Visi lasam anglisko versiju, jo nav tik daudz lieka laika rakstiit latviski...piedodiet!
justgowild.blogspot.com
Pirmie kilometri
Un sheit tagad varu apgalvot, esam paarspeejushi pashi sevi, veikushi 160 km pirmajaa dienaa konstateejaam, ka tas ir krietni padaudz, bet mums bijaobligaati jaanokljuust punktaa B.
Sasniedzaam to.
Bija probleemas pa celjam ar Bredu, nu beidzamie 30 km vinjam bija diezgan gruuti.
Mums letinjiem viss kaartiibaa... briinumainaa kaartaa kaajas nesaap un esam gatavi peec vienas dienas atpuutas turpinaat :)
P.s. esam stratfordaa, pie Karenas un Entonija draugiem.Vinji pashi te arii ir, satikaam veel Maartinju ar Nensiju no USAs. Juutamies te kaa lieliski.
Sasniedzaam to.
Bija probleemas pa celjam ar Bredu, nu beidzamie 30 km vinjam bija diezgan gruuti.
Mums letinjiem viss kaartiibaa... briinumainaa kaartaa kaajas nesaap un esam gatavi peec vienas dienas atpuutas turpinaat :)
P.s. esam stratfordaa, pie Karenas un Entonija draugiem.Vinji pashi te arii ir, satikaam veel Maartinju ar Nensiju no USAs. Juutamies te kaa lieliski.
Sapnis
Baigs sapnis bija - Latvija tiek pasludinaata par prezidentaalu valsti, un par valsts prezidentu A.Lembergs iecelj A. Shleseru.
Kur vispaar kaut kas taads var ienaakt praataa :D
Kur vispaar kaut kas taads var ienaakt praataa :D
Lielie J A U N U M I ! ! !
Esam noleemushi Jums pazinjot lielos jaunumus vienu dienu aatraak, sakaraa ar to, ka viss notiek diezgan strauji ;)
Nedēļas vidus - tieši 3 mēneši
Nedēļa dienas paskrējušas ātri. Piektdiena jau klāt. Varētu teik, ka kārtīgi pastrādāts. Dabūjām pāris papildu darba stundas šonedēļ, bet nākošnedēļ mums atņēma pāris stundas. Tātad viss izlīdzinājies.
Esmu saņēmis jau kārtējo pārmetumu no vecākiem, ka mēs ar Alnīti esam tikai uzdzīvotāji, nedomājam kā būt patstāvīgiem utt. Varam tikai atbildēt, viss ir izdomāts un pārdomāts. Pavisam drīz ceram būt uz savām kājām.
Esam te pavadījuši jau 3 mēnešus. Nekādu lielo padomu nav. Neesmu tas labākais padomu devējs.
Es jau pie Kanādas biju pieradis, kad te biju otro reizi, un man šī zeme jaunus lielus izbrīnus nerada. Es pielāgojos viņu paražām, dzīvesstilam, utt. Nestaigāju te ar ieplestu muti visu laiku un nebrīnos. Protams, te viņiem ir cita kārtība, nekā LV. Bet, ja reiz tu esi te atbraucis, pielāgojies. Zinu to, ka labrāt, paliktu te ilgāk par vienu gadu, bet tomēr pietrūkst man dzimtenes. Ja būs iespēja, tad te uzkavēšos, un palikšu šajā okeāna krastā ilgāk.
Man bieži vien sākt jukt valodas kopā. Nezinu kapēc tā, agrāk nebija, bet pēdējā laikā gan. Cerams, ka tas ir tā īslaicīgi.
Katram cilvēkam dzīvē ir sapnis, izdarīt kaut ko tādu, ko atcerēties visu savu dzīvi. Vienam tas būs mazs notikums, otram liels, viens to redzēs kā kaut ļoti iespaidīgu, otrs kā maznozīmīgu lietu. Vienam sapnis ir uzkāpt Everestā, pārpeldēt Daugavu, izlekt ar izpletni, utt. Mans vectētiņš krievu laikos devās uz "ziemeļiem" slēpot. To viņš darīja daudzus gadus, un vienmēr atceros, kā viņš visiem stāstīja savus piedzīvojumus. Tie bija ar patiesām emocijām, smieklīgi, atcerēšanās vērti notikumu viņa dzīvē.
Tā nu mums arī ir sapnis. Labāk dzīvē ir nožēlot to, ko esi izdarījis, nevis to, ko varēji izdarīt. Un esam nolēmuši īstenot daļu no dzīves sapņa. Pat, ja šī būs vienīgā reize mūžā, tad nu mums visamz būs atmiņas visai dzīvei.
Esmu saņēmis jau kārtējo pārmetumu no vecākiem, ka mēs ar Alnīti esam tikai uzdzīvotāji, nedomājam kā būt patstāvīgiem utt. Varam tikai atbildēt, viss ir izdomāts un pārdomāts. Pavisam drīz ceram būt uz savām kājām.
Esam te pavadījuši jau 3 mēnešus. Nekādu lielo padomu nav. Neesmu tas labākais padomu devējs.
Es jau pie Kanādas biju pieradis, kad te biju otro reizi, un man šī zeme jaunus lielus izbrīnus nerada. Es pielāgojos viņu paražām, dzīvesstilam, utt. Nestaigāju te ar ieplestu muti visu laiku un nebrīnos. Protams, te viņiem ir cita kārtība, nekā LV. Bet, ja reiz tu esi te atbraucis, pielāgojies. Zinu to, ka labrāt, paliktu te ilgāk par vienu gadu, bet tomēr pietrūkst man dzimtenes. Ja būs iespēja, tad te uzkavēšos, un palikšu šajā okeāna krastā ilgāk.
Man bieži vien sākt jukt valodas kopā. Nezinu kapēc tā, agrāk nebija, bet pēdējā laikā gan. Cerams, ka tas ir tā īslaicīgi.
Katram cilvēkam dzīvē ir sapnis, izdarīt kaut ko tādu, ko atcerēties visu savu dzīvi. Vienam tas būs mazs notikums, otram liels, viens to redzēs kā kaut ļoti iespaidīgu, otrs kā maznozīmīgu lietu. Vienam sapnis ir uzkāpt Everestā, pārpeldēt Daugavu, izlekt ar izpletni, utt. Mans vectētiņš krievu laikos devās uz "ziemeļiem" slēpot. To viņš darīja daudzus gadus, un vienmēr atceros, kā viņš visiem stāstīja savus piedzīvojumus. Tie bija ar patiesām emocijām, smieklīgi, atcerēšanās vērti notikumu viņa dzīvē.
Tā nu mums arī ir sapnis. Labāk dzīvē ir nožēlot to, ko esi izdarījis, nevis to, ko varēji izdarīt. Un esam nolēmuši īstenot daļu no dzīves sapņa. Pat, ja šī būs vienīgā reize mūžā, tad nu mums visamz būs atmiņas visai dzīvei.
Ciemos radiņš no Čikāgas
Nezinu, kā, lai uzrakstu to, ko Alnītis izdarīja ceturdienas naktī. Alnītis noslēdza darījumu ( Tas ir kānādiešu dialektā un viņu slengā ). Gan jau jums ir nojausma. K.Bērziņa skalā, manuprāt, šī vienozīmīgi bija lejpuslīde. Kristap, padod ziņu, parunāsim :D.Piektdienas rīts man bija darbs. Dabūju papildus darba stundas, kas man, protams, ir labas ziņas. No rīta bija, ik rīta mītings, kas bieži vien nenotiek, bet pēdējā laikā ar vien biežāk ir šie 10 minūšu mītingi. Parasti dzirdu tikai pirmās 4 minūtes, tad pazūd uzmanība, jo šos mītingus vada boringās menedžeres ( Sāra - veikala galvenā menedžere, un Kurmīts - paperwork menedžere) (labā menedžere ir Lorēna, ar viņu ir jautri strādāt vienā maiņā).
Tad nu šajos mītingos, mums parasti pastāsta, kā mūsu veikalam sokas, kādi ir rādītāji un ko vajadzētu uzlabot. Pastāstīja, ka mani beidzot izvilks ārā no noliktavas un apmācīs kā kasieri. Tagad skatos uz to kā uz kaut ko jaunu. Lai gan jau Latvijā pirms pāris gadiem esmu veikalā par pārdevēju strādājis, bet toties Kanādā, tas būs kaut kas jauns. Looking forward to it.
Todien nebija tik traka darba diena. Bet vienu varu gan atzīmēt - neciešu to pārmērīgo ārienes izlikšanos. Un arī indiešu, irāniešu, un citu ļautiņu nekārtību, jebšu nespēju kārtīgi strādāt vai arī strādāt pārmērīgi lēnos tempos. Uzskatu, ka mēs eiropieši, kas strādā šajā veikalā, esam krietni čaklāki un labāki.
Un mani šajā dienā īpaši nokaitināja viena kolēģe - es viņas vietā sakārtoju viņas departamentu - spoguļus, gleznas un lielos foto rāmjus, pēc izmēriem un citiem parametriem, vēlāk viņa atnes jaunos rāmjus, un visu sačakarē, lielos rāmjus pieliek priekšā mazajiem utt. Viss, ar viņu tagad pēc iespējas mazāk runāšu. Kur var būt tik neaptēsti cilvēki.
Vēl par darbu - Tātad reku vari apskatīties, kur mēs īsti strādājam - Home Sense.
Laicīgi atgriezos mājās un jau priekšā bija mūsu otrās pakāpes brālens Henrijs ( no Čikāgas). Mums šī nedēļas nogale brīva, lai varētu pavadīt kopā ar Henriju, kas atbraucis ciemos.
Vakarā dodamies uz kino. Šoreiz nolēmuši savu redzesloku paplašināt ar Holivudas grāvēju - G.I. J
OE Rise of cobra.
Nu tad par filmu - Uh... no pirmajām minūtēm, šaušana, sprāgšana, spriedze, seksīgas sievietes, nākotnes ieroči un lidmāšīns un citi aparati. Tāda nedaudz zinātniskā fantastika, bet ar spriedzi visas filmas garumā. Te ir 2 stundu grautiņš. Bet nu džekiem jau tādi patīk. Filmas sižets gan ļoti banāls - ļaunie grib pārņemt pasauli. Bet ja neskatās uz sižetu. Tad filma ir ļoti laba izklaide. Fillma noteikti jāredz uz lielajiem ekrāniem. Uz mājas teļļuka ( ja vien tev tas pa diametrā nav 2 metri ) labāk šo filmu neskatīties. Filmai dodam 7,4 acis.
Sestdien devāmies izklaidēties uz Canadas Wonderland. Te tika aizvadītas 7 vai 8 stundas, īsti pat vairs neatceros. Bet tās pagāja ātri. Es te jau biju pabijis ar bračku iekš 2001. gada. Un spēju vēl jo projām atcerēties 2 karuseļus, kas vēl te bija šobaltdien. Izbaudījām pēc iespējas vairāk braucienus un karuseļus, bet paspējām labi, ja vien izbaudīt kādu trešo daļu,b lai gan bijām uz visiem galvenajiem karuseļiem. Tāpat bija par maz un gribas vēl.
Cilvēki, kas šo iestādi apmeklē pārsvarā ir indiešie jebšu tumšādainie aziāti, un
baltādainie aziāti. Un treša vairākuma grupa - afroamerikāņi. Ir jau arī parastie baltie, bet krietni mazāk kā visi pārējie.
Svētdien devāmies uz Toronto centru uz beisbola spēli. Pa ceļam uznāca mega negais... Diena pārtapa naktī. Lija tā ka redz tikai knapi un jābrauc ir uz intuīciju. Zibeņoja tā, ka liekas, ka pats nelabais tur uzdarbojas.
Spēle bija lieliska, musējie uzvarēja, un pieķēru sevi pie domas, ka es sāku just līdzi jau Toronto Blue Jayiem...
Pēc spēles apmeklējām CN Tower. Man jau btur bija treša reize, bet bija patīkama arī šī reize. UN vairs pat ne mirkli nebaidījos iet pāri stiklai grīdai.
Svētdienas vakarā atkal uzāca Da MEGA negaiss. 2 stundas nonstopā zibeņoja rībeņoja pērkons ar zibetiņu. Tādus laika apstākļus vēl nebiju piedzīvojis savā mūžā.
Pirmdiena vēl jo projām brīva, kā arī šodien mūs pamet Henrijs, un vakarā dodas atpakaļ uz Čikāgu.
No zila gaisa nokrita haltūra pie Šaštinas un Beiruža. Viņai vajadzēja izpalīdzēt ar dažiem darbiem, un mēs jau protams nevārējām atteikt. Papildus dolāri ieripoja kabatā.
Tad nu šajos mītingos, mums parasti pastāsta, kā mūsu veikalam sokas, kādi ir rādītāji un ko vajadzētu uzlabot. Pastāstīja, ka mani beidzot izvilks ārā no noliktavas un apmācīs kā kasieri. Tagad skatos uz to kā uz kaut ko jaunu. Lai gan jau Latvijā pirms pāris gadiem esmu veikalā par pārdevēju strādājis, bet toties Kanādā, tas būs kaut kas jauns. Looking forward to it.
Todien nebija tik traka darba diena. Bet vienu varu gan atzīmēt - neciešu to pārmērīgo ārienes izlikšanos. Un arī indiešu, irāniešu, un citu ļautiņu nekārtību, jebšu nespēju kārtīgi strādāt vai arī strādāt pārmērīgi lēnos tempos. Uzskatu, ka mēs eiropieši, kas strādā šajā veikalā, esam krietni čaklāki un labāki.
Un mani šajā dienā īpaši nokaitināja viena kolēģe - es viņas vietā sakārtoju viņas departamentu - spoguļus, gleznas un lielos foto rāmjus, pēc izmēriem un citiem parametriem, vēlāk viņa atnes jaunos rāmjus, un visu sačakarē, lielos rāmjus pieliek priekšā mazajiem utt. Viss, ar viņu tagad pēc iespējas mazāk runāšu. Kur var būt tik neaptēsti cilvēki.
Vēl par darbu - Tātad reku vari apskatīties, kur mēs īsti strādājam - Home Sense.
Laicīgi atgriezos mājās un jau priekšā bija mūsu otrās pakāpes brālens Henrijs ( no Čikāgas). Mums šī nedēļas nogale brīva, lai varētu pavadīt kopā ar Henriju, kas atbraucis ciemos.
Vakarā dodamies uz kino. Šoreiz nolēmuši savu redzesloku paplašināt ar Holivudas grāvēju - G.I. J
OE Rise of cobra.Nu tad par filmu - Uh... no pirmajām minūtēm, šaušana, sprāgšana, spriedze, seksīgas sievietes, nākotnes ieroči un lidmāšīns un citi aparati. Tāda nedaudz zinātniskā fantastika, bet ar spriedzi visas filmas garumā. Te ir 2 stundu grautiņš. Bet nu džekiem jau tādi patīk. Filmas sižets gan ļoti banāls - ļaunie grib pārņemt pasauli. Bet ja neskatās uz sižetu. Tad filma ir ļoti laba izklaide. Fillma noteikti jāredz uz lielajiem ekrāniem. Uz mājas teļļuka ( ja vien tev tas pa diametrā nav 2 metri ) labāk šo filmu neskatīties. Filmai dodam 7,4 acis.
Sestdien devāmies izklaidēties uz Canadas Wonderland. Te tika aizvadītas 7 vai 8 stundas, īsti pat vairs neatceros. Bet tās pagāja ātri. Es te jau biju pabijis ar bračku iekš 2001. gada. Un spēju vēl jo projām atcerēties 2 karuseļus, kas vēl te bija šobaltdien. Izbaudījām pēc iespējas vairāk braucienus un karuseļus, bet paspējām labi, ja vien izbaudīt kādu trešo daļu,b lai gan bijām uz visiem galvenajiem karuseļiem. Tāpat bija par maz un gribas vēl.
Cilvēki, kas šo iestādi apmeklē pārsvarā ir indiešie jebšu tumšādainie aziāti, un
baltādainie aziāti. Un treša vairākuma grupa - afroamerikāņi. Ir jau arī parastie baltie, bet krietni mazāk kā visi pārējie.Svētdien devāmies uz Toronto centru uz beisbola spēli. Pa ceļam uznāca mega negais... Diena pārtapa naktī. Lija tā ka redz tikai knapi un jābrauc ir uz intuīciju. Zibeņoja tā, ka liekas, ka pats nelabais tur uzdarbojas.
Spēle bija lieliska, musējie uzvarēja, un pieķēru sevi pie domas, ka es sāku just līdzi jau Toronto Blue Jayiem...
Pēc spēles apmeklējām CN Tower. Man jau btur bija treša reize, bet bija patīkama arī šī reize. UN vairs pat ne mirkli nebaidījos iet pāri stiklai grīdai.
Svētdienas vakarā atkal uzāca Da MEGA negaiss. 2 stundas nonstopā zibeņoja rībeņoja pērkons ar zibetiņu. Tādus laika apstākļus vēl nebiju piedzīvojis savā mūžā.
Pirmdiena vēl jo projām brīva, kā arī šodien mūs pamet Henrijs, un vakarā dodas atpakaļ uz Čikāgu.
No zila gaisa nokrita haltūra pie Šaštinas un Beiruža. Viņai vajadzēja izpalīdzēt ar dažiem darbiem, un mēs jau protams nevārējām atteikt. Papildus dolāri ieripoja kabatā.
Ceturdiena - kaut kāds augusts
Datumi vispār skrien kā pulksteņa sekundes. Laiks paiet nemanot, it sevišķi pēdējās nedēļas. Gandrīz katru dienu ir ko sadarīt. Varbūt tas ir ārzemnieku faktors - bet nelielu vietējo paziņu pulku esam nodibinājuši. Ja nav ko darīt, tad tik uzpeidžerējam Bredam, un kaut kas notiek, vai arī padodam ziņu kādam citam. Gandrīz katru vīkendu ir ko darīt. Un pat bieži arī darba dienu vakaros var ko izdomāt.
Tātad par ceturdienu. Nekas īpašs. Man bija ļoti agrais rīts šodien, bet Alnītis pa mājām. Nezinu, ko šis sadarīja, bet es jau šodien laicīgi biju arī mājās. Un viņš neko ļoti prātīgu vēl nebija sadarījis. Tad es atpūtos, jo bija agri jāceļās utt. Jūs jau ziniet kā tas ir. Alnītis tikmēr ar Bredu devās mutes ermoņikas nopirkt, nezinu, kas viņiem bija uznācis pa dinkšķi. Tad devāmies pir Toma( darba kolēģis) un viņa dēla Meta ( kas ir jau mūsu paziņu lokā, bet vien no Breda labajiem čomiem). Tur pasēdējām un uzsitām klaču, un pēc tam basīti paspēlējām. Bija jautri.
Diena beidzās, ka tumsā jau ierados mājās.
Tātad, jautājums Jums - ko Jūs gribiet vairāk dzirdēt no manis, tas ir, par ko lai es vairāk rakstu? !?
Un vēl... es jau būtu priecīgs atdzīvināt komentāru sadaļu, kas ir labajā pusē ... :)
Turās, jo es pats jau turos :)
Tātad par ceturdienu. Nekas īpašs. Man bija ļoti agrais rīts šodien, bet Alnītis pa mājām. Nezinu, ko šis sadarīja, bet es jau šodien laicīgi biju arī mājās. Un viņš neko ļoti prātīgu vēl nebija sadarījis. Tad es atpūtos, jo bija agri jāceļās utt. Jūs jau ziniet kā tas ir. Alnītis tikmēr ar Bredu devās mutes ermoņikas nopirkt, nezinu, kas viņiem bija uznācis pa dinkšķi. Tad devāmies pir Toma( darba kolēģis) un viņa dēla Meta ( kas ir jau mūsu paziņu lokā, bet vien no Breda labajiem čomiem). Tur pasēdējām un uzsitām klaču, un pēc tam basīti paspēlējām. Bija jautri.
Diena beidzās, ka tumsā jau ierados mājās.
Tātad, jautājums Jums - ko Jūs gribiet vairāk dzirdēt no manis, tas ir, par ko lai es vairāk rakstu? !?
Un vēl... es jau būtu priecīgs atdzīvināt komentāru sadaļu, kas ir labajā pusē ... :)
Turās, jo es pats jau turos :)
Augusta pirmās dienas
Sestdiena tiek pavadīta mierīgi atpūšoties pie baseina, jo ārā saulains laiks, baseinā ūdens silts, esam iegādājušies badminta + volejbola tīklu. Un tad tagad beidzot varam kārtīgi izklaidēties. Karēna ar Entoniju jau no rīta aizbrauc uz 3 dienām pie draugiem.
Bija paredzēta pasēdēšana pie mums. Bet kā izrādās, tad šitajā sestdienā gandrīz visiem bija brīvas mājas no vecākiem. Tas laikam sakarā ar to, ka ļoti daudziem pirmdiena brīva, sakarā ar kaut kādiem svētkiem. Šodien iekš Toronto arī sākās Karību festīvāls. Lielākais fests Toronto, uz kuru mēs neaizbraucām, jo bijām noslogoti ar izklaidēm vietējā ciematā. Bet nu atriežamies pie sestdienas - kad diena lēnām sāka iet uz otru pusi, sazinājāmies ar Bredu, un nolēmām iečilot un atpūsties šovakar pie viņa, jo arī viņam uzticēta māja. Atnāca vēl daži draugi, kurus jau mēs zinam. Bija jautrs vakars kopumā. Alnīts ar šortiem papeplēja, es ar baltām apenēm iegāju burburļvannā. Nekas īpaš priekš mums, bet viņiem, tas tāds neliels šoks, ka es tā mierīgi bez kautrēšanās varu normāli atpūsties un izklaidēties. Te jau esam aizsākuši kustību - Latvian style. Sestdiena beidzās svētdienā.
Svētdienā vēl jo projām vieni paši. Visu dienu pa mājām. Šodien sarunāta izklaide pie mums. Sākam jau laicīgi pēcpusdienā ap sešiem. Kamēr vēl gaišs, spēlējam baseinā volejbolu, badmintonu un citas izklaides baseinā. Tad jau kad āda atmiekščēta, pēc vairāk kā 2 stundu plunčāšanās, lēnām virzamies uz iekštelpām. Uzliekam ipodu, iesildamies, un aiziet danči.
Esmu izpildījis vēl vienu darbiņu no saraksta - lejas daļas tautasdejas ir parādītas kanādietēm, un viņām patika. Madara, Esmu vienu no lietām izdarījis, vari lepoties :D.
Dejas turpinjās pāri pusnaktij. Tad pēc iekarsuši devāmies baseinā, lai gan man sākumā ļoti negribējās to darīt. Izlēmu šo padarīšanu uzjautrināt. Gāju pliks peldēt. Tas jau būtu nieks, ja džeki tikai, bet bija mums vēl viena meitene palikusi, kura jau bija baseinā. Es piebiedrojos kails :D. Vispār nekautrējos. Uzvedos normāli. Manam piemēram sekoja Alnītis un Breds. Un tad mēs bijām 3 džēki kaili un viena meitene apakšveļā. Un tad minūtes desmit, centāmies mulsināt šo meiteni. Pāris reizes arī izdevās.
Beidzām plunčāties un lēnām devāmies pie miera. Vakars atkal izdevies.
Pirmdiena. Vēl jo projām vieni un brīvi no darbiem. Tā kā jau kārtējo dienu ārā laiciņš foršs, nolemjam doties izbraucienā ar riteņiem uz blakus pilsētiņu - Oakville. Patīkami velo celiņi gar ezeru gandrīz vijās visā garumā. Skaisti skati, patīkams izbrauciens, laba atpūta. Papusdienojam te. Un lēnām minamies atpakaļ uz savu ciemu. Alnītis pa ceļam gribēja nonest vienu ceļazīmi. Viņam tas nesanāca, jo ceļazīme nonesa viņu. Nedaidz nobrāca savu kreiso sānu . Ir dzīvotājs, un līdz kāzām sadzīs.
Aizbraucām lidz darba vietai. Papļāpājām ar kolēģiem, kas todien strādāja, atpūtāmies tur. Tad devāmies atkal pie Breda iečilot. Uzspēlējām biljrdu pie viņa, paskatījāmies filmas, un naktī devāmies mājās, jo otrdien no agra rīta abiem jābūt darbā.
Garais vīkends noslēdzies. Sākot ar ceturdienas izklaidēm, beidzot ar izbraucienu uz blakus pilsētiņu. Nesūdzamies par šīm aizvadītajām dienām.
Otrdienā abi agri ceļamies, jo jau 7.30 jābūt darbā un darba kartībā. Mums samērā raiti ritēja darbs abiem, un diena samērā ātri noslēdzās. Atbraukuši mājās nedaudz atpūtāmies. Un tad ar mums sakontaktē Breds, un aicina atpūsties vakarā. Saka, ka mums aliņus uzsaukšot Lorena ( viena no mūsu menedžerēm, kurai ir 26 gadi un patīk atpūsties). Mēs piekrītam.
Pirms došanās ārā satiekam Karēnu ar Entoniju. Jo pirmdienas naktī viņi abi jau gulēja, un tad nesatikāmies. Pastāstam savas aizvadītās gaitas un turpmākos soļus. Viņi mums pastāsta, ka nedēļas nogalē ciemos brauks Henrijs ( no Čikāgas ). Tas mūs priecē, jo šo nedēļas nogali arī esam brīvi.
Dodamies ārpus mājas, uz vietējo ne ta bāru ne ta kafeijnīcu, bet uz Turle Jacks. Abu iepriekšējo apvienojums. Šodien te esot Corona aliņš pa īpašu cenu, un plus mums to uzsauc. Mēs nesūdzamies un te pavadam pāris stundas. Sitam klaču un pavadam labi laiku.
Trešdien kārtīgi izguļamies. Jo darbs ir tikai pēcpusdienā. Mierīgi pa māju pavadam rīta pusi.
Aizbraucam uz darbu, un tur varētu teikt, ka nekas gandrīz nebija jādara. Ļoti mierīga diena. Lielāko darba laika daļu runājāmies ar Lorenu.
Un vakaru beidzot mierīgi pavadījām mājās.
Sveiciens visiem un mūsu vecākiem -
Bija paredzēta pasēdēšana pie mums. Bet kā izrādās, tad šitajā sestdienā gandrīz visiem bija brīvas mājas no vecākiem. Tas laikam sakarā ar to, ka ļoti daudziem pirmdiena brīva, sakarā ar kaut kādiem svētkiem. Šodien iekš Toronto arī sākās Karību festīvāls. Lielākais fests Toronto, uz kuru mēs neaizbraucām, jo bijām noslogoti ar izklaidēm vietējā ciematā. Bet nu atriežamies pie sestdienas - kad diena lēnām sāka iet uz otru pusi, sazinājāmies ar Bredu, un nolēmām iečilot un atpūsties šovakar pie viņa, jo arī viņam uzticēta māja. Atnāca vēl daži draugi, kurus jau mēs zinam. Bija jautrs vakars kopumā. Alnīts ar šortiem papeplēja, es ar baltām apenēm iegāju burburļvannā. Nekas īpaš priekš mums, bet viņiem, tas tāds neliels šoks, ka es tā mierīgi bez kautrēšanās varu normāli atpūsties un izklaidēties. Te jau esam aizsākuši kustību - Latvian style. Sestdiena beidzās svētdienā.
Svētdienā vēl jo projām vieni paši. Visu dienu pa mājām. Šodien sarunāta izklaide pie mums. Sākam jau laicīgi pēcpusdienā ap sešiem. Kamēr vēl gaišs, spēlējam baseinā volejbolu, badmintonu un citas izklaides baseinā. Tad jau kad āda atmiekščēta, pēc vairāk kā 2 stundu plunčāšanās, lēnām virzamies uz iekštelpām. Uzliekam ipodu, iesildamies, un aiziet danči.
Esmu izpildījis vēl vienu darbiņu no saraksta - lejas daļas tautasdejas ir parādītas kanādietēm, un viņām patika. Madara, Esmu vienu no lietām izdarījis, vari lepoties :D.
Dejas turpinjās pāri pusnaktij. Tad pēc iekarsuši devāmies baseinā, lai gan man sākumā ļoti negribējās to darīt. Izlēmu šo padarīšanu uzjautrināt. Gāju pliks peldēt. Tas jau būtu nieks, ja džeki tikai, bet bija mums vēl viena meitene palikusi, kura jau bija baseinā. Es piebiedrojos kails :D. Vispār nekautrējos. Uzvedos normāli. Manam piemēram sekoja Alnītis un Breds. Un tad mēs bijām 3 džēki kaili un viena meitene apakšveļā. Un tad minūtes desmit, centāmies mulsināt šo meiteni. Pāris reizes arī izdevās.
Beidzām plunčāties un lēnām devāmies pie miera. Vakars atkal izdevies.
Pirmdiena. Vēl jo projām vieni un brīvi no darbiem. Tā kā jau kārtējo dienu ārā laiciņš foršs, nolemjam doties izbraucienā ar riteņiem uz blakus pilsētiņu - Oakville. Patīkami velo celiņi gar ezeru gandrīz vijās visā garumā. Skaisti skati, patīkams izbrauciens, laba atpūta. Papusdienojam te. Un lēnām minamies atpakaļ uz savu ciemu. Alnītis pa ceļam gribēja nonest vienu ceļazīmi. Viņam tas nesanāca, jo ceļazīme nonesa viņu. Nedaidz nobrāca savu kreiso sānu . Ir dzīvotājs, un līdz kāzām sadzīs.
Aizbraucām lidz darba vietai. Papļāpājām ar kolēģiem, kas todien strādāja, atpūtāmies tur. Tad devāmies atkal pie Breda iečilot. Uzspēlējām biljrdu pie viņa, paskatījāmies filmas, un naktī devāmies mājās, jo otrdien no agra rīta abiem jābūt darbā.
Garais vīkends noslēdzies. Sākot ar ceturdienas izklaidēm, beidzot ar izbraucienu uz blakus pilsētiņu. Nesūdzamies par šīm aizvadītajām dienām.
Otrdienā abi agri ceļamies, jo jau 7.30 jābūt darbā un darba kartībā. Mums samērā raiti ritēja darbs abiem, un diena samērā ātri noslēdzās. Atbraukuši mājās nedaudz atpūtāmies. Un tad ar mums sakontaktē Breds, un aicina atpūsties vakarā. Saka, ka mums aliņus uzsaukšot Lorena ( viena no mūsu menedžerēm, kurai ir 26 gadi un patīk atpūsties). Mēs piekrītam.
Pirms došanās ārā satiekam Karēnu ar Entoniju. Jo pirmdienas naktī viņi abi jau gulēja, un tad nesatikāmies. Pastāstam savas aizvadītās gaitas un turpmākos soļus. Viņi mums pastāsta, ka nedēļas nogalē ciemos brauks Henrijs ( no Čikāgas ). Tas mūs priecē, jo šo nedēļas nogali arī esam brīvi.
Dodamies ārpus mājas, uz vietējo ne ta bāru ne ta kafeijnīcu, bet uz Turle Jacks. Abu iepriekšējo apvienojums. Šodien te esot Corona aliņš pa īpašu cenu, un plus mums to uzsauc. Mēs nesūdzamies un te pavadam pāris stundas. Sitam klaču un pavadam labi laiku.
Trešdien kārtīgi izguļamies. Jo darbs ir tikai pēcpusdienā. Mierīgi pa māju pavadam rīta pusi.
Aizbraucam uz darbu, un tur varētu teikt, ka nekas gandrīz nebija jādara. Ļoti mierīga diena. Lielāko darba laika daļu runājāmies ar Lorenu.
Un vakaru beidzot mierīgi pavadījām mājās.
Sveiciens visiem un mūsu vecākiem -
Turās burās....
Subscribe to:
Posts (Atom)