Tā nu ir pienākusi diena, kad es pamatu šo viesmīlīgo Pasaules daļu, un dodos uz nākamo vietu. Esmu šeit aizvadījis pus gadu. Katru reizi jau gribas atskatīties atpakaļ un novērtēt šo dzīves posmu, cik tas bijis noderīgs, lietderīgs, kas sasniegts, kas ne, kas bija plānots, kas no tā izdarīts un kas ne.
Tad, kad te ierados, bija vissdažādākie sapņi un plāni. Zinu, ka vienu lietu, kas man pašam bija jāizdara, to es paveicu. Bet katrā ziņā, te aizvadīte mēneši bijuši gana interesanti, pietiekami piedzīvots, satikti interesanti cilvēki, kas devuši savādāku skatu uz dzīvi. Esmu sapratis, ka ļoti daudzi cilvēki savā dzīvē dzenas tikai pēc naudas, ir augstprātīgi ( daži to nemaz nesaprot ) un tādi ir arī LV, ne tikai te. Katrs savu dzīvi dzīvo pēc saviem ieskatiem, un otrs cilvēks nedrīkst nopelt otru vai smiet par to, ja viņš dzīvo pēc citiem dzīves standartiem. Katram indivīdam ir savs laimes slieksnis. Vienam tas ir platekrāna plasmas TV, liela māja, skaists auto un tukša dvēsele, citam - atvērta sirds, spēja novērtēt katru mirkli, ko dzīve spēj dot. Ikviens cenšas sasniegt savus ideālus, un galvenais ir neļaut citiem izjaukt Tavus. (Nevēršos šeit pret bagātajiem vai nabajiem, bet pret tiem, kuri ir augstprātīgi pret citiem, un smej par citiem. )
Ko šie seši mēneši ir devuši vai atņēmuši no manas dzīves. Katrā ziņā šis laiks ir devis man iespēju redzēt vienu pasaules daļiņu un piedzīvot šīs vietas kultūru. Saredzēt to, ko vēl vēlos sasniegt savā dzīvē, kur vēl pabūt, un ko vēl piedzīvot.
Apzinos, ka neesmu vēl gatavs mesties mierā. Manī vēl ir pārāk daudz dzīvības. Tik gribas ar kādu dalīties tajā visā. Esmu sapratis, ka uz katra soļa ir kāda apburoša vieta, skats, objekts, bet pati skaistākā vieta ir MĀJAS ( manā gadījumā pilsēta - Salacgrīva ). Vienmēr liekas, ka citur zāle zaļāka. Galvenais ir to saprast pēc iespējas laicīgāk. Dzīvē jau vajag censties tvert pēc iespējas vairāk un katrs mirklis ir tā vērts, jo nezinam cik katrs no mums ilgi vēl dzīvos.
Vajag šad tad arī tāpat vien ļauties mirklim. Jo ja vienmēr darīsi visu ar apdomu, tava dzīve var gadīties gaužām garlaicīga. Bet visam jāzin arī mērs.
Šo pusgadu es vērtēju SEV, kā laiku, kad apzinājos lielāko daļu savas dzīves vērtības, centieni atrast sevi ( esmu uz pareizā ceļa), izbaudīt jaunību, cik vēl tā ir dota, atrast nākotnes iespējas. Man pašam liekas, ka tomēr būšu ieguvis vairāk nekā zaudējis.
Priekšā man vēl pus gads, lai vēl izmantotu šīs Kļavas lapas zemes darba iespējas. Turpmākos trīs mēnešus esmu nolēmis pavadīt Vankūverā. Domāju, ka tur pavadītais laiks būs lieliski aizvadīts. Dos iespēju man arī izaugt. Zinu, ka nebūs nekādu nožēlu.
Alnīts ar Bredu. Viņi vairs ir tikai 300 km attālumā no Calgary. Viņi vienkārši ir apbrīnojami. Lai gan tas viņiem prasīja vairāk laika, kā plānots, bet pasakiet man vēl kādu savu paziņu, kas ir paveikuši kaut ko tik iespaidīgu. Lai gan viņi abi daudz atpūšas pa ceļam un izklaidējas, tas tikai pie viņiem piederās. Viņi jau ir veikuši gandrīz 4000 km. Vieni teiks, tas nav nopietni, un tas ir tikai laika izniekojums, citi teiks pretējo. Viņi būs redzējuši KANĀDU un izdzīvojuši to. Kā man viņi šad tad raksta - viņi sastop visneiedomājamākos cilvēkus, viņi guļ teltīs mīnus grādos, viņi vienkārši ir BRĪVDOMĀTĀJI. Man pat skauž nedaudz, ka tomēr nespēju turpināt ceļu ar viņiem.
Pēdējā nedēļas nogalē vēl satikos ar šeit iepazītajiem kanādiešiem, un bija patīkami, ka samērā īsā laikā varēja iegūt samērā labas paziņas. Visi novēlēja - good luck, and hope to see you again. Ir ir cerība te vēl atgriesties.
Tā kā līdz šim nebij paspējis aiziet uz klubu iekš Toronto. Tad piektdien bija nolemts šo tradīciju lauzt. Kopā ar Jāni devāmies uz tādu kā vietējo Essential ( Guverment ). Galvenā atziņa - klubs pamatīgi iesūkāja, lai gan bijām pareizājā kondīcijā, vienalga, klubs pasūdīgs. Pašā sākumā skanēja oki mūzika, pēc tam back to - nezinu uz kuriem gadiem, bet nu vispār mūzika galīgi garām.
Tātad guvu Toronto naktsklubu pieredzi, lai gan viena, vienalga, nekas īpašs. Vakara gaitā satikām brāļus igauņus. Viņi patiesībā nav brāļī, bet igauņi ir brāļi latviešiem :) . Lai gan abi dzimuši Kanādā, viņu akcents - super :D .
Vēl bija šādi tādi mazi notikumi, bet tas lai paliek citai reizei.
Kā nu sacīt jāsaka... Time to say goodbye... Dont cry for me Toronto... Here i come Vancouver :)
Turās mīlīši...
Tad, kad te ierados, bija vissdažādākie sapņi un plāni. Zinu, ka vienu lietu, kas man pašam bija jāizdara, to es paveicu. Bet katrā ziņā, te aizvadīte mēneši bijuši gana interesanti, pietiekami piedzīvots, satikti interesanti cilvēki, kas devuši savādāku skatu uz dzīvi. Esmu sapratis, ka ļoti daudzi cilvēki savā dzīvē dzenas tikai pēc naudas, ir augstprātīgi ( daži to nemaz nesaprot ) un tādi ir arī LV, ne tikai te. Katrs savu dzīvi dzīvo pēc saviem ieskatiem, un otrs cilvēks nedrīkst nopelt otru vai smiet par to, ja viņš dzīvo pēc citiem dzīves standartiem. Katram indivīdam ir savs laimes slieksnis. Vienam tas ir platekrāna plasmas TV, liela māja, skaists auto un tukša dvēsele, citam - atvērta sirds, spēja novērtēt katru mirkli, ko dzīve spēj dot. Ikviens cenšas sasniegt savus ideālus, un galvenais ir neļaut citiem izjaukt Tavus. (Nevēršos šeit pret bagātajiem vai nabajiem, bet pret tiem, kuri ir augstprātīgi pret citiem, un smej par citiem. )
Ko šie seši mēneši ir devuši vai atņēmuši no manas dzīves. Katrā ziņā šis laiks ir devis man iespēju redzēt vienu pasaules daļiņu un piedzīvot šīs vietas kultūru. Saredzēt to, ko vēl vēlos sasniegt savā dzīvē, kur vēl pabūt, un ko vēl piedzīvot.
Apzinos, ka neesmu vēl gatavs mesties mierā. Manī vēl ir pārāk daudz dzīvības. Tik gribas ar kādu dalīties tajā visā. Esmu sapratis, ka uz katra soļa ir kāda apburoša vieta, skats, objekts, bet pati skaistākā vieta ir MĀJAS ( manā gadījumā pilsēta - Salacgrīva ). Vienmēr liekas, ka citur zāle zaļāka. Galvenais ir to saprast pēc iespējas laicīgāk. Dzīvē jau vajag censties tvert pēc iespējas vairāk un katrs mirklis ir tā vērts, jo nezinam cik katrs no mums ilgi vēl dzīvos.
Vajag šad tad arī tāpat vien ļauties mirklim. Jo ja vienmēr darīsi visu ar apdomu, tava dzīve var gadīties gaužām garlaicīga. Bet visam jāzin arī mērs.
Šo pusgadu es vērtēju SEV, kā laiku, kad apzinājos lielāko daļu savas dzīves vērtības, centieni atrast sevi ( esmu uz pareizā ceļa), izbaudīt jaunību, cik vēl tā ir dota, atrast nākotnes iespējas. Man pašam liekas, ka tomēr būšu ieguvis vairāk nekā zaudējis.
Priekšā man vēl pus gads, lai vēl izmantotu šīs Kļavas lapas zemes darba iespējas. Turpmākos trīs mēnešus esmu nolēmis pavadīt Vankūverā. Domāju, ka tur pavadītais laiks būs lieliski aizvadīts. Dos iespēju man arī izaugt. Zinu, ka nebūs nekādu nožēlu.
Alnīts ar Bredu. Viņi vairs ir tikai 300 km attālumā no Calgary. Viņi vienkārši ir apbrīnojami. Lai gan tas viņiem prasīja vairāk laika, kā plānots, bet pasakiet man vēl kādu savu paziņu, kas ir paveikuši kaut ko tik iespaidīgu. Lai gan viņi abi daudz atpūšas pa ceļam un izklaidējas, tas tikai pie viņiem piederās. Viņi jau ir veikuši gandrīz 4000 km. Vieni teiks, tas nav nopietni, un tas ir tikai laika izniekojums, citi teiks pretējo. Viņi būs redzējuši KANĀDU un izdzīvojuši to. Kā man viņi šad tad raksta - viņi sastop visneiedomājamākos cilvēkus, viņi guļ teltīs mīnus grādos, viņi vienkārši ir BRĪVDOMĀTĀJI. Man pat skauž nedaudz, ka tomēr nespēju turpināt ceļu ar viņiem.
Pēdējā nedēļas nogalē vēl satikos ar šeit iepazītajiem kanādiešiem, un bija patīkami, ka samērā īsā laikā varēja iegūt samērā labas paziņas. Visi novēlēja - good luck, and hope to see you again. Ir ir cerība te vēl atgriesties.
Tā kā līdz šim nebij paspējis aiziet uz klubu iekš Toronto. Tad piektdien bija nolemts šo tradīciju lauzt. Kopā ar Jāni devāmies uz tādu kā vietējo Essential ( Guverment ). Galvenā atziņa - klubs pamatīgi iesūkāja, lai gan bijām pareizājā kondīcijā, vienalga, klubs pasūdīgs. Pašā sākumā skanēja oki mūzika, pēc tam back to - nezinu uz kuriem gadiem, bet nu vispār mūzika galīgi garām.
Tātad guvu Toronto naktsklubu pieredzi, lai gan viena, vienalga, nekas īpašs. Vakara gaitā satikām brāļus igauņus. Viņi patiesībā nav brāļī, bet igauņi ir brāļi latviešiem :) . Lai gan abi dzimuši Kanādā, viņu akcents - super :D .
Vēl bija šādi tādi mazi notikumi, bet tas lai paliek citai reizei.
Kā nu sacīt jāsaka... Time to say goodbye... Dont cry for me Toronto... Here i come Vancouver :)
Turās mīlīši...
Tāpat vien, piesiešanās pēc - kāpēc tev liekas, ka somugru igauņi ir brāļi baltu latviešiem? :) Protams, tuvāk jau ir nekā kanādieši :)
ReplyDeleteLūk, Džerij, Tev atbilde -
ReplyDeleteTālu no mājām, kaimiņi igauņi - ir kā brāļi, tāpat kā lietuvieši. Tad brālēni ir poļi un ukraiņi.
Visi pārējie ( tai skaitā somi, zviedri, krievi u.c.) ir svešinieki.
Lai gan dažreiz krievi ir tuvāki. Bet nu jā...
Vispār liekas, ka jau tas, ka igauņi ir kā brāļi, nāk no folkloras :D
Bet man tā labākā atmiņa tik esmu dzirdējis, ka visas trīs Baltijas valstis ir māsas, tad noteikti ir arī brāļi ;)
viens no labākajiem ierakstiem blogspotā. tiešām kā no labas grāmatas.
ReplyDelete