Kas tad īsti ir "Helovīni". Kam par godu tie tiek svinēti utt.? Cik no Jums zin atbildi ?
Domāju, labākajā gadījumā uz vienas rokas pirkstiem varētu saskaitīt tos cilvēkus. Bet lielākā daļa latviešu jaunieši metas tos svinēt, pat nezinot nozīmi. Es pat domāju, ka daudz vairāk cilvēki zin, kas ir Mārtiņdiena, un kam par godu tā tiek svinēta, bet tai pašā laikā, šie svētki tiek aizmirsti un nesvinēti. Laikam, jau visiem tik interesē Rietumu kultūra. Bet es varu jums pateikt priekšā - mums (latviešiem) ir krietni interesantāka kultūra. Vienmēr jau liekas, ka kaimiņam zālīte zaļāka.
Kā sacīt jāsaka, Martiņdienai ir krietni sliktāka reklāmas kampaņa, pat Mazsalacas "meteorītam", ir krietni labāka kampaņa.
Tad nu tā kā te nesvin Mārtiņdienu, nu vismaz vēl ne, jo tad, kad stāstu par "svētā" Mārtiņdienas svinībām, visiem ausis sarosās, un liekas interesanti mums tie svētki, jo prasa lielāku radošo pieeju ( paši taisam kostīmus, nevis pērkam veikalos, dziedam Mārtiņdienas tautasdziesmas, ēdam zirņus un purkšķinam un citas lietas), man nācās svinēt svētkus ar ķeltu izcelsmi - Halovīnus. Bet mēs to darījām - Latvian style. Un ja saku šos vārdus - visi te jau zin, ka tas ir kaut kas labs,kas pārspēj vietējo parasto style.
Kā viss notikās, neieslīgšu visās detaļās, bet lielos vilcienos.
Līdzko ārā palika tumšs, sākās skraidīšana pie durvīm. Bērni dažādākajās maskās,smieklīgās un mīlīgās. Gados jaunākajiem ir foršākās maskas :)
Vēlāk devos uz Toronto centru, jo paredzēts bija iet uz kādu no klubiem. Satikos ar diviem dzimtenes pārstāvjiem - Graudzdiņjaunskungu un Aigaru. Bija diezgan patīkami satikt Dženisu (tā izrunā Jānis angliski) un atlaist bizes kopā.
Sākumā paredzēts iesildīties kādā krodziņā, un tas izrādījās ilgākais bāra meklējums mūžā. Apmēram kādas 40 minūtes meklējām, un atradām, tādu vidēja līmeņa iestādi :D. Pa ceļam arī netīšām iegājām Geju bārā.
Vakars bija ieplānots kā īsais - jo man 1.30 pēdējais transports uz mājām. Turpinam sist klaču un sildīties un nolemjam, ka taisam vakaru pa garo ( tā kā LV) līdz pirmajam transportam. Ar to tad vakars tik pa īstam sākās.
Līdzko siltums bija organismā, tad var doties atkal ārpusē. Gājām beidzot uz klubu. Nekas konkrēts padomā nebija. Un tad apsitāmies pamatīgi - visi klubi pārbāzti un rindas neizmērojami garas. Izdomājām iet uz citu centra pusi, kur cerējām ka nebūs rindas. Mūsu ceļojums beidzas pa ceļam esošajā latviešu bārā - Einštein. Tur pavadījām pāris stundas, iepazināmies ar Austrāļu jauniešu pāri, un dīvainu Ukraini.
Tad kad bārs ciet, ap 3iem, un zelta alus iztukšots, nolemjam meklēt After hour klubu. Visiem siltums asīnis līmenī, ka nezinam īsti, kur meklēt tādu klubu :D Tad Ukrainis piedāvā pasūtīt aliņu, viņam esot paziņa, kas var piegādāt. Tas viss izvēršās lielā piedzīvojumā ar plusiem un mīnusiem. Ārā tāds pavēs priekš manis. Aliņš sadabūts, bet ārā tāpat paliek vēsāks.
Sameklējām kādu siltāku vietu - burgeru karalī. Tur arī man šķiet nedaudz atlūzu, jo manī kaut kā nav vairāk tā latviešu izturība, kāda bija agrāk. Un tad ar pirmo transportu septiņos uz mājām.
Halovīni aizvadīti interesantā gaisotnē.
Paldies par Kompāniju, džeki!!!
Turās...
Klausamies šodien šo dziesmiņu
Kā sacīt jāsaka, Martiņdienai ir krietni sliktāka reklāmas kampaņa, pat Mazsalacas "meteorītam", ir krietni labāka kampaņa.
Tad nu tā kā te nesvin Mārtiņdienu, nu vismaz vēl ne, jo tad, kad stāstu par "svētā" Mārtiņdienas svinībām, visiem ausis sarosās, un liekas interesanti mums tie svētki, jo prasa lielāku radošo pieeju ( paši taisam kostīmus, nevis pērkam veikalos, dziedam Mārtiņdienas tautasdziesmas, ēdam zirņus un purkšķinam un citas lietas), man nācās svinēt svētkus ar ķeltu izcelsmi - Halovīnus. Bet mēs to darījām - Latvian style. Un ja saku šos vārdus - visi te jau zin, ka tas ir kaut kas labs,kas pārspēj vietējo parasto style.
Kā viss notikās, neieslīgšu visās detaļās, bet lielos vilcienos.
Līdzko ārā palika tumšs, sākās skraidīšana pie durvīm. Bērni dažādākajās maskās,smieklīgās un mīlīgās. Gados jaunākajiem ir foršākās maskas :)
Vēlāk devos uz Toronto centru, jo paredzēts bija iet uz kādu no klubiem. Satikos ar diviem dzimtenes pārstāvjiem - Graudzdiņjaunskungu un Aigaru. Bija diezgan patīkami satikt Dženisu (tā izrunā Jānis angliski) un atlaist bizes kopā.
Sākumā paredzēts iesildīties kādā krodziņā, un tas izrādījās ilgākais bāra meklējums mūžā. Apmēram kādas 40 minūtes meklējām, un atradām, tādu vidēja līmeņa iestādi :D. Pa ceļam arī netīšām iegājām Geju bārā.
Vakars bija ieplānots kā īsais - jo man 1.30 pēdējais transports uz mājām. Turpinam sist klaču un sildīties un nolemjam, ka taisam vakaru pa garo ( tā kā LV) līdz pirmajam transportam. Ar to tad vakars tik pa īstam sākās.
Līdzko siltums bija organismā, tad var doties atkal ārpusē. Gājām beidzot uz klubu. Nekas konkrēts padomā nebija. Un tad apsitāmies pamatīgi - visi klubi pārbāzti un rindas neizmērojami garas. Izdomājām iet uz citu centra pusi, kur cerējām ka nebūs rindas. Mūsu ceļojums beidzas pa ceļam esošajā latviešu bārā - Einštein. Tur pavadījām pāris stundas, iepazināmies ar Austrāļu jauniešu pāri, un dīvainu Ukraini.
Tad kad bārs ciet, ap 3iem, un zelta alus iztukšots, nolemjam meklēt After hour klubu. Visiem siltums asīnis līmenī, ka nezinam īsti, kur meklēt tādu klubu :D Tad Ukrainis piedāvā pasūtīt aliņu, viņam esot paziņa, kas var piegādāt. Tas viss izvēršās lielā piedzīvojumā ar plusiem un mīnusiem. Ārā tāds pavēs priekš manis. Aliņš sadabūts, bet ārā tāpat paliek vēsāks.
Sameklējām kādu siltāku vietu - burgeru karalī. Tur arī man šķiet nedaudz atlūzu, jo manī kaut kā nav vairāk tā latviešu izturība, kāda bija agrāk. Un tad ar pirmo transportu septiņos uz mājām.
Halovīni aizvadīti interesantā gaisotnē.
Paldies par Kompāniju, džeki!!!
Turās...
Klausamies šodien šo dziesmiņu
No comments:
Post a Comment