Pēdējās dienas vieni paši

Trešdienā dabūju sev vienu ekstra maiņu. Naudiņu ta vajag. Tad nu nostrādāju kārtīgi, Alnītis arī todien strādāja. Pēc darba mājās lenām sākam arī plānot, ko iesākt rudenī. Variantu daudz, domu daudz, īsti vēl nevaram neko izlemt. Bet drīz tāpat nāksies nosliekties par labu kādam no variantiem.

Uzzināju arī beidzot vairākus viedokļus, jebšu no vairākiem cilvēkiem par positivus festivālu. Viena lieta tagad noteikti izlemta. Nākošgad nedomāju izlaist šo pasākumu. Jāsāk iekrāt naudiņa, lai var bizes nākošgad atlaist.
Ceturdien nekas īpaš nenotika, atkal abi strādājām. Bet, nē, tomēr vakarā bija jāiet ciemos pie vienas darba kolēģes. Viņai palika 21 un tad bija neliels partijs. Ja salīdzina, tad man Patrika dz.d. patika nedaudz labāk. Bet šitā nebija slikta. Bet nevar salīdzināt ar parasto Raiča un Riča dz.d. pasākumu :) Nosūtīju saviem draugiem arī video sveicienu no kanādiešu meitenēm :D Iepazināmies vēl ar dažiem jauiem cilvēkiem, un tā jau lēnām paziņu loks aug.
Piektdien no rīta bija darbs, un no rīta bija vienkārši nenormāli grūti strādāt, jo baigi vēlu sanāca aiziet gulēt. Vakarā atkal spēlējām pokeru un sanāca aiziet pavēlu gulēt. Knapi noturēju acis vaļā. Laikam vecs palieku, ka nespēju vairs turēt normālu atpūtu 2 dienu garumā... Kur tie gadi, kad vēl spēju atlaist bizes vairākas dienas pēc kārtas. Vai arī Kanāda mani padarījusi mīkstāku.
Sestdienā Alnītim bija tikai jāstrādā, un es varēju vēderu kasīt visu dienu. Piekārtoju nedaudz vēl māju, jo svētdienā taču saimnieki atgriežas. Vakarā nolēmām doties uz kino, o tur nebijām bijuši veselas 13 dienas. Bijām uz filmu - The Ugly Truth.
Svētdien sagaidījām mājās tās saimniekus. Uzmeistarojām viņiem vakariņas. Un es izbaudīju dabu un tās aizrautīgumu un interesantumu ar Discovery Channel palīdzību. Eh laikam tā mani aicina.
Mums lietus lija katru dienu sākot trešdienu, un bija arī katru dienu pērkona negaiss. Un Svētdienā tas bija 3 reizes. Laika apstākļi mūs te nelutina.
Labi mēģināšu ziņot biežāk. Bet esam jau pārsvarā pieraduši pie kanādiešiem un viņu īpatnībām. Tāpēc arī netiek vairs rakstīts par katru mazāko īpatnību. Tagad tikai bieži tiek domāts, ko man darīt ar savu dzīvi, pēc universitātes. Zinu tikai vienu, negribu redzēt tikai darbu un neko citu, gribas dzīvot dzīvi. Droši vien mans dzīves sapnis nebūtu tāds pats kā manu vecāku sapnis par manējo. Šobrīd tiek meklēts iekšējais miers un dzīves patiesība sev.
Kanādā viss pa vecam.
Es neļaunotos, ja jūs mani informētu par to, kas notiek ar Jums, kas jauns, utt... no daudziem neesmu dzirdējis vispār, no tikai dažiem kaut ko. Gribetos tomēr ar jums kādu kontaktu vēl sadabūt... esmu iekš Skype diezgan daudz - mans niks - martins_iistais .
Vispār cik daudziem cilvēkiem vēl interesē, kas ar mums te notiek ? Neskaitot mūsu famīlijas, man skiet reti kādam, kas interesē. Bet tā jau ir ar laiku uzmanība noplok... mēģināsim turpmāk darīt tad kaut ko interesantu.