Nezinu, kā, lai uzrakstu to, ko Alnītis izdarīja ceturdienas naktī. Alnītis noslēdza darījumu ( Tas ir kānādiešu dialektā un viņu slengā ). Gan jau jums ir nojausma. K.Bērziņa skalā, manuprāt, šī vienozīmīgi bija lejpuslīde. Kristap, padod ziņu, parunāsim :D.Piektdienas rīts man bija darbs. Dabūju papildus darba stundas, kas man, protams, ir labas ziņas. No rīta bija, ik rīta mītings, kas bieži vien nenotiek, bet pēdējā laikā ar vien biežāk ir šie 10 minūšu mītingi. Parasti dzirdu tikai pirmās 4 minūtes, tad pazūd uzmanība, jo šos mītingus vada boringās menedžeres ( Sāra - veikala galvenā menedžere, un Kurmīts - paperwork menedžere) (labā menedžere ir Lorēna, ar viņu ir jautri strādāt vienā maiņā).
Tad nu šajos mītingos, mums parasti pastāsta, kā mūsu veikalam sokas, kādi ir rādītāji un ko vajadzētu uzlabot. Pastāstīja, ka mani beidzot izvilks ārā no noliktavas un apmācīs kā kasieri. Tagad skatos uz to kā uz kaut ko jaunu. Lai gan jau Latvijā pirms pāris gadiem esmu veikalā par pārdevēju strādājis, bet toties Kanādā, tas būs kaut kas jauns. Looking forward to it.
Todien nebija tik traka darba diena. Bet vienu varu gan atzīmēt - neciešu to pārmērīgo ārienes izlikšanos. Un arī indiešu, irāniešu, un citu ļautiņu nekārtību, jebšu nespēju kārtīgi strādāt vai arī strādāt pārmērīgi lēnos tempos. Uzskatu, ka mēs eiropieši, kas strādā šajā veikalā, esam krietni čaklāki un labāki.
Un mani šajā dienā īpaši nokaitināja viena kolēģe - es viņas vietā sakārtoju viņas departamentu - spoguļus, gleznas un lielos foto rāmjus, pēc izmēriem un citiem parametriem, vēlāk viņa atnes jaunos rāmjus, un visu sačakarē, lielos rāmjus pieliek priekšā mazajiem utt. Viss, ar viņu tagad pēc iespējas mazāk runāšu. Kur var būt tik neaptēsti cilvēki.
Vēl par darbu - Tātad reku vari apskatīties, kur mēs īsti strādājam - Home Sense.
Laicīgi atgriezos mājās un jau priekšā bija mūsu otrās pakāpes brālens Henrijs ( no Čikāgas). Mums šī nedēļas nogale brīva, lai varētu pavadīt kopā ar Henriju, kas atbraucis ciemos.
Vakarā dodamies uz kino. Šoreiz nolēmuši savu redzesloku paplašināt ar Holivudas grāvēju - G.I. J
OE Rise of cobra.
Nu tad par filmu - Uh... no pirmajām minūtēm, šaušana, sprāgšana, spriedze, seksīgas sievietes, nākotnes ieroči un lidmāšīns un citi aparati. Tāda nedaudz zinātniskā fantastika, bet ar spriedzi visas filmas garumā. Te ir 2 stundu grautiņš. Bet nu džekiem jau tādi patīk. Filmas sižets gan ļoti banāls - ļaunie grib pārņemt pasauli. Bet ja neskatās uz sižetu. Tad filma ir ļoti laba izklaide. Fillma noteikti jāredz uz lielajiem ekrāniem. Uz mājas teļļuka ( ja vien tev tas pa diametrā nav 2 metri ) labāk šo filmu neskatīties. Filmai dodam 7,4 acis.
Sestdien devāmies izklaidēties uz Canadas Wonderland. Te tika aizvadītas 7 vai 8 stundas, īsti pat vairs neatceros. Bet tās pagāja ātri. Es te jau biju pabijis ar bračku iekš 2001. gada. Un spēju vēl jo projām atcerēties 2 karuseļus, kas vēl te bija šobaltdien. Izbaudījām pēc iespējas vairāk braucienus un karuseļus, bet paspējām labi, ja vien izbaudīt kādu trešo daļu,b lai gan bijām uz visiem galvenajiem karuseļiem. Tāpat bija par maz un gribas vēl.
Cilvēki, kas šo iestādi apmeklē pārsvarā ir indiešie jebšu tumšādainie aziāti, un
baltādainie aziāti. Un treša vairākuma grupa - afroamerikāņi. Ir jau arī parastie baltie, bet krietni mazāk kā visi pārējie.
Svētdien devāmies uz Toronto centru uz beisbola spēli. Pa ceļam uznāca mega negais... Diena pārtapa naktī. Lija tā ka redz tikai knapi un jābrauc ir uz intuīciju. Zibeņoja tā, ka liekas, ka pats nelabais tur uzdarbojas.
Spēle bija lieliska, musējie uzvarēja, un pieķēru sevi pie domas, ka es sāku just līdzi jau Toronto Blue Jayiem...
Pēc spēles apmeklējām CN Tower. Man jau btur bija treša reize, bet bija patīkama arī šī reize. UN vairs pat ne mirkli nebaidījos iet pāri stiklai grīdai.
Svētdienas vakarā atkal uzāca Da MEGA negaiss. 2 stundas nonstopā zibeņoja rībeņoja pērkons ar zibetiņu. Tādus laika apstākļus vēl nebiju piedzīvojis savā mūžā.
Pirmdiena vēl jo projām brīva, kā arī šodien mūs pamet Henrijs, un vakarā dodas atpakaļ uz Čikāgu.
No zila gaisa nokrita haltūra pie Šaštinas un Beiruža. Viņai vajadzēja izpalīdzēt ar dažiem darbiem, un mēs jau protams nevārējām atteikt. Papildus dolāri ieripoja kabatā.
Tad nu šajos mītingos, mums parasti pastāsta, kā mūsu veikalam sokas, kādi ir rādītāji un ko vajadzētu uzlabot. Pastāstīja, ka mani beidzot izvilks ārā no noliktavas un apmācīs kā kasieri. Tagad skatos uz to kā uz kaut ko jaunu. Lai gan jau Latvijā pirms pāris gadiem esmu veikalā par pārdevēju strādājis, bet toties Kanādā, tas būs kaut kas jauns. Looking forward to it.
Todien nebija tik traka darba diena. Bet vienu varu gan atzīmēt - neciešu to pārmērīgo ārienes izlikšanos. Un arī indiešu, irāniešu, un citu ļautiņu nekārtību, jebšu nespēju kārtīgi strādāt vai arī strādāt pārmērīgi lēnos tempos. Uzskatu, ka mēs eiropieši, kas strādā šajā veikalā, esam krietni čaklāki un labāki.
Un mani šajā dienā īpaši nokaitināja viena kolēģe - es viņas vietā sakārtoju viņas departamentu - spoguļus, gleznas un lielos foto rāmjus, pēc izmēriem un citiem parametriem, vēlāk viņa atnes jaunos rāmjus, un visu sačakarē, lielos rāmjus pieliek priekšā mazajiem utt. Viss, ar viņu tagad pēc iespējas mazāk runāšu. Kur var būt tik neaptēsti cilvēki.
Vēl par darbu - Tātad reku vari apskatīties, kur mēs īsti strādājam - Home Sense.
Laicīgi atgriezos mājās un jau priekšā bija mūsu otrās pakāpes brālens Henrijs ( no Čikāgas). Mums šī nedēļas nogale brīva, lai varētu pavadīt kopā ar Henriju, kas atbraucis ciemos.
Vakarā dodamies uz kino. Šoreiz nolēmuši savu redzesloku paplašināt ar Holivudas grāvēju - G.I. J
OE Rise of cobra.Nu tad par filmu - Uh... no pirmajām minūtēm, šaušana, sprāgšana, spriedze, seksīgas sievietes, nākotnes ieroči un lidmāšīns un citi aparati. Tāda nedaudz zinātniskā fantastika, bet ar spriedzi visas filmas garumā. Te ir 2 stundu grautiņš. Bet nu džekiem jau tādi patīk. Filmas sižets gan ļoti banāls - ļaunie grib pārņemt pasauli. Bet ja neskatās uz sižetu. Tad filma ir ļoti laba izklaide. Fillma noteikti jāredz uz lielajiem ekrāniem. Uz mājas teļļuka ( ja vien tev tas pa diametrā nav 2 metri ) labāk šo filmu neskatīties. Filmai dodam 7,4 acis.
Sestdien devāmies izklaidēties uz Canadas Wonderland. Te tika aizvadītas 7 vai 8 stundas, īsti pat vairs neatceros. Bet tās pagāja ātri. Es te jau biju pabijis ar bračku iekš 2001. gada. Un spēju vēl jo projām atcerēties 2 karuseļus, kas vēl te bija šobaltdien. Izbaudījām pēc iespējas vairāk braucienus un karuseļus, bet paspējām labi, ja vien izbaudīt kādu trešo daļu,b lai gan bijām uz visiem galvenajiem karuseļiem. Tāpat bija par maz un gribas vēl.
Cilvēki, kas šo iestādi apmeklē pārsvarā ir indiešie jebšu tumšādainie aziāti, un
baltādainie aziāti. Un treša vairākuma grupa - afroamerikāņi. Ir jau arī parastie baltie, bet krietni mazāk kā visi pārējie.Svētdien devāmies uz Toronto centru uz beisbola spēli. Pa ceļam uznāca mega negais... Diena pārtapa naktī. Lija tā ka redz tikai knapi un jābrauc ir uz intuīciju. Zibeņoja tā, ka liekas, ka pats nelabais tur uzdarbojas.
Spēle bija lieliska, musējie uzvarēja, un pieķēru sevi pie domas, ka es sāku just līdzi jau Toronto Blue Jayiem...
Pēc spēles apmeklējām CN Tower. Man jau btur bija treša reize, bet bija patīkama arī šī reize. UN vairs pat ne mirkli nebaidījos iet pāri stiklai grīdai.
Svētdienas vakarā atkal uzāca Da MEGA negaiss. 2 stundas nonstopā zibeņoja rībeņoja pērkons ar zibetiņu. Tādus laika apstākļus vēl nebiju piedzīvojis savā mūžā.
Pirmdiena vēl jo projām brīva, kā arī šodien mūs pamet Henrijs, un vakarā dodas atpakaļ uz Čikāgu.
No zila gaisa nokrita haltūra pie Šaštinas un Beiruža. Viņai vajadzēja izpalīdzēt ar dažiem darbiem, un mēs jau protams nevārējām atteikt. Papildus dolāri ieripoja kabatā.
No comments:
Post a Comment