Katrā ziņā šis laiks ir devis man iespēju redzēt vienu pasaules daļiņu un piedzīvot šīs vietas kultūru. Saredzēt to, ko vēl vēlos sasniegt savā dzīvē, kur vēl pabūt, un ko vēl piedzīvot.
Apzinos, ka neesmu vēl gatavs mesties mierā. Manī vēl ir pārāk daudz dzīvības. Tik gribas ar kādu dalīties tajā visā. Esmu sapratis, ka uz katra soļa ir kāda apburoša vieta, skats, objekts, bet pati skaistākā vieta ir MĀJAS ( manā gadījumā pilsēta - Salacgrīva ). Vienmēr liekas, ka citur zāle zaļāka. Galvenais ir to saprast pēc iespējas laicīgāk. Dzīvē jau vajag censties tvert pēc iespējas vairāk un katrs mirklis ir tā vērts, jo nezinam cik katrs no mums ilgi vēl dzīvos.
Vajag šad tad arī tāpat vien ļauties mirklim. Jo ja vienmēr darīsi visu ar apdomu, tava dzīve var gadīties gaužām garlaicīga. Bet visam jāzin arī mērs.
Šo pusgadu es vērtēju SEV, kā laiku, kad apzinājos lielāko daļu savas dzīves vērtības, centieni atrast sevi ( esmu uz pareizā ceļa), izbaudīt jaunību, cik vēl tā ir dota, atrast nākotnes iespējas. Man pašam liekas, ka tomēr būšu ieguvis vairāk nekā zaudējis.
Priekšā man vēl pus gads, lai vēl izmantotu šīs Kļavas lapas zemes darba iespējas. Turpmākos trīs mēnešus esmu nolēmis pavadīt Vankūverā. Domāju, ka tur pavadītais laiks būs lieliski aizvadīts. Dos iespēju man arī izaugt. Zinu, ka nebūs nekādu nožēlu.
Alnīts ar Bredu. Viņi vairs ir tikai 300 km attālumā no Calgary. Viņi vienkārši ir apbrīnojami. Lai gan tas viņiem prasīja vairāk laika, kā plānots, bet pasakiet man vēl kādu savu paziņu, kas ir paveikuši kaut ko tik iespaidīgu. Lai gan viņi abi daudz atpūšas pa ceļam un izklaidējas, tas tikai pie viņiem piederās. Viņi jau ir veikuši gandrīz 4000 km. Vieni teiks, tas nav nopietni, un tas ir tikai laika izniekojums, citi teiks pretējo. Viņi būs redzējuši KANĀDU un izdzīvojuši to. Kā man viņi šad tad raksta - viņi sastop visneiedomājamākos cilvēkus, viņi guļ teltīs mīnus grādos, viņi vienkārši ir BRĪVDOMĀTĀJI. Man pat skauž nedaudz, ka tomēr nespēju turpināt ceļu ar viņiem.
Pēdējā nedēļas nogalē vēl satikos ar šeit iepazītajiem kanādiešiem, un bija patīkami, ka samērā īsā laikā varēja iegūt samērā labas paziņas. Visi novēlēja - good luck, and hope to see you again. Ir ir cerība te vēl atgriesties.
Tā kā līdz šim nebij paspējis aiziet uz klubu iekš Toronto. Tad piektdien bija nolemts šo tradīciju lauzt. Kopā ar Jāni devāmies uz tādu kā vietējo Essential ( Guverment ). Galvenā atziņa - klubs pamatīgi iesūkāja, lai gan bijām pareizājā kondīcijā, vienalga, klubs pasūdīgs. Pašā sākumā skanēja oki mūzika, pēc tam back to - nezinu uz kuriem gadiem, bet nu vispār mūzika galīgi garām.
Tātad guvu Toronto naktsklubu pieredzi, lai gan viena, vienalga, nekas īpašs. Vakara gaitā satikām brāļus igauņus. Viņi patiesībā nav brāļī, bet igauņi ir brāļi latviešiem :) . Lai gan abi dzimuši Kanādā, viņu akcents - super :D .
Vēl bija šādi tādi mazi notikumi, bet tas lai paliek citai reizei.
Kā nu sacīt jāsaka... Time to say goodbye... Dont cry for me Toronto... Here i come Vancouver :)
Turās mīlīši...
Sliktas lietas atgadās - otrā daļa = cīņa pret straumi
Biju izdomājies gana laba argumentus, savu līdzekļu atgūšanai bankā.
Izgulējies un gatavs cīņai ar kanādiešu birokrātiju, mīnos uz tuvējo bankas filliāli. Ieejot bankā mani sagaida smaidīga bankas pārstāve, izstāstu savu bēdu, un viņa tagad pēta, ko viņa var darīt. Apskatās un saka, ka viņa šoreiz nespēs palīdzēt, bet lai dodos uz to bankas filliāli, kurā nogūldīju savu naudas čeku, viņi spēšot palīdzēt, un visam vajadzētu būt ok.
Uzkāpju uz sava dabai draudzīga transporta līdzekļa un minos uz attiecīgo iestādi. Pa ceļam atgadījās ķibele - pārsprāga priekššējā riepa, jo iebraucu bedrē, netīšām. Labi, ka nebiju tālu no mājām, vilku velo uz mājām. Nomainīju sabojāto riepu, un devos uz savu mērķi. Pabraucis pāris simtu metru, kur gadījies kur ne - priekššējā riepa atkal pārsprāga. Tā it kā būtu kā zīme - nav lemts nokļūt galamērķī. Vairāk rezervju riepas nav, naudas jaunai arī nav. Bet toties man ir Entonija ritens, kas tika izmants visu laiku pirms tam. Pārbaudītā vērtība mani nepievīla un aizveda mani, kur vēlējos.
Bankā parrādīju savas žēlabās acis un teica, ka viss ok. Naudu varu dabūt.
Atpakaļceļā pār mani vēl naca lietus ar krusu un pamatīgu vēju.
Un tad sliktās lietas beidzās, vismaz šodienai. Cerams, ka saņēmu pietiekošu devu, un pāris mēnešus nebūs ķibeles :)
Un visas negatīvās lietas likās tik mazas, ka sanāca šodien parunāties ar vairākiem draugiem. Paldies ;)
Esmu gatavs doties uz 4500 km tālo Vankūveru...
Turās....un vēl jau vīkends arī priekšā, kas solās būt interesants :)
Šīs dienas muzikālā izklaide -
Uzkāpju uz sava dabai draudzīga transporta līdzekļa un minos uz attiecīgo iestādi. Pa ceļam atgadījās ķibele - pārsprāga priekššējā riepa, jo iebraucu bedrē, netīšām. Labi, ka nebiju tālu no mājām, vilku velo uz mājām. Nomainīju sabojāto riepu, un devos uz savu mērķi. Pabraucis pāris simtu metru, kur gadījies kur ne - priekššējā riepa atkal pārsprāga. Tā it kā būtu kā zīme - nav lemts nokļūt galamērķī. Vairāk rezervju riepas nav, naudas jaunai arī nav. Bet toties man ir Entonija ritens, kas tika izmants visu laiku pirms tam. Pārbaudītā vērtība mani nepievīla un aizveda mani, kur vēlējos.
Bankā parrādīju savas žēlabās acis un teica, ka viss ok. Naudu varu dabūt.
Atpakaļceļā pār mani vēl naca lietus ar krusu un pamatīgu vēju.
Un tad sliktās lietas beidzās, vismaz šodienai. Cerams, ka saņēmu pietiekošu devu, un pāris mēnešus nebūs ķibeles :)
Un visas negatīvās lietas likās tik mazas, ka sanāca šodien parunāties ar vairākiem draugiem. Paldies ;)
Esmu gatavs doties uz 4500 km tālo Vankūveru...
Turās....un vēl jau vīkends arī priekšā, kas solās būt interesants :)
Šīs dienas muzikālā izklaide -
Kāda diena Kanādā
Kāpēc tad šī diena ir tik īpaša...
Viss sākās, kad no rīta pamodos un konstatēju, ka kāds ir bez manas atļaujas lasījis vēstules manā epastā. Paldies. Es jau sen gribēju nomainīt paroli šim epastam, tagad beidzot bija iemesls :)
Turpinājums...
Uztaisīju sev brokastis, bet tad aizmirsu izslēgt plīts riņķi uz kura stāv panna. Kad brokastis paēstas, tad sajūtu jocīgu smaku. Kaut kas nav tā. Pannai ir izveidoies pamats piedegums. To tad arī beržu kādu pusstundu. Labi ka sanāca atberzt :)
Dienas turpinājumā ir paredzēts apgriezt matus. Dodos uz bankas automātu izņemt skaidro. Bet šis saka, ka nav tik daudz cik gribu. Tas nevar būt, zinu ka jābūt. Dodos iekšā bankā. Visu izskaidro, un saka ka tikai nākošo otrdien tikšu klāt savai naudai. Vai arī dodies uz bankas filliāli,kur noguldīji naudu. Naudiņu ta gribās,un tad minos uz atticīgo iestādi.
Pa ceļam mani kādas 4 reizes gandrīz nobrauc. Šodien es ievēroju visus ceļa noteikumus, bet ne autovadītāji.
Arī šajā bankā skaidroja, ka tomēr nevarot tikt klāt savai naudai. Tikai otrdien. Nu baigā škrobe.
Todos mājās un štukoju, visus iespējamos argumentus rītdienas sarunai ar banku. Esmu apņēmības pilns tikt pie saviem līdzekļiem ātrāk.
Vienīgais šīs dienas prieciņš - pa ceļam uz majām izdomāju izbraukt caur parku, un tur pēkšņi pāris metru attālumā briežu māte ēd kokam lapas. Pāris minūtes pastāvēju un pavēroju :).
Šīs dienas mūzikas playlistē ir klasiskā mūzika ---- Klausamies un izglītojamies :)
Ja noklausījāties visu... apsveicami ;)
Turās...
Viss sākās, kad no rīta pamodos un konstatēju, ka kāds ir bez manas atļaujas lasījis vēstules manā epastā. Paldies. Es jau sen gribēju nomainīt paroli šim epastam, tagad beidzot bija iemesls :)
Turpinājums...
Uztaisīju sev brokastis, bet tad aizmirsu izslēgt plīts riņķi uz kura stāv panna. Kad brokastis paēstas, tad sajūtu jocīgu smaku. Kaut kas nav tā. Pannai ir izveidoies pamats piedegums. To tad arī beržu kādu pusstundu. Labi ka sanāca atberzt :)
Dienas turpinājumā ir paredzēts apgriezt matus. Dodos uz bankas automātu izņemt skaidro. Bet šis saka, ka nav tik daudz cik gribu. Tas nevar būt, zinu ka jābūt. Dodos iekšā bankā. Visu izskaidro, un saka ka tikai nākošo otrdien tikšu klāt savai naudai. Vai arī dodies uz bankas filliāli,kur noguldīji naudu. Naudiņu ta gribās,un tad minos uz atticīgo iestādi.
Pa ceļam mani kādas 4 reizes gandrīz nobrauc. Šodien es ievēroju visus ceļa noteikumus, bet ne autovadītāji.
Arī šajā bankā skaidroja, ka tomēr nevarot tikt klāt savai naudai. Tikai otrdien. Nu baigā škrobe.
Todos mājās un štukoju, visus iespējamos argumentus rītdienas sarunai ar banku. Esmu apņēmības pilns tikt pie saviem līdzekļiem ātrāk.
Vienīgais šīs dienas prieciņš - pa ceļam uz majām izdomāju izbraukt caur parku, un tur pēkšņi pāris metru attālumā briežu māte ēd kokam lapas. Pāris minūtes pastāvēju un pavēroju :).
Šīs dienas mūzikas playlistē ir klasiskā mūzika ---- Klausamies un izglītojamies :)
Ja noklausījāties visu... apsveicami ;)
Turās...
Sezonas noslēgums "Zālīšu" vīra amatā
Šodien tika piebeigts darbs kā Weed Man, jo sezona noslēdzās un visi darbi apdarīti. Laiks iet atpūtā uz pāris mēnešiem. Priekšnieks vēl noteica, ja gribot tad pavasarī varot atgriezties, man vieta atradīšoties. Prieks to dzirdēt.
Viena mēneša laikā daba ir ļoti mainījusies, un tagad tā ir gatava garajām ziemas naktīm. Vien tik pa kādai lappai dažos kokos palikusi. Zeme pilna sakritušu lapu neiedomājamākās krāsās un formās. Vēl kā vakkardienu atceros, kad sāku šo darbu un vēl lapas bija zaļas.
Esmu te ļoti iemīlējis rudeni, neskatoties uz dažām lietainām un vējainām dienām.
Mums te ir sācies cūku gripas bums, un visi sautraucas, stāv garās rindās lai iegūtu anti sivēna gripas poti.
Sāku dienu atskaiti līdz braukšanai uz Mežonīgajiem Rietumiem.
Šīs dienas dziesma -
Viena mēneša laikā daba ir ļoti mainījusies, un tagad tā ir gatava garajām ziemas naktīm. Vien tik pa kādai lappai dažos kokos palikusi. Zeme pilna sakritušu lapu neiedomājamākās krāsās un formās. Vēl kā vakkardienu atceros, kad sāku šo darbu un vēl lapas bija zaļas.
Esmu te ļoti iemīlējis rudeni, neskatoties uz dažām lietainām un vējainām dienām.
Mums te ir sācies cūku gripas bums, un visi sautraucas, stāv garās rindās lai iegūtu anti sivēna gripas poti.
Sāku dienu atskaiti līdz braukšanai uz Mežonīgajiem Rietumiem.
Šīs dienas dziesma -
Laika mašīna
Par šo rakstu varam pateikties Mārim. Cerams, ka nedusmojies, bet tavs raksts ir vareni labs.
Laika mašīna ir izgudrota jau vairāk nekā 7000 gadus. Un jebkurš no mums var atgriezties pat vairākus miljonus gadus senā vēsturē. Laika mašīnu sauc alkohols.
Pie pirmā alus kausa, vai pirmajiem simts gramiem kā stiprāka mēs atgriežamies 12000 gadus atpakaļ, strādāt vairs netaisamies, barību sagādājam medot, makšķerējot, vai savācot.
Pie 3-5 kausa alus, mums paliek grūtāk sarunāties, jo esam atgriezušies 70.000 gadus vecā pagātnē, valoda vēl ir jauna, mēle nav pieradusi, drusku šļupst. Taču mēs joprojām esam homo sapiens!
Vēl pēc 5 kausiem mūsu valoda vairs tiek izmantota tikai rituālām vajadzībām, tā tikko ir radusies, mēs daudz labāk dziedam nekā runājam. Mēs esam atgriezušies 160 tūkstošus gadus atpakaļ, taču pēc izskata joprojām izskatamies gandrīz tāpat, ja neskaita sejas izteiksmi un apskādēto apģērbu.
Turpinot dzert alu, ko neviens vairs neuzskaita, mēs atgriežamies jau 300, 400 un 500 tūkstošus senā pagātnē. Policisti vairs mūs neuzskata par homo sapiens un saka, ka mēs atrodoties cilvēka cieņu apkaunojošā stāvoklī. Taču tā nav taisnība, mēs esam hominīdi, heidelbergas cilvēki. Ja mēs to varētu pastāstīt, mēs to izdarītu, taču knapi vairs var padziedāt.
Tajā brīdī iedzerot šņabi mēs jau esam aizceļojuši vairāk nekā miljons gadus atpakaļ. Runāt mēs nemākam, dziedāt arī vairs nē. Izdvešam neartikulētas skaņas un spēlējamies ar uguni.
Vēl iedzerot mēs kļūstam par homo erectus, no homo erectus pārvēršamies par homo habilis un tas ir pēdējais laiks, kad mēs vēl spējam izmantot darbarīkus, glāzes krīt no rokām. Dakšiņu var satvert tikai plaukstā. Grūti paliek sevi aizsargāt no dzīvniekiem - suņi un kaķi ir diezgan bīstami pretinieki.
Vēl pēdējais dzēriens un mēs vairs nestaigājam uz divām kājām, bet pārejam uz pirkstiņstaigāšanu.
Vēl drusciņ un mēs jau esam 10 miljonus gadu atpakaļ un neko daudz vairs neatšķiramies no orangutana. Taču ceļojums ar laika mašīnu stipri nogurdina un jādodas vien ir izgulēties. Šķiet, ka senākā pagātnē nonākt mums nav iespējams.
Laika mašīna ir izgudrota jau vairāk nekā 7000 gadus. Un jebkurš no mums var atgriezties pat vairākus miljonus gadus senā vēsturē. Laika mašīnu sauc alkohols.
Pie pirmā alus kausa, vai pirmajiem simts gramiem kā stiprāka mēs atgriežamies 12000 gadus atpakaļ, strādāt vairs netaisamies, barību sagādājam medot, makšķerējot, vai savācot.
Pie 3-5 kausa alus, mums paliek grūtāk sarunāties, jo esam atgriezušies 70.000 gadus vecā pagātnē, valoda vēl ir jauna, mēle nav pieradusi, drusku šļupst. Taču mēs joprojām esam homo sapiens!
Vēl pēc 5 kausiem mūsu valoda vairs tiek izmantota tikai rituālām vajadzībām, tā tikko ir radusies, mēs daudz labāk dziedam nekā runājam. Mēs esam atgriezušies 160 tūkstošus gadus atpakaļ, taču pēc izskata joprojām izskatamies gandrīz tāpat, ja neskaita sejas izteiksmi un apskādēto apģērbu.
Turpinot dzert alu, ko neviens vairs neuzskaita, mēs atgriežamies jau 300, 400 un 500 tūkstošus senā pagātnē. Policisti vairs mūs neuzskata par homo sapiens un saka, ka mēs atrodoties cilvēka cieņu apkaunojošā stāvoklī. Taču tā nav taisnība, mēs esam hominīdi, heidelbergas cilvēki. Ja mēs to varētu pastāstīt, mēs to izdarītu, taču knapi vairs var padziedāt.
Tajā brīdī iedzerot šņabi mēs jau esam aizceļojuši vairāk nekā miljons gadus atpakaļ. Runāt mēs nemākam, dziedāt arī vairs nē. Izdvešam neartikulētas skaņas un spēlējamies ar uguni.
Vēl iedzerot mēs kļūstam par homo erectus, no homo erectus pārvēršamies par homo habilis un tas ir pēdējais laiks, kad mēs vēl spējam izmantot darbarīkus, glāzes krīt no rokām. Dakšiņu var satvert tikai plaukstā. Grūti paliek sevi aizsargāt no dzīvniekiem - suņi un kaķi ir diezgan bīstami pretinieki.
Vēl pēdējais dzēriens un mēs vairs nestaigājam uz divām kājām, bet pārejam uz pirkstiņstaigāšanu.
Vēl drusciņ un mēs jau esam 10 miljonus gadu atpakaļ un neko daudz vairs neatšķiramies no orangutana. Taču ceļojums ar laika mašīnu stipri nogurdina un jādodas vien ir izgulēties. Šķiet, ka senākā pagātnē nonākt mums nav iespējams.
Halowīni un citi dzīvnieki
Kas tad īsti ir "Helovīni". Kam par godu tie tiek svinēti utt.? Cik no Jums zin atbildi ?
Domāju, labākajā gadījumā uz vienas rokas pirkstiem varētu saskaitīt tos cilvēkus. Bet lielākā daļa latviešu jaunieši metas tos svinēt, pat nezinot nozīmi. Es pat domāju, ka daudz vairāk cilvēki zin, kas ir Mārtiņdiena, un kam par godu tā tiek svinēta, bet tai pašā laikā, šie svētki tiek aizmirsti un nesvinēti. Laikam, jau visiem tik interesē Rietumu kultūra. Bet es varu jums pateikt priekšā - mums (latviešiem) ir krietni interesantāka kultūra. Vienmēr jau liekas, ka kaimiņam zālīte zaļāka.
Kā sacīt jāsaka, Martiņdienai ir krietni sliktāka reklāmas kampaņa, pat Mazsalacas "meteorītam", ir krietni labāka kampaņa.
Tad nu tā kā te nesvin Mārtiņdienu, nu vismaz vēl ne, jo tad, kad stāstu par "svētā" Mārtiņdienas svinībām, visiem ausis sarosās, un liekas interesanti mums tie svētki, jo prasa lielāku radošo pieeju ( paši taisam kostīmus, nevis pērkam veikalos, dziedam Mārtiņdienas tautasdziesmas, ēdam zirņus un purkšķinam un citas lietas), man nācās svinēt svētkus ar ķeltu izcelsmi - Halovīnus. Bet mēs to darījām - Latvian style. Un ja saku šos vārdus - visi te jau zin, ka tas ir kaut kas labs,kas pārspēj vietējo parasto style.
Kā viss notikās, neieslīgšu visās detaļās, bet lielos vilcienos.
Līdzko ārā palika tumšs, sākās skraidīšana pie durvīm. Bērni dažādākajās maskās,smieklīgās un mīlīgās. Gados jaunākajiem ir foršākās maskas :)
Vēlāk devos uz Toronto centru, jo paredzēts bija iet uz kādu no klubiem. Satikos ar diviem dzimtenes pārstāvjiem - Graudzdiņjaunskungu un Aigaru. Bija diezgan patīkami satikt Dženisu (tā izrunā Jānis angliski) un atlaist bizes kopā.
Sākumā paredzēts iesildīties kādā krodziņā, un tas izrādījās ilgākais bāra meklējums mūžā. Apmēram kādas 40 minūtes meklējām, un atradām, tādu vidēja līmeņa iestādi :D. Pa ceļam arī netīšām iegājām Geju bārā.
Vakars bija ieplānots kā īsais - jo man 1.30 pēdējais transports uz mājām. Turpinam sist klaču un sildīties un nolemjam, ka taisam vakaru pa garo ( tā kā LV) līdz pirmajam transportam. Ar to tad vakars tik pa īstam sākās.
Līdzko siltums bija organismā, tad var doties atkal ārpusē. Gājām beidzot uz klubu. Nekas konkrēts padomā nebija. Un tad apsitāmies pamatīgi - visi klubi pārbāzti un rindas neizmērojami garas. Izdomājām iet uz citu centra pusi, kur cerējām ka nebūs rindas. Mūsu ceļojums beidzas pa ceļam esošajā latviešu bārā - Einštein. Tur pavadījām pāris stundas, iepazināmies ar Austrāļu jauniešu pāri, un dīvainu Ukraini.
Tad kad bārs ciet, ap 3iem, un zelta alus iztukšots, nolemjam meklēt After hour klubu. Visiem siltums asīnis līmenī, ka nezinam īsti, kur meklēt tādu klubu :D Tad Ukrainis piedāvā pasūtīt aliņu, viņam esot paziņa, kas var piegādāt. Tas viss izvēršās lielā piedzīvojumā ar plusiem un mīnusiem. Ārā tāds pavēs priekš manis. Aliņš sadabūts, bet ārā tāpat paliek vēsāks.
Sameklējām kādu siltāku vietu - burgeru karalī. Tur arī man šķiet nedaudz atlūzu, jo manī kaut kā nav vairāk tā latviešu izturība, kāda bija agrāk. Un tad ar pirmo transportu septiņos uz mājām.
Halovīni aizvadīti interesantā gaisotnē.
Paldies par Kompāniju, džeki!!!
Turās...
Klausamies šodien šo dziesmiņu
Kā sacīt jāsaka, Martiņdienai ir krietni sliktāka reklāmas kampaņa, pat Mazsalacas "meteorītam", ir krietni labāka kampaņa.
Tad nu tā kā te nesvin Mārtiņdienu, nu vismaz vēl ne, jo tad, kad stāstu par "svētā" Mārtiņdienas svinībām, visiem ausis sarosās, un liekas interesanti mums tie svētki, jo prasa lielāku radošo pieeju ( paši taisam kostīmus, nevis pērkam veikalos, dziedam Mārtiņdienas tautasdziesmas, ēdam zirņus un purkšķinam un citas lietas), man nācās svinēt svētkus ar ķeltu izcelsmi - Halovīnus. Bet mēs to darījām - Latvian style. Un ja saku šos vārdus - visi te jau zin, ka tas ir kaut kas labs,kas pārspēj vietējo parasto style.
Kā viss notikās, neieslīgšu visās detaļās, bet lielos vilcienos.
Līdzko ārā palika tumšs, sākās skraidīšana pie durvīm. Bērni dažādākajās maskās,smieklīgās un mīlīgās. Gados jaunākajiem ir foršākās maskas :)
Vēlāk devos uz Toronto centru, jo paredzēts bija iet uz kādu no klubiem. Satikos ar diviem dzimtenes pārstāvjiem - Graudzdiņjaunskungu un Aigaru. Bija diezgan patīkami satikt Dženisu (tā izrunā Jānis angliski) un atlaist bizes kopā.
Sākumā paredzēts iesildīties kādā krodziņā, un tas izrādījās ilgākais bāra meklējums mūžā. Apmēram kādas 40 minūtes meklējām, un atradām, tādu vidēja līmeņa iestādi :D. Pa ceļam arī netīšām iegājām Geju bārā.
Vakars bija ieplānots kā īsais - jo man 1.30 pēdējais transports uz mājām. Turpinam sist klaču un sildīties un nolemjam, ka taisam vakaru pa garo ( tā kā LV) līdz pirmajam transportam. Ar to tad vakars tik pa īstam sākās.
Līdzko siltums bija organismā, tad var doties atkal ārpusē. Gājām beidzot uz klubu. Nekas konkrēts padomā nebija. Un tad apsitāmies pamatīgi - visi klubi pārbāzti un rindas neizmērojami garas. Izdomājām iet uz citu centra pusi, kur cerējām ka nebūs rindas. Mūsu ceļojums beidzas pa ceļam esošajā latviešu bārā - Einštein. Tur pavadījām pāris stundas, iepazināmies ar Austrāļu jauniešu pāri, un dīvainu Ukraini.
Tad kad bārs ciet, ap 3iem, un zelta alus iztukšots, nolemjam meklēt After hour klubu. Visiem siltums asīnis līmenī, ka nezinam īsti, kur meklēt tādu klubu :D Tad Ukrainis piedāvā pasūtīt aliņu, viņam esot paziņa, kas var piegādāt. Tas viss izvēršās lielā piedzīvojumā ar plusiem un mīnusiem. Ārā tāds pavēs priekš manis. Aliņš sadabūts, bet ārā tāpat paliek vēsāks.
Sameklējām kādu siltāku vietu - burgeru karalī. Tur arī man šķiet nedaudz atlūzu, jo manī kaut kā nav vairāk tā latviešu izturība, kāda bija agrāk. Un tad ar pirmo transportu septiņos uz mājām.
Halovīni aizvadīti interesantā gaisotnē.
Paldies par Kompāniju, džeki!!!
Turās...
Klausamies šodien šo dziesmiņu
Subscribe to:
Posts (Atom)