Tātad esmu atakal nedaudz iesūnējis uz rakstīšanu un neesmu neko pastāstījis, kā man iet, ko esmu piedzīvojis, kas notiekas ar mani.
Sākšu ar vispārēju izklāstum ko esmu paspējis sadarīt gandrīz divās nedēļas.
Es atgriezos mājās 7.septembrī, kas bija pirmdiena, un visiem tā bija brīvdiena, jo tā bija Labor Day ( varētu teik līdzīgs pirmajam maijam, bet šitas ir arodbiedrību izveidots datums). Jo cik sapratu, tad viņi te svin gan pirmo maiju, gan šo dienu.
Mājās ierados diezgan agri, jo autobuss, ar kuru atgriezos Toronto, bija diezgan ātrs un 10 stundu brauciens bija galā. 5.30 no agra rīta tikko izkāpis no busa vēl nesaprotu, kas īsti notiek, jau riņķoju pa Toronto centru ar savu veļuku, un esmu ceļā uz Mājām.
Varētu teikt , ka pirmajā nedēļā neko svarīgu nesadarīju, sedeju mājās pārsvarā un pāris reizes aizbraucu uz Tornto jaunos darba meklējumos. Esmu sarunājis darba atpakaļ vecajā darba vietā, bet esmu izlēmis tur ilgi nepalikt. Tā nu atkal cenšos atrast sev ienākumu avotu.
It kā varētu strādāt tajā pašā Home Sensā, bet gribas kaut ko labāku, tad nu mērķis atrast kaut ko tādu.
Nedēļa paskrēja ātri. Un pārsvarā iekšā mājās sēdēdams viens pats, un pie interneta, meklēdams darba piedāvājumus. Pāris dienas arī devos izbraucienā ar riteni, jo tomēr vēl bija pieradums pie velosipēda.
Pienākot nedēļas nogalei, sagribējās iziet ārpus četrām sienām. Tā nu sakontaktējos ar paziņām Semu un Metu, kuri studē netālu (50km) esošaja Hamiltonas universitātē. Visa ideja bija samērā spontāna, un vakarā pēc vakariņām steidzu uz vilcienu. Beigās nonācu pie viņiem ar nelielu apmaldīšanos Hamiltonas ielās.
Šodien plānots iet uz klubu, kur pārsvarā atpūšās tās universitātes (McMaster University) studenti. Pirmo reizi biju klubā iekš Kanādas, lai gan te jau esmu 4 mēnešus, labāk vēlak nekā nekad. Šitas klubs ir tās pilsētas centrā, un varu tik pateikt - Latvijā mums ir daudz labāki klubi. Dzērienu cenas - Alus ( sākot no 5$), šotiņi arī no 5$, kokteiļi 6$, vidējas cenas. Mūzika nu vienkārši nerulē... ja LV būtu tāds DJ, viņš tiktu pakārts aiz kurpju šņorēm. Meitenes gan tadas horny, un nesliktas (es biju nedaudz iedzēris, un tas ir subjektīvs vērtējums, jo pa gaumi jau nestrīdās). Bet bija arī resnās neglītās ( no offence to anyone). Klubā meitenes vieglāk dabūt kā LV klubos. Vai arī es šejienes meitenēm patīku vairāk :D
Pirmais iespaids 50/50.
Kopumā klubā dzert ir dārgi un es par to pārliecinājos. Nakamajā dienā bija neliela poha ( nu labi bija pietiekama poha), bet McDonalds dara brīnumus. Nedaudz pagulējis, no rīta uzkāpu uz sava velodrauga un mīnos 55km mājās.
Pa ceļam radās novērojums - Šajā apkaimē (Toronto rietumu daļā, par citiem rajoniem nezinu), ir ļoti izplatīta riteņbraukšana. Visi pērk riteņus sākot no 2000$ un tik minās. Un 98% no riteņotājiem ir baltie. Nezinu kā tas te viņiem gadījies, bet tik pāris reizes esmu pamanījis tumšādainus velomīnējus.
Vēl mājupceļā novēroju vairākās vietās ikgadējo Terry Fox skrējienu. Tas tiek rīkots pa godu vienam drosmīgam jaunietim, kurš centās škērsot Kanādu skrienot, un tagad tiek vākti līdzekļi vēža(audzēja) petījumiem. ( vairāk info klikšķinot uz viņa vārda). Jā, pirms ierados Kanādā, es nemaz nezināju par viņa eksistenci. Interesanti uzzināt daudz ko janunu.
Ierados mājas un kā biju apsolījis radiņiem - uzmeistaroju atkal pīrāgus. Tik bieži savā dzīvē nekad nebiju to darījis, bet tagad jau gandrīz esmu profiņš iekš pīrāgu ražošanas.
Sākās jauna nedēļa ar labām ziņām pirmdienā.
Devos uz darba interviju iekš Toronto. Bija paspīdējusi iespēja pastrādāt iekš U2 koncerta. Darbs uz divām dienām, laba sakamaksa, un iespēja redzēt Snow Patrol un U2 par brīvu.
Pēc intervijas teica , ka padošot ziņu līdz nākamās dienas vidum tiem, kuri dabūjuši to darbu. Pienāca otrdiena, pagāja otrdiena, epastā vajadzīgās ziņas nav, biju jau zaudējis cerību. Nu neko, meklēju darbus tālāk. Bet tad manu pēcpusdienas mieru pārtrauc telefona zvans, kā izrādās, es viņiem iepatikos un viņi mani nolīgst, un es neesot saņēmis ziņu, jo esot problēmas ar e-pastu sūtīšanu viņiem.
Trešdiena - pirmā darba diena iekš U2 koncerta.
Kopumā uz šo pasākumu nolīgti 60 jaunieši. Tā nu iepazīstamies viens ar otru utt. Mums pastāsta par darbu, kas tieši katram būs jādara utt. Iepazīstos ar sava vecuma vienaudžiem. Bija arī tādi, kas zināja citus latviešus. Atkal secinājums - letiņi ir visur.
Darbs nebija grūts - jāiet runāt ar cilvēkiem, kuriem ir Blackbery un jāpastāsta par Jauno U2 aplikāciju, kas ir par brīvu.
Strādājot redzēju iesildošo grupu Snow Patrol, kuru pat gribēju redzēt vairāk par pašu U2. Eh...bija tādas emocijas, ka tik...viņi bija lieliski, un kad dzīvajā redzēju - Chasing cars... nu moins...
Darbiņš beidzās tieši pirms U2 kāpa uz skatuves. Mums tika dota arī iespēja noskatīties koncertu. Tā tika arī izmantota, jo kad gan vēl būs iespeja par brīvu redzēt u2. Nav tā ka, man ļoti viņi patiktu, bet ja jau reiz viņi ir patreizējie roka karaļi, kāpēc gan ne. Koncerts jau labs, kvalitatīvs, uzstāšanās tiešām laba un šovs labs. Bet man tomēr labāk patika Coldplay, man viņi tuvāki.
Otrā diena darbā bija nedaudz vieglāka.
Pēc otrās darba dienas beigām, es izmantoju ielūgumu pie draugiem uz Hamiltonu. Tā nu devos pie viņiem un atkal devāmies uz klubu - to pašu kuru iepriekš.
Šoreiz man re radās jauni novērojumi klubā - sajaukums starp indieti un ķīnieti = totāls neritminieks. Smējos no sirds. Ķīnietes, kad dejo un smaida izskatās arī ļoooooooti komiski un atkal smējos no sirds. Eh... tas bija jautrs vakars.
Piektdienu atpūtos mājās, jo biju nedaudz saguris, jo maz gulēts iepriekšējā naktī. Un todien paliku mājās par spīti aicinājumam atkal uz Hamiltonu.
Bet sestdien gan prāts bija nemierīgs, tā nu atkal gāju cauri savai kānādiešu kontaktu listei, un mēģināju kaut ko saštukot. Gala rezūltās, ar bijušo darba kolēģi Treisiju devāmies uz Hamiltonu. Jo tomēr Hamiltonas draugi Sema un Mets ir vinas draugi. Devāmies atkal uz to pašu klubu, un noteicu , ka nākošreiz uz citu jāiet.
Lai gan sestdiena, klubs samērā pilns, mūzika vienkārāši drausmīga. Spēlē 90to gadu sliktākos hītus un citus vnk nedancojamus gabalus. Tad kad pacietības mērs bija galā, gāju pie DJ un pieprasīju normālu eirostyle klubmūziku. Un cilvēkiem tā patika visi lēkāja un berzējās un dzēra savus dzērienus.
Un kaut kad pienāca arī vakara beigas.
Turās burās...
Sākšu ar vispārēju izklāstum ko esmu paspējis sadarīt gandrīz divās nedēļas.
Es atgriezos mājās 7.septembrī, kas bija pirmdiena, un visiem tā bija brīvdiena, jo tā bija Labor Day ( varētu teik līdzīgs pirmajam maijam, bet šitas ir arodbiedrību izveidots datums). Jo cik sapratu, tad viņi te svin gan pirmo maiju, gan šo dienu.
Mājās ierados diezgan agri, jo autobuss, ar kuru atgriezos Toronto, bija diezgan ātrs un 10 stundu brauciens bija galā. 5.30 no agra rīta tikko izkāpis no busa vēl nesaprotu, kas īsti notiek, jau riņķoju pa Toronto centru ar savu veļuku, un esmu ceļā uz Mājām.
Varētu teikt , ka pirmajā nedēļā neko svarīgu nesadarīju, sedeju mājās pārsvarā un pāris reizes aizbraucu uz Tornto jaunos darba meklējumos. Esmu sarunājis darba atpakaļ vecajā darba vietā, bet esmu izlēmis tur ilgi nepalikt. Tā nu atkal cenšos atrast sev ienākumu avotu.
It kā varētu strādāt tajā pašā Home Sensā, bet gribas kaut ko labāku, tad nu mērķis atrast kaut ko tādu.
Nedēļa paskrēja ātri. Un pārsvarā iekšā mājās sēdēdams viens pats, un pie interneta, meklēdams darba piedāvājumus. Pāris dienas arī devos izbraucienā ar riteni, jo tomēr vēl bija pieradums pie velosipēda.
Pienākot nedēļas nogalei, sagribējās iziet ārpus četrām sienām. Tā nu sakontaktējos ar paziņām Semu un Metu, kuri studē netālu (50km) esošaja Hamiltonas universitātē. Visa ideja bija samērā spontāna, un vakarā pēc vakariņām steidzu uz vilcienu. Beigās nonācu pie viņiem ar nelielu apmaldīšanos Hamiltonas ielās.
Šodien plānots iet uz klubu, kur pārsvarā atpūšās tās universitātes (McMaster University) studenti. Pirmo reizi biju klubā iekš Kanādas, lai gan te jau esmu 4 mēnešus, labāk vēlak nekā nekad. Šitas klubs ir tās pilsētas centrā, un varu tik pateikt - Latvijā mums ir daudz labāki klubi. Dzērienu cenas - Alus ( sākot no 5$), šotiņi arī no 5$, kokteiļi 6$, vidējas cenas. Mūzika nu vienkārši nerulē... ja LV būtu tāds DJ, viņš tiktu pakārts aiz kurpju šņorēm. Meitenes gan tadas horny, un nesliktas (es biju nedaudz iedzēris, un tas ir subjektīvs vērtējums, jo pa gaumi jau nestrīdās). Bet bija arī resnās neglītās ( no offence to anyone). Klubā meitenes vieglāk dabūt kā LV klubos. Vai arī es šejienes meitenēm patīku vairāk :D
Pirmais iespaids 50/50.
Kopumā klubā dzert ir dārgi un es par to pārliecinājos. Nakamajā dienā bija neliela poha ( nu labi bija pietiekama poha), bet McDonalds dara brīnumus. Nedaudz pagulējis, no rīta uzkāpu uz sava velodrauga un mīnos 55km mājās.
Pa ceļam radās novērojums - Šajā apkaimē (Toronto rietumu daļā, par citiem rajoniem nezinu), ir ļoti izplatīta riteņbraukšana. Visi pērk riteņus sākot no 2000$ un tik minās. Un 98% no riteņotājiem ir baltie. Nezinu kā tas te viņiem gadījies, bet tik pāris reizes esmu pamanījis tumšādainus velomīnējus.
Vēl mājupceļā novēroju vairākās vietās ikgadējo Terry Fox skrējienu. Tas tiek rīkots pa godu vienam drosmīgam jaunietim, kurš centās škērsot Kanādu skrienot, un tagad tiek vākti līdzekļi vēža(audzēja) petījumiem. ( vairāk info klikšķinot uz viņa vārda). Jā, pirms ierados Kanādā, es nemaz nezināju par viņa eksistenci. Interesanti uzzināt daudz ko janunu.
Ierados mājas un kā biju apsolījis radiņiem - uzmeistaroju atkal pīrāgus. Tik bieži savā dzīvē nekad nebiju to darījis, bet tagad jau gandrīz esmu profiņš iekš pīrāgu ražošanas.
Sākās jauna nedēļa ar labām ziņām pirmdienā.
Devos uz darba interviju iekš Toronto. Bija paspīdējusi iespēja pastrādāt iekš U2 koncerta. Darbs uz divām dienām, laba sakamaksa, un iespēja redzēt Snow Patrol un U2 par brīvu.
Pēc intervijas teica , ka padošot ziņu līdz nākamās dienas vidum tiem, kuri dabūjuši to darbu. Pienāca otrdiena, pagāja otrdiena, epastā vajadzīgās ziņas nav, biju jau zaudējis cerību. Nu neko, meklēju darbus tālāk. Bet tad manu pēcpusdienas mieru pārtrauc telefona zvans, kā izrādās, es viņiem iepatikos un viņi mani nolīgst, un es neesot saņēmis ziņu, jo esot problēmas ar e-pastu sūtīšanu viņiem.
Trešdiena - pirmā darba diena iekš U2 koncerta.
Kopumā uz šo pasākumu nolīgti 60 jaunieši. Tā nu iepazīstamies viens ar otru utt. Mums pastāsta par darbu, kas tieši katram būs jādara utt. Iepazīstos ar sava vecuma vienaudžiem. Bija arī tādi, kas zināja citus latviešus. Atkal secinājums - letiņi ir visur.
Darbs nebija grūts - jāiet runāt ar cilvēkiem, kuriem ir Blackbery un jāpastāsta par Jauno U2 aplikāciju, kas ir par brīvu.
Strādājot redzēju iesildošo grupu Snow Patrol, kuru pat gribēju redzēt vairāk par pašu U2. Eh...bija tādas emocijas, ka tik...viņi bija lieliski, un kad dzīvajā redzēju - Chasing cars... nu moins...
Darbiņš beidzās tieši pirms U2 kāpa uz skatuves. Mums tika dota arī iespēja noskatīties koncertu. Tā tika arī izmantota, jo kad gan vēl būs iespeja par brīvu redzēt u2. Nav tā ka, man ļoti viņi patiktu, bet ja jau reiz viņi ir patreizējie roka karaļi, kāpēc gan ne. Koncerts jau labs, kvalitatīvs, uzstāšanās tiešām laba un šovs labs. Bet man tomēr labāk patika Coldplay, man viņi tuvāki.
Otrā diena darbā bija nedaudz vieglāka.
Pēc otrās darba dienas beigām, es izmantoju ielūgumu pie draugiem uz Hamiltonu. Tā nu devos pie viņiem un atkal devāmies uz klubu - to pašu kuru iepriekš.
Šoreiz man re radās jauni novērojumi klubā - sajaukums starp indieti un ķīnieti = totāls neritminieks. Smējos no sirds. Ķīnietes, kad dejo un smaida izskatās arī ļoooooooti komiski un atkal smējos no sirds. Eh... tas bija jautrs vakars.
Piektdienu atpūtos mājās, jo biju nedaudz saguris, jo maz gulēts iepriekšējā naktī. Un todien paliku mājās par spīti aicinājumam atkal uz Hamiltonu.
Bet sestdien gan prāts bija nemierīgs, tā nu atkal gāju cauri savai kānādiešu kontaktu listei, un mēģināju kaut ko saštukot. Gala rezūltās, ar bijušo darba kolēģi Treisiju devāmies uz Hamiltonu. Jo tomēr Hamiltonas draugi Sema un Mets ir vinas draugi. Devāmies atkal uz to pašu klubu, un noteicu , ka nākošreiz uz citu jāiet.
Lai gan sestdiena, klubs samērā pilns, mūzika vienkārāši drausmīga. Spēlē 90to gadu sliktākos hītus un citus vnk nedancojamus gabalus. Tad kad pacietības mērs bija galā, gāju pie DJ un pieprasīju normālu eirostyle klubmūziku. Un cilvēkiem tā patika visi lēkāja un berzējās un dzēra savus dzērienus.
Un kaut kad pienāca arī vakara beigas.
Turās burās...
berzējās ?
ReplyDelete