Tieši šobrīd ir Jaunis gads pēc LV laika. APsveicu visus- draugus, radiniekus, kaimiņus, kolēģus, studiju biedrus - visus, kurus es zinu, un kuri mani :) Novēlu jums Jaunajā gadā izdarīt iecerēto, sasniegt jaunas virsotnes, būt vēl labākiem un priecāties vēl vairāk. Spēt novērtēt dzīvi, baudīt to un darīt labus darbus. Atteikties no kāda netikuma, un pieteikties pie kāda tikuma...
Shis buus vairaak noveerojumu ieraksts. Lietas, kas man sheit liekas krietni savaadaakas kaa dzimtenee, un pa kuraam pasmejos, bet biezhi naakas taas pienjemt. Veel pastaastiishu domas , ko aizmirsu ieprieksh aprakstiit. Tad nu kjershos klat lielajam noveerojumu sarakstam. Liela dalja no tiem radushies manaa BST ( Basic Security Training) laikaa. Kanadaa skaitaas attiistiibas zinjaa diezgan augstu un vispaar skaitaas uuber krutas vieta. Nevaru jau teikt, ka man te nepatiik, jo viss, kas te notiek ar mani, ir jauna dziives pieredze un dziives redzeejuma paplashinaajums. Veertiibu noteikshana utt. Un nu luuk, ko esmu ieveerojis – kanaadieshiem ir paaraak daudz tiesiibu ( krietni vairaak kaa Latvijas pilsonim), un lielaakaa dalja zina savas tiesiibas utt., un/bet ir iedomiigi par to. Daudzi censhas izmantot savas tiesiibas visur, kur vien speej, pat ja tas ir pretrunaa ar vispaarpienjemtajaam cilveeciskajaam normaam. Bet visas shiis tiesiibas un speejas, un viss cits, nespeej kanaadieshu padariit drosmiigaakus. Taatad ja esi te dzimis baltais, tad vinji te ir diezgan piesardziigi un pat vareetu teikt sameeraa bailiigi. Ja vinji pasaka, ka tur nav droshi iet utt. Ja saliidzini ar kaadu riigas mikrorajonu, tad man jaasaka – Tur par zirgam jaasmejaas. Nezinu kas vinjiem iisti te liek baidiites, bet kaut kaads drebonis vieteejiem ir.
Kanaadieshiem biezhi vien nesaprot otru cilveeku, tas ir, vinji ir bezjuutigi, un vinjiem truukst cilveeciigo juutu. Diezgan veesi savaa starpaa. Saakumaa liekas, ka vinji jauki, laipni utt, bet taa visa ir maska. Vareetu jau piekrist, liela dalja te ir maaksliigie cilveeki. Bet ne jau visi. Ir arii labie un forshie. Esmu daljeeji nonaacis dziives krustcelees, jo esmu tagad taadaa poziicijaa, ka vareetu taisiit karjeru shajaa krastaa, bet es akal veel negribu mesties tajaa visa iekshaa, jo paraak daudz veel dziiviibas manii kusaa. Un veel esmu jauns un briivs, un nepreceets. Nezinu, ko iesaakt, jo shobriid man ir izdaliiitas diezgan labas kaartis. Vai esmu gatavs izstaaties, vai man te palikt veel kaadu gadu. It kaa gribas dodies veel kaut kur uz priekshu, bet esmu taadaa vecumaa, ka vajadzeetu jau saakt domaat par naakotni, vai arii tas viss ir tikai sabiedriibas priekshtati un uzliktie standarti kuriem jaaseko, un ja to nedara, tad esi atkriteejs un uz tevi skataas kaa uz kjerto. Shobriid man te ir iespeeju attiistiities un nodroshinaat sev te dziivi. Lielais jautaajums vai es to tieshaam gribu. Zinu, tikai vienu, ka vecumdienas pavadiishu Latvijaa, Salacgriivaa :) Viens no iemesliem, kas attur – gribas buut kopaa ar draugiem, ar kuriem biju liidz devos prom no dzimtenes, ar gjimeni, lai gan tagad esam vairaaki latvieshi kopaa, tai skaitaa ir braaleens arii. Kaut kaa pietruukst. Jo sheit, jau jaunus draugus/pazinjas, vari ieguut, bet tas nav tas, kas beerniibas/jauniibas/studentu draugi. Sheit draugi nav tik cieshi kaa Eiropaa. Dziive muusu maajaas kuusaat kusaa, bet tas nav tas pats, kas buut kopaa ar visiem saveejiem. Ir jau interesanti iepaziisties ar jauniem cilveekiem un ieguut sev jaunus draugus/pazinjas, uzzinaat par vinju kulturu utt. Bet vienmeer jau prasaas peec cieshaakas saites. Manupraat, visu, kas tev ir/bijis, var noveerteet tikai tad,kad esi shkirts no taam uz kaadu laiku. Varbuut visas shiis domas un emocijas ir tapeec, ka esmu ljoti noguris peec divaam smagaam nedeeljaam. Ja buus laiks atvilkt elpu un atpuusties, varbuut, oma uzlabosies, bet vienmeer jau uznaak taadi gruziigi periodi, un tas jau tikai normaali. Zinu, ka riit jau jutiishos labaak. Tagad nedaudz mazaak nopietni un viss kas cits. Paziistu vienu kjiinieti, kursh churaajot ( pisuaaraa) speej vienlaiciigi lasoot otraa rokaa esosho aviizi :D N eesmu nekad sapratis, kapeec viirieshi, kad churaa pisuaaraa, vienmeer uz briitinju paskataas uz augshu, it kaa veerotu kaadi te griesti, vai arii tajaa briidi mees komuniceejam ar Dievu !? :D
Tad kad saaku straadaat ofisaa, man bija piekljuve netam, bet taapat daudzas saites bija blokjeetas – piem. – epasti ( gmail, hotmail, inbox.lv u.c.), web lapas (facebook, un pat druagiem.lv) blogi u.c. saites. Bet bija pieejams, google, tvnet. Bet vakardien, man internetu nogrieza pilniibaa…Dam… pirmo reizi, straadaaju pie datora un nespeeju nekaadi nosiest savu briivo laiku…dam :D Cerams, ka draugs ciparinsh var pastaastiit, kaa uzlauzt sho droshiibas sisteemu, vai arii brachka, vai kaads cits interneta gjeenijs :) gaidu detalizeetu aprakstu kaa tikt atpakalj pie neta!!! Jautaajums Jums, daargie lasiitaaji – Vai ir pareizi aizraadiit cilveekam, ka nedriikst kaut ko dariit, bet pats to tikmeer dara, un it sevishkji, ja tas, kursh tevi maaca dziivot ir tavs priekshnieks !? Man gandriiz ir beidzies arii droshiibas sarga apmaaciiba, un varu teikt, ka Vankuuvera olimpisko speelju laikaa buus droshaakaa vieta pasaulee. Kopumaa esot 7 aizsardziibas/droshiibas liimenji, un cilveeki redzees tikai vienu, muus, kas paarbaudiis vai vinji speelju vietaas neienes dzeerienus, asus objektus utt. Un kaa teica, Vankuuvera buus noveerota no zemes dzileem/uudens dziileem liidz kosomosam. Taa kaa nedariet neko muljkjiigu, jo mees nevilcinaasimies un viss tiks dariits, lai droshiiba buutu number ONE :)
Aizmirsu Jums ieprieksh pastaastiit , ka mums te novembrii lija 25 dienas no 30. un Liidz ar Decembra saakumu, laicinsh mainiijaas un graadinji nokritaas zem nulles gan dienaa, gan naktii. Tagad gaidam pirmo sniegu uz zemes, jo sola to jau mums te 2as nedeeljas, ka buushot kuru katru dienu, bet kaa nav taa nav. Vieniigi visapkaart ir baltas sniegu galotnes. Un ir beidzot shodien tomeer uzkrita pirmaas baltaas sniega paarslinjas. Mans pirmais Kanaadas sniedzinsh :)
Peedeejo 240h (10 diennakshu ) laikaa esmu guleejis 50h … varbuut nemaz tik traki neliekas, bet pameegjiniet pashi videeji guleet 5h celties pus 7os maajaas naakt pus 23os un taa 10 dienas no vietas, un veel pa vidam balliite. Visam rezultaataa = esmu afigena izpumpeejies, darbaa paaris reizes arii “paknaabaaju”. Bet paldies dievam tas viss beidzas piektdienaa ...Cerams :D
Alniitis veel meklee darbu, bet man ir fiilings, ka nu jau kuru katru briidi vinjam tas buus rokaa J Gan jau palaimeesies. Breds darbu dabuuja jau pagaajusho sestdien. Vinjam tieshaam ljoti palaimeejaas ieguustot to darbu. Vinsh straadaas Canadian Tire veikalaa, kaa supervisors vienai no nodaljaam.
Mums no pirmaa decembra jauns maajas biedrs – Ahmeds. Chalis no Sauda Araabijas. Un tad mums tagad ir austrumu kulturas iepaziishana, un vinjs atkal iepaziisti Rietumu un latvieshu kulturu. Ljoti draudziigs un laipns. Visu ko uzzinam. Ir interesanti. It sevishkji par daudzaam nianseem, par ko mums ( Rietumu pasaulei) ir aizspriedumi, saistiiba ar teroristiem, religjiju un cilveekiem vinju zemees.
NU man gan sanaaca garais domu raksts, bet ja jau bija sakraajies, tad jau vajadzeeja arii izlikt sirdi kaut kur :) Turaas…
Sveiciens mana bloga klausiitaajiem (t.i. lasiitaajiem). Ir jau pagaajis jau kaads briitinsh kopsh peedeejo reizi kaut ko garaaku te uzdrukaaju. Beidzot ir iekraajies staastaamais prieksh Jums. Taatad par visu peec kaartas -
Sestdienas naktii tika sagaidiiti abi Tour De Canada velosipeedisti. Tas viss izveertaas sameeraa interesanti.
Sestdienas peecpusdienaa man bija darbs veikalaa. Pirms taa vee gribeeju noiireet uz vienu dienu velosipeedu, lai vareetu sagaidiit Kanaadas apceljotaajus iebraucam Rietumu galapunktaa. Bet prieksh manis tas bija nereaali, jo visas tuvaakaas vietas jau sezonu beigushas, un taas, kas veel straadaaja, nespeeju uz taam tikt ierobezhotajaa laika periodaa pirms darba. Nu neko, lenaam saaku gudrot variantus kaa tikt pie kaajminamaa aparaata. Tad ierados savaa pirmajaa darba dienaa. Bija ok, jo dabrs bija tikai 4h. Nav te ko daudz staastiit. Veikals/tirdznieciibas rati (tas gluzhi nav veikals bet gan taadi rati kaa Dominaa gaitenjos). Un te tos sauc par kioskiem. Veikals saucas -U Should Be working, kas tirgo dazhendazhaadas ieriices, kuras var pievienot pie datora USB porta. Esmu noskatiijis paaris lietas, ko labpraat veeleetos sev iegaaties un citiem uzdaavinaat. Darba laikaa sazinaajos ar maajasbiedreni Evitu, kurai draugs ir divratu piekriteejs. Galu galaa veiksme uzsmaidiija un tika sarunaats ekologjiskais agregaats. Peec darba tad nu arii devos pakalj velomobiilim. Baigais miinus visai shai dienai un vakaram - lija sameera daudz un neapstaajas nemaz. Riteni sadabuujis sapeidzjereejos ar sportistiem, lai noskaidrotu, cik man ilgi jaagaida, un vinju taa briizha platuma un garuma graadus. Protams, ka viss tik aatri nenotiek, jebshu vinjiem gruutiibas peedeejos kilometros. Ap plkst. seshiem sazinamies un shie ir apmeeram 60 km no manas izveeleetaas tikshanaas vietas. Ap plkst. devinjiem vinji ir apmeeram 30km no paredzeetaas vietas. Bredam atkal bija mega kjibele, aizmugureejaa riepa vinju pieviila, centaas saakumaa pumpeet nomainiit, nevareeja, tad vinji izdomaaja ik pa briidim pumpeet to, un beigaas jau izdomaaja vairs nepumpeet un peedeejos 30 km Breds ar iztukshiiti brauca.
Es turpinaaju gaidiit. Bet Juus domaasiet, kur to dariiju. Saduujis riteni mekleeju kadu baaru, kur skatiities vieteejo Canucs speeli. Apmeeram izdeviigaa lokaacijas vietaa prieksh manis, lai sagaidiitu briivdomaataajus, un netaalu no vietas, kur velosipeedu dabuuju, bija kaads baars, kas bija blakus kaadam krievu hostelim un autoostai. Te sapazinos ar paaris Native people ( Iezemieshiem - Indiaanjiem). Diezgan interesanti cilveeki. Pastaastiija par vietaam, kuras buutu jaaredz ieksh BC. Pastaastiija par vietu, kuru redzeejushi ir tikai 5 baltie cilveeki, un es to arii vareetu redzeet, iepazinos ar vinju un, kad ierodos tajaa vietaa man jaarunaa ar vinja Virsaiti, un vinsh muus aizvediishot uz apsleepto paradiizi. :) Iedzeeraam kopaa veel paaris alus kausus un iepazinos veel ar citiem cilveekiem. Vareetu teikt, ka vakars taapat jau bija izdevies, bet bija jaadodas taalaak - satikt K un B. Plkst. ir nedaudz peec pusnakts. Staavu un gaidu celjotaajus norunaatajaa vietaa. Paaris min pasalu un dzirdu taalumaa diivainas balsis un skanjas, peec laika tiem vajadzeetu buut iistajiem. Peec mirklja ieraugu divus smagi apkraameejushos,izlijushus vaajpraatiigos, kuri ir noceljoushi vairaak kaa 5000 km. Tie ir Vinji. Nespeeju tam noticeet, vinji to paveica. Domaaju, ka neviens liidz galam neticeeja, ka Alniits ar Bredu to spees paveikt divataa, pat es ik pa briidim shaubiijos. Satikaamies un minaamies leenaam uz maajaam. Vinjiem lija visu dienu,vakaru un nakti. Bet maajpuceljaa, apstaajoties pie - Welcome to Vancouver, ziimes, lietus paarstaaja liit. :) Taadi bija piedziivojumi sagaidot Alniiti un Bredu.
Veel pie jaunumiem - esmu dabujis jaunu darbu. Darbs ir London Drugs galvenajaa ofisaa. Neesmu te ne trauku mazgaataajs ne griidu tiiriitaajs. Darbs ar dokumentiem gan ar datoru, gan bez. Ja saliidzina darbu ofisaa CAN un LV, peec savas pieredzes. Te ir nedaudz vieglaak, jo kaut vai darbs ir visu laiku, ko dariit, bet neviens te neiespringst ar deadlainiem. Dazhreiz pat pasaka, lai velku darbu garumaa :D Cik pagaidaam taa pieredze te ir, veel par piebilst, ljoti punktuaali par darba laikiem, vari ierasties agraak, bet ne veelaak. Un tu vari iziet no ofisa teishi tad kad beidzaas darbs. Kaut vai esi kaada projekta viduu, plkst. 4os visi uz maajaam. Apmeeram taa. Protams, tas nav uz visiem bet apmeeram uz 90 % darbinieku taa ir.
Alniits un Breds pirmajaa nedeeljaa piepelniijas zvanot zvaninjus pie veikaliem un vaacot ziedojumus prieksh Salvation Army. Paaris h dienaa, bet vismaz kaut kas. Nedeeljas beigaas Breds jau dabuuja darbu Canadian Tire, kaa supervisor Hardware nodaljaa. Prieks par to. Cerams, taa pat buus arii Alniitim, ka shonedeelj buus jau darbs rokaa.
Tik varu veel piemineet, ka nosaukums noskreejiens ir jo - shonedeelj un ieprieksheejo nedeelju man ir uuber grafiks, jo pa dienu straadaaju ofisaa, un vakraaa dodos uz savu sargu pienaakumu apmaaciibu, jo driizumaa buushu sertificeets apsargs. Mans sho divu nedeelju grafiks - celjos 6.30 un maajaas naaku 22.30 guleet eju 1.30... vispaar neesmu saguris :D
Man ir veel daudz kas sagraajies sakamaa bet tas jau driizumaa naakamajaa reizee, ar sho tiek remdeets issalkums peec jaunaam rindkopaam peec manis.
Šodien ir tā diena, kad Kanādas apceļotāji ieradīsies finišā. Tas ir kaut kas neticams. Viņi ir to gandrīz jau paveikuši, tik pēdējie 150 km, gandrīz tikpat cik pirmajā dienā. Centīšos viņus sagaidīt pie kādas no Vankūveras zīmēm :)
Atkal jau paskrējusi kārtējā darba nedēļa Jums un citem, ne man. Esmu atradis darbu, bet ne gluži to ko gribētu, nācās ņemt to, jo pagaidām citu variantu īsti nebija. Bet turpināšu meklēt kaut ko labāku. Bt par šo tēmu nedaudz vēlāk.
Pabiju pirmajā apmācībā saistībā ar darbu Olimpiskajās spēlēs. Varu teikt – kanādieši tēmē augstu... kā jau katrās olimpiskajās spēlēs – viņi cer un dara visu, lai šīs būtu visu laiku labākās ziemas olimpiskās spēles. Ja viņiem sanāks viss kā uzlikts uz papīra, tad jau tiešām būs skaisti. Un pašam jau ar prieks ka būšu daļa no šī visa. Pašā sākumā mums parādīja ( līdzīgu šim) olimpisko spēļu video rullīti... diezgan jauks, elpu aizraujoš un arī iedvesmojošs... Varēja jau arī vēl nedaudz pieslīpēt, bet es jau tik piekasos :D Bieži vien darba intervijās prasa, kā tu sevi redzi pēc "n" gadiem. Un ja agrāk man kāds būtu teicis, ka būšu tur, kur tagad esmu, un būšu daļa no 2010 Winter Olympics, pretī teiktu - turpini sapņot. Kā sacīt jāsaka - nekad nevar īsti zināt, ko liktens tev piespēlēs.
Mājas biedru ietekmē aizgāju uz Twilight - New Moon. Debīlākā filma, ko savā dzīvē esmu redzējis, tad jau pat labāk skatīties Cieto Riekstu visas daļas katru gadu Z-svētkos. Filma 2,5 h gara, kas tiek nozagtas no tavas dzīves. Tā varēja tikpat labi būt arī stundu divdesmit gara. Tipiski amerikāņu tīņu stilā. Liekas, ka vēl kaut ko stulbāku nevarēja izspiest. Paša debīlisma kangals. Bet šis ir mans viedoklis, jo es jau vispār nēesmu šīs milestības sāgas fans Var redzēt, ka cilvēkiem iztēle strādā, bet diezgan dīvainā rakursā. Oki, beigšu cepties par šo filmu.
Piektdiena mums bija super saulaina un beidzot varēja pilnībā redzēt visus kalnus visās malās... Eh... lieliski skati visapkārt :)
Tātad visiem zinu, ka interesē darbs, ko esmu sadabūjis. Nu tad mēģināšu remdēt jūsu ziņkārību. Darbs būs Shopinga centrā, kioskā - USB (u should be working). Tātad tirgošu dažendāžādākas USB ierīces. Pēc pirma acu uzmetiena stendam likās, ka te ir visādi interesanti gadžeti :) Būs ko papētīt.
Priekšā nedēļas nogale, un cerams, ka Svētdien atripos abi Kanādas apceļotāji.
Esmu dabūjis darbu Olimpiskajās spēlēs. Man par to maksās, samērā labi :) Darbs samērā normāls - Security Supervisor. Viss, tas arī viss... Šovakar esam happy :)
Viena nedēļa ja aiz muguras un otra jau vidū. Pagaidām, te laiks skrien ūber ātri. Un vēl jo projām valodiņa nereisas bloga ierakstiem. Nezinu, kāpēc te tā ir...varbūt vēl neziņa par darbiem un citām lietām. Esmu uzstādijs mērķi dabūt līdz pirmdienas plkst 3 dienā darbu. Jo tad būs pagājušas tieši 2as nedēļas kopš spēru kāju Vankūverā. Pagaidām meklēju tādu darbu, ko gribētos darīt, nevis piespiedu kārtā. Bet ja nesanāks, ko gribas, iešu tur kur ņems. Valsts svētki mums te nemaz neko īsti neizteica, lai gan sirdī esmu Latvijas patriots ( kurš pametis LV :D ), te tālumā pietrūkst kaut kā, lai svinētu šos svētkus. Esmu pārāk tālu no mājām laikam. Vēl jo projām aktīvi turpinu darba meklējumus un tad jau redzēs, kas sanāks. Pagaidām ir divas izvēles. Jāapsver katras vietas plusi un mīnusi. Baigi priecājos, ka Starbucks kafetērijās ir bezmaksas bezvadu internets, un arī drīkst sēdēt neko nepērkot. Neviens ārā nesviedīs :) Un vēl..pa ļooooti ilgiem laikiem pabiju diezgan modernā sporta klubā - Steve Nash Sports Club. Tagad laikam sākšu sevi uzturēt formā :)
Un diena skaitās laikam izdevusies, jo esmu dabūjis darbu... tik vēl nezinu, kad sākšu un īsti kur :D
Nezinu, ar ko lai īsti sāk šo ierakstu, jo notikumu un domu, ar ko gribas padalīties šoreiz daudz. Centīšos pasniegt to visu nesaraustītā tekstā, bet nesolu. Vispār, kopš esmu ieradies Vankūverā, veikt ierakstus šiet palicis grūtāk...
(Bildē no kreisās - Evita,Kristīne,Edgars,Dita,Šons,Es,Francūzis)
Nedaudz par cilvēciņiem, kas man apkārt. Evita un Kristīne ir laipnās meitenes, kuras man šeit dod pajumti. Edgars ar Ditu - letiņi, kuri arī pavisam nesen ieradušies Kanādā. Šons-kanādietis/īrnieks. Tad nu lūk, šonedēļ pie meitenēm bija ieradušies divi jaunieši no Calgary, kuri patiesībā ir vēl no tālākām zemēm. Viens no Jaunzēlandes un otrs no Francijas. Tad nu lūk, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena tika pavadīta vairāk vai mazāk kopā ar šiem jauniešiem. Bija ļoti labi pavadīts laiks ar šiem jaunišiem. Sanāca diezgan labi atlaist bizes pāris dienas. Pabiju klubā. Un likās, ka bija labāks par Toronto redzēto. Uzkāpām kalnā, kas bija vnk fanstastika. Grūti aprakstīt. Skatieties bildes paši. Piedzīvoju netrūkst, un dzīvīte/dzīvība te kusā. Pat šodien tāds sagurums. Domājams, ka nebija iespēja vēl labāk aizvadīt pirmo nedēļu šeit :) Paldies par to visiem mājas biedriem.
Uznāca neliela ziņkārība, un noskaidroju, cik tad lielā attālumā atrodos no mājām. Nemaz tik traki nav, ja lido pāri Ziemeļu puslodei. Tātad, šobrīd no dzimtenes atrdo 7781 km attālumā, kas ir tikai par 1000km vairāk kā no Toronto :D
Neiesaku nevienam iet uz filmu Christmas Carol. Diezgan liels sviests... Filma nav paredzēta ne īsti bērniem, ne pieaugušajiem. Vēl tika noskatīta filma - Couples Retreat. Filma ar potenciālu, kas netika izmantots pilnībā. Alnīts ar Bredu ir jau Calgary. Un tuvāko dienu laika domā izbraukt no tās, lai dotos pāri kalniem...ar riteņiem.
Pagaidām, vairāk neko nespēju no sevis izspiest ... tad nu cerams, kādu dienu būs uznācis lielais rakstīšanas bums, tad arī mākslinieciski visu aprakstīšu...
Dēls: Atceries, ka Tu man teici, ka jāsaka taisnība?? Tēvs: Jā! Dēls: Nu es pazaudēju meiteni! Tēvs: Kā? Dēls: Viņa uzprasīja, vai man ir Mersis, es atbildēju, ka nav, tad prasīja vai man ir miljons kontā, es teicu, ka nav, tad prasīja vai man ir trīsstāvīga villa, es atkal atbildēju, ka nav. Tēvs: Labi dēls, pārdosim tavu Bentliju un nopirksim Mersi, atvērsim tev kontu un es tev ieskaitīšu tajā miljonu, bet lai es kaut kādas mauķeles dēļ jauktu savai villai ceturto stāvu nost?? Nekad!
Esmu jau pāris dienas padzīvojis Pasaules otrā malā = Vankūverā. Mēģināšu uzburt jums to bildi, kādu es te redzu. Lai gan te jau man priekšā daudz letiņu, kuri arī apraksta savu pieredzi savos publiskajos manuskriptos.
Vankūvera=Rainkūvera. Sākumā pats domāju, vai tiešām ir iespējams vienā vietā tik daudz līt. Bet redz, tas šai vietai piederās. Uzliek tādu kā šarmu nelielu. Un tad kad ir saulaina diena, tad tā ir jāizbauda. Sākumā vēl bija grūti atgūties un pierast pie Vankūveras. Viss tika salīdzināts ar Toronto. Lēnām sāku atrast no tā, bet tāpat man paies neliels laiciņš līdz pieredīšu pie šis lielpilsētas. Bieži vien šeit baltais cilvēks jūtās kā minoritāte, jo visur ir šķībacainie, tiešām VISUR. Bet arī šim lielajam mīnusam, nāk līdzi bonus. Tas ir super lētie viņu ēdieni. Suši tiek ēsti gandrīz katru dienu. Kā gan lai to nedarītu, ja 24 gadaliņi suši maksā 6$. Vienkārši nevar neēst, jo viņiem ir ļoti garšīga zupiņa un paši suši ar pazūd nemanot. Vienu dienu bijām izskrējuši uz vienu no parkiem, kas ir pie kalniem. Un šeit man ir jāsaka, tas ir to vērts un liekas, ka tu tur atrodies citā pasaulē. Dabas skaistums neaprakstāms. Tur var iet un sēdēt un stundām ilgi. Laiks tur paskrien nemanot :) (labajā pusē ir jaunās bildes, dažas). No pilsētas pavareas skats uz kalniem ar sniegotām galotnēm, un pagaidām, katru dienu šī vieta patīk ar vien vairāk :) Es vēl turpinu meklēt darbu, un esmu diezgan optimistiski noskaņots. Tad jau redzēs, ko man šoreiz liktens piespēlēs ... Sociālā dzīve te kūsā. Jo meitenes nodarbojas ar CouchSerfingu, un tad cilvēku ir visapkārt, un tas ir interesanti.
Nekā daudz nebūs šeit, ko stāstīt, bet .... Esmu ieradies vietā, kas ir vēl tālāk no dzimtenes krastiem. Kas tad īsti notika un kā to uztvēru pirmajā pusdienā.
Kad lidmašīnas šasija pieskārās zemei, tad apjautu, eu - es esmu otrā pasaules malā, esmu Vankūverā. Un bija grūti aptvert, ka esmu te ieradies :D Esmu pateicīgs meitenēm, ka devušas man nakts mājas ;) Kā sacīt jāsaka, šeit tiešām daudz līst un tad atkal skaidrs laiks un tā visu laiku :D Bet ir ok... Vārda diena arī tika atzīmēta un viss lieliski pagaidām :)
Tā nu ir pienākusi diena, kad es pamatu šo viesmīlīgo Pasaules daļu, un dodos uz nākamo vietu. Esmu šeit aizvadījis pus gadu. Katru reizi jau gribas atskatīties atpakaļ un novērtēt šo dzīves posmu, cik tas bijis noderīgs, lietderīgs, kas sasniegts, kas ne, kas bija plānots, kas no tā izdarīts un kas ne. Tad, kad te ierados, bija vissdažādākie sapņi un plāni. Zinu, ka vienu lietu, kas man pašam bija jāizdara, to es paveicu. Bet katrā ziņā, te aizvadīte mēneši bijuši gana interesanti, pietiekami piedzīvots, satikti interesanti cilvēki, kas devuši savādāku skatu uz dzīvi. Esmu sapratis, ka ļoti daudzi cilvēki savā dzīvē dzenas tikai pēc naudas, ir augstprātīgi ( daži to nemaz nesaprot ) un tādi ir arī LV, ne tikai te. Katrs savu dzīvi dzīvo pēc saviem ieskatiem, un otrs cilvēks nedrīkst nopelt otru vai smiet par to, ja viņš dzīvo pēc citiem dzīves standartiem. Katram indivīdam ir savs laimes slieksnis. Vienam tas ir platekrāna plasmas TV, liela māja, skaists auto un tukša dvēsele, citam - atvērta sirds, spēja novērtēt katru mirkli, ko dzīve spēj dot. Ikviens cenšas sasniegt savus ideālus, un galvenais ir neļaut citiem izjaukt Tavus. (Nevēršos šeit pret bagātajiem vai nabajiem, bet pret tiem, kuri ir augstprātīgi pret citiem, un smej par citiem. ) Ko šie seši mēneši ir devuši vai atņēmuši no manas dzīves. Katrā ziņā šis laiks ir devis man iespēju redzēt vienu pasaules daļiņu un piedzīvot šīs vietas kultūru. Saredzēt to, ko vēl vēlos sasniegt savā dzīvē, kur vēl pabūt, un ko vēl piedzīvot. Apzinos, ka neesmu vēl gatavs mesties mierā. Manī vēl ir pārāk daudz dzīvības. Tik gribas ar kādu dalīties tajā visā. Esmu sapratis, ka uz katra soļa ir kāda apburoša vieta, skats, objekts, bet pati skaistākā vieta ir MĀJAS ( manā gadījumā pilsēta - Salacgrīva ). Vienmēr liekas, ka citur zāle zaļāka. Galvenais ir to saprast pēc iespējas laicīgāk. Dzīvē jau vajag censties tvert pēc iespējas vairāk un katrs mirklis ir tā vērts, jo nezinam cik katrs no mums ilgi vēl dzīvos. Vajag šad tad arī tāpat vien ļauties mirklim. Jo ja vienmēr darīsi visu ar apdomu, tava dzīve var gadīties gaužām garlaicīga. Bet visam jāzin arī mērs. Šo pusgadu es vērtēju SEV, kā laiku, kad apzinājos lielāko daļu savas dzīves vērtības, centieni atrast sevi ( esmu uz pareizā ceļa), izbaudīt jaunību, cik vēl tā ir dota, atrast nākotnes iespējas. Man pašam liekas, ka tomēr būšu ieguvis vairāk nekā zaudējis. Priekšā man vēl pus gads, lai vēl izmantotu šīs Kļavas lapas zemes darba iespējas. Turpmākos trīs mēnešus esmu nolēmis pavadīt Vankūverā. Domāju, ka tur pavadītais laiks būs lieliski aizvadīts. Dos iespēju man arī izaugt. Zinu, ka nebūs nekādu nožēlu. Alnīts ar Bredu. Viņi vairs ir tikai 300 km attālumā no Calgary. Viņi vienkārši ir apbrīnojami. Lai gan tas viņiem prasīja vairāk laika, kā plānots, bet pasakiet man vēl kādu savu paziņu, kas ir paveikuši kaut ko tik iespaidīgu. Lai gan viņi abi daudz atpūšas pa ceļam un izklaidējas, tas tikai pie viņiem piederās. Viņi jau ir veikuši gandrīz 4000 km. Vieni teiks, tas nav nopietni, un tas ir tikai laika izniekojums, citi teiks pretējo. Viņi būs redzējuši KANĀDU un izdzīvojuši to. Kā man viņi šad tad raksta - viņi sastop visneiedomājamākos cilvēkus, viņi guļ teltīs mīnus grādos, viņi vienkārši ir BRĪVDOMĀTĀJI. Man pat skauž nedaudz, ka tomēr nespēju turpināt ceļu ar viņiem.
Pēdējā nedēļas nogalē vēl satikos ar šeit iepazītajiem kanādiešiem, un bija patīkami, ka samērā īsā laikā varēja iegūt samērā labas paziņas. Visi novēlēja - good luck, and hope to see you again. Ir ir cerība te vēl atgriesties. Tā kā līdz šim nebij paspējis aiziet uz klubu iekš Toronto. Tad piektdien bija nolemts šo tradīciju lauzt. Kopā ar Jāni devāmies uz tādu kā vietējo Essential ( Guverment ). Galvenā atziņa - klubs pamatīgi iesūkāja, lai gan bijām pareizājā kondīcijā, vienalga, klubs pasūdīgs. Pašā sākumā skanēja oki mūzika, pēc tam back to - nezinu uz kuriem gadiem, bet nu vispār mūzika galīgi garām. Tātad guvu Toronto naktsklubu pieredzi, lai gan viena, vienalga, nekas īpašs. Vakara gaitā satikām brāļus igauņus. Viņi patiesībā nav brāļī, bet igauņi ir brāļi latviešiem :) . Lai gan abi dzimuši Kanādā, viņu akcents - super :D . Vēl bija šādi tādi mazi notikumi, bet tas lai paliek citai reizei.
Kā nu sacīt jāsaka... Time to say goodbye... Dont cry for me Toronto... Here i come Vancouver :)
Biju izdomājies gana laba argumentus, savu līdzekļu atgūšanai bankā.
Izgulējies un gatavs cīņai ar kanādiešu birokrātiju, mīnos uz tuvējo bankas filliāli. Ieejot bankā mani sagaida smaidīga bankas pārstāve, izstāstu savu bēdu, un viņa tagad pēta, ko viņa var darīt. Apskatās un saka, ka viņa šoreiz nespēs palīdzēt, bet lai dodos uz to bankas filliāli, kurā nogūldīju savu naudas čeku, viņi spēšot palīdzēt, un visam vajadzētu būt ok. Uzkāpju uz sava dabai draudzīga transporta līdzekļa un minos uz attiecīgo iestādi. Pa ceļam atgadījās ķibele - pārsprāga priekššējā riepa, jo iebraucu bedrē, netīšām. Labi, ka nebiju tālu no mājām, vilku velo uz mājām. Nomainīju sabojāto riepu, un devos uz savu mērķi. Pabraucis pāris simtu metru, kur gadījies kur ne - priekššējā riepa atkal pārsprāga. Tā it kā būtu kā zīme - nav lemts nokļūt galamērķī. Vairāk rezervju riepas nav, naudas jaunai arī nav. Bet toties man ir Entonija ritens, kas tika izmants visu laiku pirms tam. Pārbaudītā vērtība mani nepievīla un aizveda mani, kur vēlējos. Bankā parrādīju savas žēlabās acis un teica, ka viss ok. Naudu varu dabūt. Atpakaļceļā pār mani vēl naca lietus ar krusu un pamatīgu vēju. Un tad sliktās lietas beidzās, vismaz šodienai. Cerams, ka saņēmu pietiekošu devu, un pāris mēnešus nebūs ķibeles :) Un visas negatīvās lietas likās tik mazas, ka sanāca šodien parunāties ar vairākiem draugiem. Paldies ;)
Esmu gatavs doties uz 4500 km tālo Vankūveru...
Turās....un vēl jau vīkends arī priekšā, kas solās būt interesants :)
Kāpēc tad šī diena ir tik īpaša... Viss sākās, kad no rīta pamodos un konstatēju, ka kāds ir bez manas atļaujas lasījis vēstules manā epastā. Paldies. Es jau sen gribēju nomainīt paroli šim epastam, tagad beidzot bija iemesls :) Turpinājums... Uztaisīju sev brokastis, bet tad aizmirsu izslēgt plīts riņķi uz kura stāv panna. Kad brokastis paēstas, tad sajūtu jocīgu smaku. Kaut kas nav tā. Pannai ir izveidoies pamats piedegums. To tad arī beržu kādu pusstundu. Labi ka sanāca atberzt :) Dienas turpinājumā ir paredzēts apgriezt matus. Dodos uz bankas automātu izņemt skaidro. Bet šis saka, ka nav tik daudz cik gribu. Tas nevar būt, zinu ka jābūt. Dodos iekšā bankā. Visu izskaidro, un saka ka tikai nākošo otrdien tikšu klāt savai naudai. Vai arī dodies uz bankas filliāli,kur noguldīji naudu. Naudiņu ta gribās,un tad minos uz atticīgo iestādi. Pa ceļam mani kādas 4 reizes gandrīz nobrauc. Šodien es ievēroju visus ceļa noteikumus, bet ne autovadītāji. Arī šajā bankā skaidroja, ka tomēr nevarot tikt klāt savai naudai. Tikai otrdien. Nu baigā škrobe. Todos mājās un štukoju, visus iespējamos argumentus rītdienas sarunai ar banku. Esmu apņēmības pilns tikt pie saviem līdzekļiem ātrāk. Vienīgais šīs dienas prieciņš - pa ceļam uz majām izdomāju izbraukt caur parku, un tur pēkšņi pāris metru attālumā briežu māte ēd kokam lapas. Pāris minūtes pastāvēju un pavēroju :).
Šīs dienas mūzikas playlistē ir klasiskā mūzika ---- Klausamies un izglītojamies :)
Šodien tika piebeigts darbs kā Weed Man, jo sezona noslēdzās un visi darbi apdarīti. Laiks iet atpūtā uz pāris mēnešiem. Priekšnieks vēl noteica, ja gribot tad pavasarī varot atgriezties, man vieta atradīšoties. Prieks to dzirdēt.
Viena mēneša laikā daba ir ļoti mainījusies, un tagad tā ir gatava garajām ziemas naktīm. Vien tik pa kādai lappai dažos kokos palikusi. Zeme pilna sakritušu lapu neiedomājamākās krāsās un formās. Vēl kā vakkardienu atceros, kad sāku šo darbu un vēl lapas bija zaļas.
Esmu te ļoti iemīlējis rudeni, neskatoties uz dažām lietainām un vējainām dienām.
Mums te ir sācies cūku gripas bums, un visi sautraucas, stāv garās rindās lai iegūtu anti sivēna gripas poti.
Sāku dienu atskaiti līdz braukšanai uz Mežonīgajiem Rietumiem.
Par šo rakstu varam pateikties Mārim. Cerams, ka nedusmojies, bet tavs raksts ir vareni labs.
Laika mašīna ir izgudrota jau vairāk nekā 7000 gadus. Un jebkurš no mums var atgriezties pat vairākus miljonus gadus senā vēsturē. Laika mašīnu sauc alkohols.
Pie pirmā alus kausa, vai pirmajiem simts gramiem kā stiprāka mēs atgriežamies 12000 gadus atpakaļ, strādāt vairs netaisamies, barību sagādājam medot, makšķerējot, vai savācot.
Pie 3-5 kausa alus, mums paliek grūtāk sarunāties, jo esam atgriezušies 70.000 gadus vecā pagātnē, valoda vēl ir jauna, mēle nav pieradusi, drusku šļupst. Taču mēs joprojām esam homo sapiens!
Vēl pēc 5 kausiem mūsu valoda vairs tiek izmantota tikai rituālām vajadzībām, tā tikko ir radusies, mēs daudz labāk dziedam nekā runājam. Mēs esam atgriezušies 160 tūkstošus gadus atpakaļ, taču pēc izskata joprojām izskatamies gandrīz tāpat, ja neskaita sejas izteiksmi un apskādēto apģērbu.
Turpinot dzert alu, ko neviens vairs neuzskaita, mēs atgriežamies jau 300, 400 un 500 tūkstošus senā pagātnē. Policisti vairs mūs neuzskata par homo sapiens un saka, ka mēs atrodoties cilvēka cieņu apkaunojošā stāvoklī. Taču tā nav taisnība, mēs esam hominīdi, heidelbergas cilvēki. Ja mēs to varētu pastāstīt, mēs to izdarītu, taču knapi vairs var padziedāt.
Tajā brīdī iedzerot šņabi mēs jau esam aizceļojuši vairāk nekā miljons gadus atpakaļ. Runāt mēs nemākam, dziedāt arī vairs nē. Izdvešam neartikulētas skaņas un spēlējamies ar uguni.
Vēl iedzerot mēs kļūstam par homo erectus, no homo erectus pārvēršamies par homo habilis un tas ir pēdējais laiks, kad mēs vēl spējam izmantot darbarīkus, glāzes krīt no rokām. Dakšiņu var satvert tikai plaukstā. Grūti paliek sevi aizsargāt no dzīvniekiem - suņi un kaķi ir diezgan bīstami pretinieki.
Vēl pēdējais dzēriens un mēs vairs nestaigājam uz divām kājām, bet pārejam uz pirkstiņstaigāšanu.
Vēl drusciņ un mēs jau esam 10 miljonus gadu atpakaļ un neko daudz vairs neatšķiramies no orangutana. Taču ceļojums ar laika mašīnu stipri nogurdina un jādodas vien ir izgulēties. Šķiet, ka senākā pagātnē nonākt mums nav iespējams.
Kas tad īsti ir "Helovīni". Kam par godu tie tiek svinēti utt.? Cik no Jums zin atbildi ?
Domāju, labākajā gadījumā uz vienas rokas pirkstiem varētu saskaitīt tos cilvēkus. Bet lielākā daļa latviešu jaunieši metas tos svinēt, pat nezinot nozīmi. Es pat domāju, ka daudz vairāk cilvēki zin, kas ir Mārtiņdiena, un kam par godu tā tiek svinēta, bet tai pašā laikā, šie svētki tiek aizmirsti un nesvinēti. Laikam, jau visiem tik interesē Rietumu kultūra. Bet es varu jums pateikt priekšā - mums (latviešiem) ir krietni interesantāka kultūra. Vienmēr jau liekas, ka kaimiņam zālīte zaļāka. Kā sacīt jāsaka, Martiņdienai ir krietni sliktāka reklāmas kampaņa, pat Mazsalacas "meteorītam", ir krietni labāka kampaņa.
Tad nu tā kā te nesvin Mārtiņdienu, nu vismaz vēl ne, jo tad, kad stāstu par "svētā" Mārtiņdienas svinībām, visiem ausis sarosās, un liekas interesanti mums tie svētki, jo prasa lielāku radošo pieeju ( paši taisam kostīmus, nevis pērkam veikalos, dziedam Mārtiņdienas tautasdziesmas, ēdam zirņus un purkšķinam un citas lietas), man nācās svinēt svētkus ar ķeltu izcelsmi - Halovīnus. Bet mēs to darījām - Latvian style. Un ja saku šos vārdus - visi te jau zin, ka tas ir kaut kas labs,kas pārspēj vietējo parasto style.
Kā viss notikās, neieslīgšu visās detaļās, bet lielos vilcienos. Līdzko ārā palika tumšs, sākās skraidīšana pie durvīm. Bērni dažādākajās maskās,smieklīgās un mīlīgās. Gados jaunākajiem ir foršākās maskas :) Vēlāk devos uz Toronto centru, jo paredzēts bija iet uz kādu no klubiem. Satikos ar diviem dzimtenes pārstāvjiem - Graudzdiņjaunskungu un Aigaru. Bija diezgan patīkami satikt Dženisu (tā izrunā Jānis angliski) un atlaist bizes kopā. Sākumā paredzēts iesildīties kādā krodziņā, un tas izrādījās ilgākais bāra meklējums mūžā. Apmēram kādas 40 minūtes meklējām, un atradām, tādu vidēja līmeņa iestādi :D. Pa ceļam arī netīšām iegājām Geju bārā. Vakars bija ieplānots kā īsais - jo man 1.30 pēdējais transports uz mājām. Turpinam sist klaču un sildīties un nolemjam, ka taisam vakaru pa garo ( tā kā LV) līdz pirmajam transportam. Ar to tad vakars tik pa īstam sākās. Līdzko siltums bija organismā, tad var doties atkal ārpusē. Gājām beidzot uz klubu. Nekas konkrēts padomā nebija. Un tad apsitāmies pamatīgi - visi klubi pārbāzti un rindas neizmērojami garas. Izdomājām iet uz citu centra pusi, kur cerējām ka nebūs rindas. Mūsu ceļojums beidzas pa ceļam esošajā latviešu bārā - Einštein. Tur pavadījām pāris stundas, iepazināmies ar Austrāļu jauniešu pāri, un dīvainu Ukraini. Tad kad bārs ciet, ap 3iem, un zelta alus iztukšots, nolemjam meklēt After hour klubu. Visiem siltums asīnis līmenī, ka nezinam īsti, kur meklēt tādu klubu :D Tad Ukrainis piedāvā pasūtīt aliņu, viņam esot paziņa, kas var piegādāt. Tas viss izvēršās lielā piedzīvojumā ar plusiem un mīnusiem. Ārā tāds pavēs priekš manis. Aliņš sadabūts, bet ārā tāpat paliek vēsāks. Sameklējām kādu siltāku vietu - burgeru karalī. Tur arī man šķiet nedaudz atlūzu, jo manī kaut kā nav vairāk tā latviešu izturība, kāda bija agrāk. Un tad ar pirmo transportu septiņos uz mājām. Halovīni aizvadīti interesantā gaisotnē.
Ja jau visi tad es ar :D Es ar vēlētos izteikt savas domas par Mazsalacas "Meteroītu". Man kā deļējam reklāmistam, šī akcija patika, varbūt komunikācija nebija pietiekoši augstā līmenī, bet katrā ziņā, neviens par krīzi vairs nerunā, un tagad latviešiem ir savs "Meteorīts". Nesaprotu, ko te valdība un daudzi citi perās, Jums taču būtu jāpriecājas, it sevišķi šādos laikos, kas jūsu pusē valda. Vismaz kaut kas cits un interesans notiek :)
Izskatās, ka Lietuva zināja, ka Latvijai tuvojas meteorīts :D Tagad Jums visiem jāsaturās, ka nenotiek lata devalvācija :D ---
VIĻŅA, JUN 09, BNS - Iespēja, ka Latvija devalvēs latu, ir tikpat liela kā varbūtība, ka tuvumā varētu nokrist meteorīts, uzskata Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus.
RĪGA, OKT 25, BNS - Mazsalacas novadā svētdien, iespējams, nokritis meteorīts, radot desmit metrus dziļu bedri, aģentūrai BNS pavēstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere.
UN vēl izskan versija, ka - «Repšem papildspēki atlidojuši».
Nedēļas nogali pavadīju AS un Vē. Mūsu tantei - Maigai, palika apaļi 90 gadi. Pateicoties viņai mums šai pus okeānam ir radiņi :) Maigas tante nu nemaz neizskatās uz 90. Ja satiktu pirmo reizi, domātu, ka viņai kādi 75, un ne vairāk. Viņai patīk rosīties, un ir sīkstās latviešu asinis. Domājams, ka varēsim svinēt arī viņas simtgadi :). Čikāgā saradās visa viņu famīlija un es :D. Atkal ievēroju - te ( AS un Vē ir baigi daudz melno ļautiņu, bet Kļavu lapu zemē pilns ar brunājiem un čainīzeriem). Vienu lietu baigi grūti pieņemt, un liekas, ka tas ir arī neliels disrespekts no aziātiem - viņi pie mazākās iespējas centīsies runāt savā mēlē, un skatīsies uz tevi un varbūt pat aprunās. Salīdzinājumam - brūnie ļautiņi tik traki nedarās. Vieni no piekasīgākajiem klientiem arī ir šauracainie cilvēciņi. Bieži vien pat vēros kā tu strādā, lai tik padari savu darbi un iebrauc katrā mazākajā stūrīti ar savu aparātu, un ja nedarīsi pa viņu prātam, būs bļaušana. ( Tas te nav no manas pieredzes, bet gan no kolēģa). Cerams, ka neizklausijās pārāk rasistiski, bet tāda lūk šiet kanādā ir šī kopbilde. Neesmu rasists, varbūt vienkārši ar nelieliem aizspriedumiem :D. Visu laiku, bija tāda nedaudz negatīva nostāja pret to tautību/tīcību, kuri nesā turbānus, bet tad viņi nonāca pozitīvajā sarakstā pateicoties vienam no viņiem, kurš izrādīja vienkāršu ikdienas laipnību, ko negaidīju.
Alnītis ar Bredu vēl jo projām ir Reginā. 5as dienas skatoties Prison Break DVD. Atsūtīja sms ar tekstu, ka viņi ir atvaļinājumā, un īpaši nesteidzas uz priekšu. Neesot kur skriet. Viss esot oki doki. Un ir paredzēts pāri kalniem arī doties ar velosipēdiem... Tagad saprotiet, kāpēc man bija grūti ar viņiem sadarboties :D !?
Šī ir pēdējā darba nedēļa šajā darbā, jo līdz ar oktobri beidzās arī zālīšu/mauriņu apkopšanas sezona. Darbā iestājies fiziskais nogurums, un galvā emocionālais sagurums. Vienīgais gandarījums ir nopelnītais atalgojums :) Tas droši vien skaidrojams ar to, ka jau kādu laiku vāros pats savā sulā. Šai lietai ir paredzēts pielikt punktu šajā nedēļas nogalē :)
Tik daudz jau ko esmu te sarakstījis, ka pat ir jau 100. Gribēju padalīties ar Jums, pareizāk sakot, informēt Jūs par saviem šīs dienas piedzīvojumiem. Kamēr vēl šodien emocijas ir - Tagad man ir mācība, maizītes vienmēr jāgatavo iepriekšējā vakarā, lai arī kā negribētos, bet tas ir jādara, jo - var nokavēt autobusu, jo - uz maizītēm steigā netiek uzlikti visi gardumi, jo - vakarā taisot tiek ielikta lielāka mīlestība šajā procesā. Parasti jau to darīju pareizajā laikā, bet šad tad gribējās arī paslinkot un tad no rīta ķer un grābj ko var. Not the best idea. No rīta minoties, ipodā kaut kā katra otra dziesma pagadījās latviešu, tas deva diezgn labu mundrumu un pozitīvas emocijas, un kad uznāca šī dziesma -
Uh... tirpas un skudriņas pārsrkrēja parī man :) Un pats minoties dziedāju līdzi un galīgi neintresēja ko citi domā :D Galvenais, ka pašam labi !
Šī bija dikten gara darba diena, jo kā jau Jums zināms, es ceļos 6os no rīta. Šodien mājās pārrados 19.30. Tā nu 13,5 h gara darba diena :) Cēlos un braucu uz darbu, kad ārā bija tumšs, un atgriezos mājās, kad ārā bija tumšs. Tas gadījās tapēc, ka šodien bija jāapstrādā ļoti lieli privātīpašumi. Pa visu dienu kopumā bija 160000 kvadrātpēdu, kas ir = 1,5 hektārs. Aptuveni rēķinot sanāk, ka tika nostaigāti ap 30 km tikai strādājot + 40km ar riteni. Varētu teikt, vareni labs fiziskais treniņš. Tagad vakarā sāku just nogurumu kājās.
Darba dienas nobeigumā noķēru lielisku krāsu gammu, debesi rozā ar sarkanu sajaukumā un koki vēl skaistākās krāsās. Žēl, ka nebiaj fotoaparats, bet atmiņas man paliks.
Atbraucot mājās pusstundu nosēdēju siltā vannā relaksējoties un iedzerot aukstu miestiņu.
Iedvesmojoties no Alda ( kas dzīvojas pa Vankūveru), esmu nolēmis publicēt stastistiku par blogu un piedzīvojumiem šeit un mums apkārt. Sākšu tīri ar sausiem faktiem -
Blogs ir apmeklēts 7229 reizes
Vidēji ir 40 apmeklējumi dienā
Jūs esiet blogā kopumā klikšķinājuši 21 649 reizes
Vidēji blogā pavadījuši 1 minūti un 43 sekundes
Kopumā esiet 1381 unikālo lietotāju
Blogs aplemklēts no 41 dažādām valstīm
69.40% izmantojuši linkus no citām web lapām ( draugiem utt.)
9.42% izmantojuši googli vai kādu citu meklēšanas līdzekli
21.18% no jums jau zina bloga adresi no galvas
Bet tagad pastāstīšu, ko esmu sadarījis, paveicisi, piedzīvojis un citas lietas varbūt.
12.oktobrī mums te bija Pateicības diena, un 31.oktobrī būs Halovīni. Bet MUMS latviešiem ir Mārtiņdiena. Tātad nedaudz vairāk info - Pateicības diena ir tā kā ražas novākšanas svētki, tikai Kanādā tā nedaudz pa ātru 12.oktobris, bet kaimiņzemē (AS un V) ir 28.novembrī un svētku doma tā pati, tiek svinēta ražas novākšana. Un tad pāris nedēļas vēlāk nāk visu svēto diena jeb kā angliski saka - Halloween. Ja jau visi te svin patiecības dienu, un šī diena ir oficiālā brīvdiena, tad Latvijā vajadzētu arī ieviest Mārtiņdienu kā oficiālo brīvdienu, jo tā ir arī ražas novākšanas svētku diena un arī staigā apkārt ar maskām utt. Tātad mums ir divu dienu apvienojums vienā, un es domāju, uzskatu, ka mūsējā Mārtiņdiena ir daudz foršāka par Halloween, jo ir senas tradīcijas, un Latvijā visu svēto dienu tradīcijas vēl nav un cerams, ka nebūs, un latvieši īsti neizprot šo ārzemnieku svinību dienu. Lai gan, kad biju maziņš man īsti Mārtiņbērni nepatika, jo vai nu krita uz nerviem, vai arī bija nedaudz bailīte, bet kaut kas tur bija ar nepatikšanu. Tagad, esot tālu no savas zemītes, tikai spēju novērtēt latviešu tradīcijas un mantojumu. Un es Jums tur palikušajiem saku, novērtējiet to, kas Jums ir, jo par naudu nevar nopirkt visu. Naudas laime ir īslaicīga. Variet ieklausīties cilvēkos, kas viņus dara laimīgus, un pārsvarā tās ir vērtības, ko nevar nopirk par naudu -
Vienu dienu pabiju pagalmā, kas pilns ar Mārtiņrozēm, un tad diena bija izdevusies.
Pāris dienas atpakaļ es pabeidzu lasīt jauno Dena Brauna grāmatu - Lost Symbol. Viegla un izklaidējoša, intreģējoša, aizraujoša lasāmviela.
Šodien bija viens no skaistākajiem saullēktiem. Bet kopumā katras dienas saules mošanās laiks ir brīnumains un debesis ir tādās krāsās, kam nav vārdu. Jāprot novērtēt katrs moments, kas dots :)
Nezinu, ko lai vēl šodien te saraksta. Laikam šai reizei tas viss - Arevuār...
Lietas, domas, intereses, emocijas, pārdomas, sajūtas un citas lietas , cerams, būs šajā ierakstā. Un, iespējams, ka nekā no tā te nebūs... Lasiet un jūs uzzināsiet!
Atkal esmu dzirdējis vaidas un citas tāda veida lietas, ka netiek rakstīts biežāk... nu nezinu nezinu, man jau liekas, ka viss tiek stāstīts tik bieži, cik iespējams, vairāk jau jums nestāstīšu par katru ikdienas sīkumu. Un - man te notiek vienvirziena komunikācija, gribu garas, īsas, labas, sliktas, smieklīgas, bēdīgas un visāda cita veida vēstules no JUMS. Savādāk es te esmu sabijis jau vairāk kā 5 mēnešus un tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tie draugi, kas mani informējuši... :( Domāju, ka man ir vairāk to draugu. :) Paldies tiem, kas mani atcerās ;)
Tātad, kas notiek ar mani un man apkārt... vēl jo projām strādāju par un iekš Weed Man. Esmu sapazinies ar gandrīz visiem kolēģiem. Būtu jau pastāstījis par katru no viņiem, bet man tik raiti nerosās tā valodiņa cilvēku atspoguļošanā. Katrā ziņā, ir interesanti, bet viens no viņiem mēdz būt nogurdinošs un ļoti lēns :D Viens (vārdā Braiens) atgādina kombināciju - Kaspars B./Ģirts D./Jēpis. Vareni smieklīgs un interesants džeks. Darbs man patīk, jo ir ārpus telpām, teikt veiktas fiziskas aktivitātes, iespēja redzēt daudzus skaistus pagalmus un bieži vien māte daba davā skaistas dienas un skatus. Un mēneša beigās būs darba tusiņš :)
Jaunumu sekcijā - esmu iegadājies vienvirziena avio biļeti uz rietumu krastu ( Vankūveru) . Palikušas tikai kādas 22 dienas un tad jau redzēšu beidzot saulīti norietam aiz LIELA ūdeņa (klusā okeāna). Dodos tur 9.novembrī :) Vēl - Alnītis ar Bredu ir veikuši jau daudz vairāk kā pusceļu un pēc pēdējām ziņām pāris dienas atpakaļ viņi ir Brendon (Manitomba - provincē). Laika apstākļi uz doto momentu viņus īpaši nesaudzē - mīnusa grādi un šad tad sniegs, cik nopratu, tad tikai pretvējš pagaidām ir rimies. Un tie abi brīvdomātāji nakšņo arī teltī pāris naktis... Bet viņi izbauda katru nomīto milimetru. Esmu tikai lepns par viņiem, ka tie tik tālu jau ir.
Dienas momentu nodaļā - katra diena, katras dienas rīts, katrs saullēkts, katra dienas sekunde ir kā moments, kas ir atmiņas vērts. Un šajā nedēļā māte daba ir lutinājusi ar skaistām dienām, bet tās bijušas aukstas gan... pa dienu tikai daži grādi virs nulllllles. Un naktis ūdeni pārveido cietā masā. Varu te tik pieminēt dažas lietas, kas sastāda manus dienas momentus - kastaņu smaržu, mārtiņrozes, āboli, krītošas kļavas lapas un citi momenti :)
Šodien konsatēju, ka varētu sastādīt sarakstu ar lietām pēc kurām es ilgojos, bet tas būu pārāk garš. Pavadītie gadi LV devuši daudz paradumus un pieradumus, pēc kuriem jaunajā dzīvē sanāk ilgoties.
Gribēju vēl pastāstīt par to kā Kanādas valdība domā, kā iziet no recesijas. Viņiem ir sastādīts saucamais - Canada's Action Plan, kas domāts, lai palīdzētu trūcīgajiem, pensionāriem, ģimenēm ( gandrīz ikvienam). Recesija šeit nozīmē - štatu samazināšanu, un nelielu privilēģiju noņemšanu valsts iestādēs stradājošajiem, un tās ir tādas privilēģijas, pa kurām vēl LV paldies dievam nav vē iedomājusies. Galvenais ir - lai pēc iespējas vairak un ātrāk cilvēku dabūtu/atgūtu darbu, ienestu atkal nodokļu naudiņu atpakaļ valstij. Kanādieši būvē ceļus, veido maznozīmīgas darba vietas, galvenais, lai cilvēkiem būtu darbs. Kā sacīt jāsaka, ar manu skatu - Kanādas valdībai ir plāns, savukārt Latvijas valdība domā, ka viņiem ir plāns. Tas tik tāds subjektīvs redzējums.
Šovakar biju uz filmu - Where the wild things are. Nebija nekāda dziļā filma, bet tāpat lika paskatīties uz dzīvi ar bērna acīm, un deva man šādas tādas pārdomas. Interasnta filmiņa, bet ne tā pati labākā. Viegla vakara izklaide ar lielu devu fantāzijas.
Nezinu kapēc, bet esmu nolēmis šeit un tagad publiski atvainoties un lūgt piedošanu visiem, kurus esmu aizskāris, sāpinājis, vai kādā citā veidā sarūgtinājis. Tagad grūti pateikt, kāds bijis tā brīža iemesls, bet tas katrā ziņā nav bijis attaisnojams. Karam taču dzīvē jādara labas lietas. Un ja ir iespēja, tad jācenšas laboties :) Vēlreiz atvainojos VISIEM, tagad zinu, ka tā nebija mana labākā rīcība. Lūdzu piedodiet. Es centīšos laboties.
Ceru, ka Jums bija interesanta lasāmviela ;)
P.s. būtu vareni interesanti, ja kādi no maniem draugiem rīko tusiņu , varētu ar mani saskaipot un uztaisiit web tusiņu ar mani arī :) mūsdienu tehnoloģijas taču ir attīstījušās tik tālu, ka varam satusēt virtuāli :D
Diena gāja mierīgi bez nekādiem emociju pacēlumiem un kritumiem. Diena parastā, kā sacīt jāsaka. Vakarpusē, kad jau pieķēros klāt blogam, nebija pilnīgi nekā ko pastāstīt. Bet tā taču nevar būt, ka nav dienas momenta. Sāku skatīties bildes no dzimtā krasta un fonā uzlikās lirskas dziesmiņas un sadomāju, ka jāizloka kājas pastaigā uz ezeru. Pa ceļam arī noķēru sajūtas un emocijas.
Dienas moments - pāris minūtes vēroju briedi ( īsto nevis Alnīti) dzeram ūdeni no strautiņa. Viņš vēroja mani un es viņu. Eh...daba :)
Konstatēju, ka neesmu arī radīts tik lielai metrapolei kā Toronto. Man tomēr patīk lauki, un katru darba dienu ko pavadu tā saucamajā countrysaidā, jūtos laimīgs.
Turās...
P.s. Lūdzu sāciet pievērst uzmanību savām ikdienas gaitām un ķeriet mirkļus, un rakstiet savus dienas momentus :)
General opinion makes out that we live in a world of hatred and greed. I don't see that. Seems to me that love is everywhere. Often it's not particularly dignified or newsworthy but it's always there. Fathers and sons, mothers and daughters, husbands and wives, boyfriends, girlfriends, old friends. When the planes hit the Twin Towers, none of the phone calls from people on board were messages of hate or revenge, they were all messages of love. if you look for it, I've got a sneaky feeling you'll find that love actually is all around.'
Šoreiz izjūtas un emocijas, ko man sniedza Dienas Momenti - Tas bija no paša rīta, tikko sāka gaišs palikt. Šodien pilnīgi visi darbinieku rītu sāka stundu agrāk (6.30) un tad visi devāmies uz privāto zirgu audzētavu. Tur visiem kopā bija jāpārbrauc pāri vairāk 1'000'000 kvadrātpēdām. Tur patiešām bija brīnišķīgi, pat lietus to visu padarīja tikai burvīgāku. Šij pelēkai dienai pat bija neliels šarms. No rīta, viss burtiski pelāks, vari redzēt labi ja kādus 500 metrus. Un lietus kombinācija ar miglu - smidzinātājlietus - dabai deva tik patīkamu burvību. Un tād nu dienas momenti - 1) Braucot uz zirgu audzētavu, netālu no tās, paverās tād nedaudz plašāks skats un kalnaināks, un pelēkā migla veido reljeu kopā ar kokiem un sniedz tād mistiku. Elpa aizrāvās.
2) Apkopjot zālāju, vienā vietā sajutos kā pie Salacas - ieleja un pa vidu neliels strautiņš, un otrā pusē koku labas visās iespējamās krāsās. Eh, likās ka būtu tiešām Salacgrīvā :)
Un kurš teica, ka šādas dienas ir draņķīgas, muļķības, jāmāk tikai saskatīt labās un skaistās lietas :) !?
Paldies.
Turās...
P.s. vēl jo projām gaidu arī jūsu dienu momentus
P.s.s. un vēl, Padies tai personai, kura pateica ko nozīmē sarežģītais ķīmiskais savienojums :)
Sākšu ar saviem dienas momentiem, kuri šodien atkal bija vairāki - 1) No rīta redzēju ļoti skaistu saullēktu, jo debesīs nebija nevian mākonīša, un rudens saule iznira no Ontario ezera austrumu krasta. Krāsu varāciju neaprakstāma...centīšos kādreiz noķert kādu mirkli ar šiem skaistajiem rīta saullēktiem, ko gandrīz katru rītu redzu :)
2) Gandrīz visa diena bija pasakaina, saulīte sildīja mūs, un bija tik patīkami būt svaigā gaisā , un rīta pusē staigāt pa rasainu mauriņu un sejā no zalītes atstarojas saulīte... :)
3) Tikai dažus metrus virs galvas pārlaidās Kanādas zosu kāsis :)
4) Vienā dārzā dabūjām paēst svaigus bumbierus un ābolus. Tad sajutos kā mājās. :)
5) Lielākā dienas daļa tika pavadīta countrysidā, kopjot LIELO Piļu mauriņus. Šodien bija varenskaists rajons, ar maktenlielām un skaistām mājām. :)
Un tagad par citām lietām... tekstu aizņēmos no viena cita autora ( Kristapa, bet ne alnīša) Man ir līdzīgi novērojumi, un domas.
Dažādu tautību imigranti Kanādājau sen vairs nav pārsteigums. Īpaši spilgti pasaules elpu var sajust Toronto, kur, manuprāt, apmetušies pārstāvji no visām pasaules malām. Otavā situācija ir mazliet citāda – vismaz mani novērojumi liecina, ka te joprojām lielā vairākumā dominē eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji, daudziem no kuriem bailes un apjukumu rada straujā Āzijas pārstāvju ienākšana viņu sabiedrībā.
Žan Marks uzsver, ka viņam neesot nekādu aizspriedumu pret citu rasu un tautību pārstāvjiem, taču bažas rada fakts, ka lielākā daļa jauno emigrantu uz Kanādu pārnes arī savas kultūras īpatnības, nerēķinoties ar vietējo tradīcijām un vēlmēm.
“Cilvēktiesību vārdā viņiem ir atļauts daudz kas no tā, kas nav atļauts mums! Un tā jau ir diskriminācija!” uzsver Žan Marks. Kā piemēru viņš min sikhu bārdas un turbānus – sikhu vīrietis var strādāt par autobusa šoferi vai policistu un nēsāt savu tradicionālo turbānu un bārdu, bet vietējais baltais kanādietis nedrīkst dienestā atrasties neskuvies un ar formastērpam neatbilstošu galvassegu.
Tiesa, ārējais izskats ir mazākais ļaunums. Žan Marks ir nopietni noraizējies par to, ka iebraucēji panākuši gadsimtiem senu tradīciju maiņu tikai tāpēc, ka tās nav pieņemamas viņiem. “Kādreiz katrā slimnīcā pie gultas bija krusts, taču musulmaņu ietekmē krustu vairs nav un speciāli viņu vajadzībām valsts iestādēs izveidotas lūgšanas telpas, kur pielūgt Allāhu,” norāda Žan Marks, piebilstot, ka kristiešu vajadzībām lūgšanas telpu neesot.
Vēl lielāku šašutumu kanādietis, kura franču izcelsmes priekšteči šajā zemē ieradās pirms 300 gadiem, pauž par faktu, ka ziemassvētku eglīti (Christmas tree) viņa bērni skolā vairs par tādu nevar saukt, bet tās jaunais nosaukums ir “brīvdienu koks” (Holiday tree).
“Viss ko mēs esam veidojuši, sargājuši un cienījuši pamazām tiek sagrauts, un mistisku cilvēktiesību vārdā manas cilvēktiesības tiek ierobežotas,” uzsver Žan Marks.
Turpmāko oktobri mēnesi ir paredzēts celties ap sešiem no rīta, katru rītu izņemot svētdienas, jo tās ir manas darba dienas :) Nav jau tā, ka baigi patiktu, tik agri celties, bet visam ir plusi un mīnusi. Ja šis darbs atrastos kaut vai tikai 15 minūšu minējienā no mājām, tas būtu perfekti, bet tad nedabūtu katru rītu un pēcpusdienu patrenēties riteņbraukšanā. Kā jau teicu, ir gan pozitīvā gan negatīvā šajā darbā.
Pāris vārdos kā iet darbā - nekā sarežģītā nav, pagiadām trāpijušies labi darba kolēģi, un cerams, ka arī turpmāk viss būs ok.
Esmu nolēmis ieviest jaunu Rubriku savā blokā - DIENAS MOMENTS Tajā būs īsi aprakstīts, kas man bija attiecīgās dienas mirklis. Trešdienas MOMENTS - braucam no viena objekta uz otru un ar Jeremy runājām, ka šodien tik riebīgs laiks ( lietus visu laiku un stirps vējš) , un ka būtu labi , ja saulīte uzspīdētu, abi pasmejam, ka šodien to mums neredzēt. Bet tad pēc 10 min mākoņi pašķiras un saulīte mums uzspīd :)
Un tā kā ši ir pirmā diena, kad ir Dienas Moments, tad man vēl bija arī otrais MOMENTS - viens objekts mums bija baznīca. Tad nu pē padarītā darba arī iegāju un pasēdēju Kanādas romas katoļu baznīcā pāris minūtes un parrunājos ar TO vīriņu TUR augšā.
Vēl vēlos lai VISI lasītāju, komentāros ieliek savu attiigās dienas momentu :)
Pēc darba mājās lasu jauno Dena Brauna grāmatu un tad vienu dienu uzgāju tādu te vārdu - cyclotrimethylenetrinitramine Lai arī ko tas nozīmē. CIk sapratu no konteksta, kaut kas ar sprāgstvielām saistīts.
Dzīve kustās uz priekšu.
P.s. ja kādam intersē, tad Alnītis ar Bredu ir Winipegā ( pusceļš).
Pēc otrdienas nelielās veikmses uzsmaidīja arī trešdienas veiksme. No rīta biju uz darba inteviju, sākuma domāju, ka darba vieta ir zāles pļāvēju kompānija. Bet kad aizgāju uz interviju bija neliels abloms. Kompānija jau bija saistīta ar mauriņu, bet tikai šis uzņēmums nodarbojas ar mauriņa kopšanu - nezāļu iznīcināšanu, mēslošanu utt. Kompānijas nosaukums Weed Man. Labi, ka viņiem bija vajadzīgi cilvēki, un mana nezināšana nebija liela problēma, jo beigās tāpat iespaidu atstāju labu. Neliela aizķeršanās ar šito darbu būs - jācēļas ļoti agri, jo darbā jābūt 7,30, un darbs atkal ir diezgan patālu no mājām - 19km. Sabiedriskajā tas aizņem 1 h , ar riteni 45 minūtes. Nu neko nāksies pieciest to nākamo menēsi jebšu 25 darba dienas, jo būs jāstrādā arī sestdienās. Vēl viena lieta, šis darbs ir stimuls beidzot iegūt pilno kanādiešu autovādītāju apliecību, lai darbā pats varētu braukāt un pelnīt sev maizīti. Jo tad ir lielāki ienākumi un pats sev saimnieks, cik ātrā tempā dari šo darbu. Naudiņa cerams te ienāks laba, jo viss būs kā solīts un kā plānots. Būšu ļoti pateicīgs :) Atbraucu mājās no intervijas un beidzot atpūtos, jo prāts mierīgs, jo šitas bija otrais sarunātais darbs, ja ja nesanāks nekas ar šo, tad ir vēl viens rezervei, bet tas nav tik ienesīgs, bet vēl vieglāks par šo un arī tieši uz neilgi laika posmu, kas man tieši vajadzīgs, darbs bez lielām saistībām. Mājās sāku lasīt jauno Dena Brauna grāmatu - Lost Symbol. Un angliski. Samērā viegla lasāmviela un arī interesanta, nemaz nepamani, kā lpp pēc lpp tiek pāršķirta, tā tevi ierauj.
Ceturdien cēlos dažas minūtes pēc sešiem, lai varētu doties uz darbu un nekavētu. Kā īzrādījās, nebija tas nemaz tik grūti. Protams, nedaudz miegainums ir, bet tik līdz izej ārā no mājām, tā dzestrais gaiss (6 grādi pēc celsija), tevi pamodina labi. Un kad sāc mīties ar riteni, tad vispār acis platas. Minoties konsatatēju, ka esmu zaudējis savu sportisko riteņbraucēja formu. Jo riteņbraukšana sāk atkal palikt grūta. Cerams, ka atgūšu savas riteņbraucēja kājas un arī plaušas :D Darbā ierodos tieši laikā. Iepazīstos ar dažiem kolēģiem. Iedeva man Weed Man formu un gatavs darbam. Maliņā stāvēdams, domāju, pie kā mani pieliks šodien, skanēju ar acīm, un tad iedomājos, ar šito čalīti varētu šodien strādāt. Menedžers prasa, eu Zonan, paņemsi šodien Mārtiņu. Tieši ar viņu ar šodien vēlējos strādāt. Domu spēks nostrādāja :)
Šī darba skolotājs man ir Zonans. Zonans ir serbs, kurš uz Kanādu atmucis pilsoņu kara laikā ( Serija vs. Albānija) kopā ar vecākiem. Te jau viņš ir 10 gadus. Piecus gadus jau strādā šajā kompānijā, un kā pats saka krietni pa ilgu, un ka šis būšot pēdējais gads viņam. Esot vajadzīgs cits darbs, jo tagad esot precēts un bērniņš arī gaidās. Viņš pastāstīja, kā pirmos gadus ļoti pietrūka draugu, grūti sākumā gājis. Bet tad pamazām esot iedzīvojies. Pārrunājām vēl šādas tādas dzīves gaitas. Un konstatējām - eiropiešiem ar saviem draugiem ir krietni ciešākas draudzības saites, nekā kanādiešiem.
Darbs - tas būs jādara turpmākās 7 darba dienas, jebšu līdz nākamai sestdienai. Jābraukā pie iedotajiem klientiem, un uz nezālēm, kur tās ir, jāliek virsū kaut kāds bioloģiskais nezāļu nīdējs. Darbs vienkārš un viegls, pagaidām. Cerams, ka tāds būs arī līz beigām, un arī tad kad sākšu strādāt viens :) Darba diena sākās 7.30 un beidz;as, kad esi apbraukājis visas mājas. Man diezgan paveicās, jo Zonans ir ātrākais Weed Man šajā firmā. Un kopā mēs darbu padarījām vēl ātrāk. Viss jau bija piebeigts pus vienos. 5 stundu darbs kopā. Parasti viņš strādā līdz pus trijiem. Un dienā apmēram sanāk nopelnīt ap 150 naudiņām un vairāk. Tagad baigais stimuls sadabūt savas tiesības un nopelnīt sev nepieciešamo naudiņu, lai dotos uz Vankūveru. Tas laikam arī viss šai reizei...
